Kāpēc es pieņemos svarā?
Jaunībā ieturēt “slaido līniju” nav nekādu problēmu, taču ap trīsdesmit gadu vecumu daudzas sievietes pamana – svars sāk pieaugt.
Līdz 25 gadu vecumam vielmaiņas intensitāte turpina kāpt. Tas nozīmē, ka organisms labi un pilnīgi izmanto uzņemtās barības vielas. Tāpēc veselām, sportiskām meitenēm šajā vecumā nav problēmas ar lieko svaru. Pat tad, ja viņas ēd, nenodomājot par liekajām kalorijām. Tāpēc, ja vien ievēro veselīga uztura pamatprincipus un svars atbilst iecerētajam, viss ir kārtībā. Taču pēc 30 gadu vecuma vielmaiņas intensitāte sāk kristies. Ar katru gadu tās intensitāte samazinās par aptuveni 1,5%. Tas ir jāņem vērā, domājot par ikdienā uzņemtās pārtikas daudzumu un tās kaloritāti, kad meitenes gadi jau aiz muguras. Šajā vecumā sievietes parasti ir norūpējušās par svara pieaugumu arī pēc grūtniecības. Ir jāzina, ka, dzemdējot bērniņu, nav jākļūst par 10 kilogramiem smagākai! Protams, tas nenozīmē, ka laikā, kad bērniņš tiek barots ar krūti, būtu jāievēro kāda ekstrēma diēta. Toties, kad ir pagājis aptuveni gads pēc dzemdībām, nav nekāda iemesla atstāt piecus vai septiņus liekus kilogramus, noveļot to uz grūtniecību! Ja tas nepieciešams, jāpieliek zināma piepūle, lai atgūtu to pašu optimālo svaru, kāds tas bija pirms grūtniecības un kas sievietei ir tīkams. Kā to izdarīt?
1) Ir jābūt informācijai – vairs nedarbojas stāsts, ka “es ēdu veselīgi, bet nekļūstu tievāka!”. Veselīga uztura ieteikumi ir domāti cilvēkiem, kuri ar ēdienu vēlas uzņemt labāko, organismam vitāli nepieciešamo, veltīgi netērējot resursus. Tas nav viens un tas pats, kas pasākumi, lai svaru zaudētu. Tātad ir jāsaprot: ja grib novājēt, nevar ēst augļus kilogramiem vai dzert sulas un kefīru slēpju veldzēšanai ūdens vietā.
2)
Kad gribas ēst, tad parasti tiek paķerts tas, kas ir pa rokai.
3) Jāiemācās uzvesties sadzīviskās situācijās, piemēram, ejot ciemos. Jo nevar, viesojoties pie klātiem galdiem, neēst un stāstīt visiem, ka “man ir diēta”. Tas ir smieklīgi! Tieši tā arī rodas anekdotiskie stāsti, ka “viņa par to vien runā, bet jēgas no tām diētām nav”.
Kādiem produktiem jābūt ledusskapī? Daudz dažādu dārzeņu un augļu (katram pēc iespējām: kam vairāk naudas – var būt eksotiskāki; kam mazāk – burkāni, kāposti, āboli), liesa gaļa un vājpiena produkti. Pat tievai sievietei nav jāēd daudz piena tauku, jo 35 gadu vecumā jau parādās pirmie infarkta gadījumi, kas liecina, ka zūd asinsvadu elasticitāte, rodas aizsērējumi asinsritē. Taču, ja šajā laikā jau uzkrāts liekais svars, tad jāsāk domāt par svara samazināšanu. Un tad vairs nav jābāž vēderā, kas gadās pa rokai, bet jādomā par produkta enerģētisko vērtību, cenšoties to maksimāli samazināt. Ar veselīgiem produktiem vien būs par maz. Vajag nodrošināties ar kvalitatīvu trauku un virtuves iekārtu komplektu: kastrolīti, pannu, labu cepeškrāsni, lai varētu pagatavot ēdienu, par kura izcelsmi viss ir skaidrs. Jo šajā vecumā bieži vien labklājība sasniegusi tādu līmeni, kas var atļauties ēst ārpus mājas pat vairākas reizes dienā. Taču jārēķinās, ka ēdiens var būt pēc nosaukuma gluži nevainīgs, bet pēc kaloriju daudzuma – neiedomājami barojošs. Piemēram, lasis ar garnelēm franču mērcē var saturēt tik daudz kaloriju, cik nepieciešams pusotrai dienai! Tātad – šajā vecumā ir vērts ēst mājās gatavotu ēdienu kopā ar ģimeni (ja vien tāda ir iegādāta, jo vēlāk iespējamība izveidot stabilas pāra attiecības procentuāli samazinās). Bet kāpēc vajadzīga panna, ja cepts ēdiens nav veselīgs? Vok pannā var sagatavot dārzeņus, sēnes, pievienojot pāris sauju garneļu un gatavo ēdienu pārslakot ar citrona sulu. Ēdiens nav jāvāra eļļā. Pat vislabākā eļļa ir barojoša, tāpēc nepieciešamības gadījumā lieto tikai pāris pilienu (burtiskā nozīmē! Nevis ēdamkaroti, bet patiesi dažus pilienus!), lai palīdzētu ķiplociņā atdot smaržu! Cepšanas režīmus var mainīt – ir gaisa cirkulārās krāsnis, parastās cepeškrāsnis, produktu var tīt folijā vai maisā, var ēdienu sutināt Jelgavas keramikas podiņos, un ikreiz viens un tas pats sastāvs garšos atšķirīgi.
Reproduktīvajā vecumā vajadzētu dzēst maldus: ja ir bērni, pēc katra no tiem svars pieaug par vairākiem kilogramiem. Tas ir pilnīgs absurds. Nav tā, ka sieviete, kurai ir deviņi bērni, noteikti svērs 180 kilogramu! Parasti daudzbērnu mātes slodzes dēļ ir pat ļoti slaidas. Kāpēc šis mīts ir tik dzīvotspējīgs? Tas sakņojas sievietes psiholoģiskajās predispozīcijās: viņa ir atradusi argumentu liekajam svaram un sevi mierina. Bieži vien šai motivācijai pamatus liek ārsts, sakot, ka ir nepareiza vielmaiņa vai arī – ka, lietojot šos hormonus, iespējams, palielināsies ķermeņa masa. Un attaisnojums ir rokā! Atcerieties, ka tikai 2% liekā svara un aptaukošanās gadījumu ir vainojama nepareiza hormonu reprodukcija (piemēram, ja ir hipotolama audzējs vai policistiskas olnīcas), pārējos 98% – veselīga uztura ieteikumu neievērošana!
Konsultēja diētas ārste Lolita Neimane
Aija Kažoka/Foto: Bulls Press