10 populārākās kļūdas, ko pieļauj meiteņu audzināšanā
Izaudzināt laimīgu, pašpietiekamu, mīlošu un mīlamu meitu nav grūti... un nav arī viegli. Meitenei vajag maigumu, un stingrību, un mērķus, un iespēju pašai izdomāt, ko viņa grib. Te ir apkopotas desmit tipiskākās kļūdas, kuras joprojām mēdzam pieļaut, audzinot meitenes.
Pirmā lielākā kļūda, ko pieļauj mammas un vecā kaluma omītes, ir mācīt mazajai meitenei, ka viņai ir jābūt kādām īpašām, sievietei obligāti piemītošām kvalitātēm.
“Tu esi meitene! Tev jābūt mīļai, laipnai, maigai, kārtīgai, čaklai, piekāpīgai....” “Tev jāprot gatavot”, “Tev jābūt..."
Pašā prasmē gatavot un būt tīrīgai nav nekā peļama. Problēma ir tajā, ka nosakot konkrētas prasībai, meitenei tiek iegalvots, ka bez šīm prasmēm viņa nebūs pilnvērtīga sieviete. Efektīvāk ir nevis stāstīt, kādai meitenei jābūt, bet gan piedāvāt kopā pagatavot pusdienas. Prasmes tiks apgūtas, bet morālais spiediens par obligātajiem standartiem izpaliks.
Otrā kļūda - no dzimtas sievietēm iepotētais uzskats, ka vīrieši ir cūkas, bet sekss ir nepiedienīgas vēlmes. "Viņiem visiem tikai vienu vajag", "Redzēsi, viņš tevi tāpat pametīs", "Esi nepieejama" - padomi kā no pagājušā gadsimta, bet joprojām pietiekami izplatīti.
Meitene aug ar sajūtu, ka vīrieši ir agresīvi un viņiem nevar uzticēties, bet seksuālus impulsus sieviete izstarot nedrīkst.
Šāda attieksme, pat ja ir iemācīta neapzināti, ļoti traucē izveidot veselīgas attiecības ar pretējo dzimumu.
Trešā kļūda ir tieši pretēja otrajai - ģimenes sievietes meitenei māca, ka sievietes galvenais dzīves uzdevums ir apprecēties un dzemdēt bērnus. Vēl pavisam nesen jauna sieviete, kas nebija līdz 25 gadu vecumam apprecējusies, tika nievājoši nosaukta par vecmeitu. Vecākā gada gājuma cilvēkos šis uzskats ir joprojām dzīvs.
Vēl sliktāk, ka bērnībā meitenei ir mācīts, kādai ir jābūt "īstai sievietei".
Tad - iegalvots, ka vīrieši grib tikai seksu, bet pēc tam gaidīts, ka viņa apprecēsies. Rezultātā jaunā sieviete ir apjukusi un vispār nespēj atrast savu ceļu dzīvē. Mammas uzstādījumi galvā ir radījuši īstu haosu.
Ceturtā kļūda - pāraprūpe jeb pārlieka apčubināšana. Lielākoties grēko mammas, kas izvērtējot meitas draudzenes, nolemj, ar kurām draudzēties, ar kurā nē. Kur iet pastaigāties, kur nedrīkst, liek zvanīt un atskaitīties, kur meitiņa atrodas, ko dara, ko ēd, ar ko pastaigājas.
Meitene tiek tik ļoti sargāta, ka viņai nav izvēles brīvības.
Viņa neiemācās pieņemt lēmumus un atbildēt par sekām. 14−16 gadu vecumā pusaudzēm ir jāiemācās atdalīties no aprūpējošās vecāku vides, tāpēc ir ļoti svarīgi vadības un kontroles grožus pamazām palaist vaļīgākus. Meitene, kas aug mammas stingrā uzraudzībā, visdrīzāk visu mūžu šaubīsies par savām spējām izdzīvot reālajā pasaulē. Viņas vietā lietas lems citi.
Piektā kļūda - negatīva tēva tēla veidošana. Īpašā riska grupā ir šķirtās ģimenes, kur mamma nav tikusi galā ar iekšējo aizvainojumu pret vīrieti, ar kuru nav izdevusies veiksmīga ģimenes dzīve. Bet nav izslēgtas arī situācijas, kad tēvs dzīvo ģimenē, bet sieva visu laiku ar viņu ir neapmierināta, kritizē un burkšķ par vīra uzvedību.
Tie veidots iespaids, ka uz vīrieti nevar paļauties.
Meita ir daļa no šī vīrieša - tātad arī uz viņas pleciem gulstas daļa vainas par mammas neizdevušos dzīvi?
Sestā kļūda - miesassodi. Protams, pērt nedrīkst ne puikas, ne meitenes, bet pēršana un iekaustīšana meitenes traumē vēl vairāk nekā zēnus. Vardarbīga attieksme pret meiteni pirmkārt katastrofāli grauj viņas pašapziņu un pašvērējumu.
Bērnībā pērta meitene visu mūžu cīnīsies ar mazvērtības kompleksiem un pazemojuma sajūtu.
Ja to ir darījis tēvs, tad ir milzīga iespēja, ka izaugot, meitene par dzīves partneri izvēlēsies fizisku vai emocionālu agresoru.
Septītā kļūda - nepietiekama palielīšana par labi izdarītiem darbiem.
Meitenei ir jāaug ar domu, ka viņa ir gudra, laba, skaista, vienkārši lieliska!
Tas veido veselīgu paštēlu un pārliecību, ka ar viņu viss ir kārtībā, lai kas arī dzīvē notiktu. Meitenei veidojas veselīgs un spēcīgs iekšējais kodols, ko nevar ietekmēt cilvēki no malas ar negatīvu vai nepatīkamu vērtējumu. Tas ir pamats mīlestībai pret sevi, ko tik daudzi mēģina iemācīties, izauguši lieli.
Astotā kļūda — attiecību skaidrošana meitas klātbūtnē. Īpaši, ja tēvs un māte strīdas par abu raksturu nesaderību un otras puses rakstura īpašībām, novērtējot tās negatīvi.
Savstarpēji apvainojumi, ko dzird meitene, var radīt viņai arī negatīvu priekšstatu par sevi.
Jo viņa taču ir mammas un tēta "kopdarbs", tātad šīs negatīvās īpašības, ko vecāki viens otrā saredz, piemīt arī viņai.
Devītā kļūda — nepareiza attieksme pret meiteni pusaudža vecumā. Parasti ir divas galējības – atļaut darīt visu, lai tikai nezaudētu kontaktu ar spuraino meitu, vai arī aizliegt visu, lai meitu “neizlaistu”.
Vienīgais pareizais veids, kā visiem kopā pārdzīvot grūto tīņa vecumu – stingrība un labvēlība.
Ja to neiemācās darīt tagad, kad meita ir pusaudze, emocionāla siltuma attiecībās vēlāk nebūs. Izaugusi meita secinās, ka mammai nekad nav varējusi uzticēties.
Desmitā kļūda — nepareizi dzīves uzstādījumi. Nevajag noteikt, kas mazajai meitenei dzīvē noteikti ir jāsasniedz – studijas, ģimene, bērni, karjera vai izcilas kulinārijas prasmes.
Vecāki nerealizētos sapņus un priekšstatus nedrīkst pārlikt uz bērnu pleciem.
Iemāciet viņai ieklausīties sevī, sajust, ko viņa vēlās pati un ļaujiet darīt to, kas viņai tiešām sniedz prieku.
