Eiropā modē dabisks bālums, Latvijā dāmas cepas solārijos

Kamēr Eiropā jau labu laiku ir modē dabisks bālums, Latvijā joprojām aktuāls ir solāriju iedegums. Ir sabiedrības slānis, kuram sauļošanās solārijos, ir dzīvesveids, dažiem atkarība, jo efekts ir vizuāli biedējošs.

Lai arī nevarētu teikt, ka solāriju biznesu krīze nav skārusi, bankrots šai nozarei nedraud – saules tīkotāji atrodas vienmēr.

Pēdējo desmit gadu laikā katastrofāli pieaudzis ļaundabīgu ādas audzēju gadījumu skaits  gados jaunām sievietēm. Ja kādreiz ļaundabīgi ādas veidojumi uz ādas parādījās cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma, tagad audzēji ādā ieperinās 25 gadus vecām jaunietēm un tas nav normāli, pārliecināti dermatologi. Ārsti to sauc par katastrofu un tieši sasaista ar pārsauļošanos solārijos. Savukārt sauļošanās studiju īpašnieki to sauc par demagoģiju, jo ādas vēžu rašanās saistība ar sauļošanos solārijos nav pierādīta. Viņi gan nenoliedz, ka regulāra pārsauļošanās varētu būt viens no veicinošiem faktoriem, bet uzsver, ka iemesli ir vairāki – dabiskās saules staru negatīvā ietekme kā ozona slāņa noārdīšanās sekas, sadzīves stress, nedabiska pārtika.  

Āda atceras visu

„Veselības centra 4” Estētiskās dermatoloģijas klīnikas vadītāja, dermatoveneroloģe Kristīne Cīrule stāsta, ka pēdējos gados strauji pieaugusi saslimstība ar dažādiem ādas vēžiem, tostarp melanomu, kas ir viens no visļaundabīgākajiem audzējiem un ko provocē pārmērīgi saņemts ultravioletais starojums. Cīrule skaidro, ka parasti ādas audzēji parādās gados vecākiem cilvēkiem pēc dzīves laikā ilgstoši uzkrātās saules enerģijas, jo āda ir orgāns, kas neko neaizmirst, tā uzkrāj un atceras arī to starojumu, kas uzņemts,  pārsauļojoties bērnībā. Biedējoši, ka tagad pie dermatologa ar dažādiem nelabvēlīgiem ādas veidojumiem vēršas gados jaunas sievietes. Tas ir signāls, ka kaut kas nav kārtībā.

Ārste skaidro saules ietekmi uz ādu: „Saules ietekmē tiek bojāts ādas šūnas kodols. Melanīts kā lietussargs aizsargā šūnas no kaitīgās staru iedarbības, bet, ja cilvēks ir uzņēmīgāks vai sauļošanās sezonas sākumā melanīts vēl nav izstrādājies, šūna ir atvērta, kodols nav aizsargāts un saules ultravioletie stari maina informāciju kodolā, pārmaiņas notiek šūnās un visā organismā. Otrs faktors ir ģenētika. Tas, ka jaunām sievietēm ādas audzēji mēdz būt uz ķermeņa zonām, kas neatrodas tiešā saules staru iedarbībā, nevis atsevišķām saules stariem pieejamām vietām – uz sejas, rokām vai dekoltē, norāda uz  solāriju negatīvo iespaidu.” Ārste stāsta, ka jaunām 35 gadus vecām sievietēm, kas bieži un ilgi cepinājušās solārijā, āda ir šokējoši sliktā stāvoklī – sausa, neelastīga, krunkaina, ar pigmentācijas plankumiem, pēc struktūras blīva. Pārsauļota āda nav tvirta un svaiga, kas liecina par veselību.

Ir jālieto krēms!

Latvijas Sauļošanās un solāriju asociācijas valdes loceklis Ģirts Ģederts saka, ka tā vietā, lai informētu par ilgstošas uzturēšanās dabiskā saulē kaitīgumu, aizsargkrēmu lietošanu un nepieciešamību pārbaudīt ādas stāvokli, mediji nodarbojas ar nekritisku solāriju nomelnošanas kampaņu. “Tikai tagad sāk pievērst uzmanību negācijām, ko rada saules stari ozona slāņa noārdīšanās rezultātā. Tas nav normāli, ja cilvēki sauļojas laikā no 11.00 līdz 15.00, kad ir augsts saules radiācijas līmenis.

Eiropas direktīvas, tostarp attiecībā uz solārijiem, tomēr nodrošina zaļu un drošu dzīvi.  Latvijā, tāpat kā Eiropā, solāriji nav tik intensīvi kā citur pasaulē, atkarībā no lampām, sauļošanās laiks ir ilgāks. Turklāt Latvijā klienti tiek pieskatīti un pārsauļošanās risks ir zems. Kad jautāju cilvēkiem, kā jūs pieskatāt savus bērnus pludmalē, viņi atbild, ka pieskata, lai vieni neiet peldēties, bet kā uz viņiem iedarbojas saule, tas cilvēkiem nerūp. Cilvēki pērk lētus aizsargkrēmus, bet tie neaizsargā. Pareiza ādas mitrināšana un barošana ir ļoti svarīgs faktors, lai pasargātu ādu. Solārijs ir viens no veidiem, kā uzņemt tik nepieciešamo D vitamīnu. Cilvēki saka, ka viņi ēd zivis, kurās ir D vitamīns, bet jautājums, no kurienes zivis ir nākušas, mākslīgi audzētās zivīs šī vitamīna gandrīz nav. Ja mēs pirms dažiem gadiem runājām par to, ka Latvijā ir pārāk daudz ekskluzīvu auto, tad par solārijiem tika piemirsts. Tik trakām studijām ar jaunākajiem solārijiem, ērtībām, plašumu, kafiju utt. nebija ekonomiska pamatojuma. Krīzes rezultātā tagad tas viss ir apstājies.”

Solāriji ļauj sauļoties par summu, kas iztērēta par ārsta vizīti

Runājot par ādas vēža cēloņiem, Ģederts uzsver profilakses nozīmi un saka, ka cilvēkiem jākļūst gudrākiem un jāiemācās rūpēties par sevi. Ja cilvēks grib sauļoties, ir jālieto šķidrums, jāmitrina āda, pirms un pēc solārija jālieto piemēroti, labi krēmi, kas aizkavē ādas novecošanu. Galvenais – pārbaudīt ādu pie ģimenes ārsta vai dermatologa. Tas pats attiecas uz dabisko sauli. Arī pēc dušas ir jālieto krēms un nevis vislētākais, kas der gan zīdaiņiem, gan sirmgalvjiem, bet ādas tipam un vecumam atbilstošs. Ģederts teic, ka bažas izraisa fakts, ka sievietes, kurām ir mazāk naudas, joprojām nāk uz solārijiem, bet nepērk aizsargkrēmus. Tas tiešām esot graujoši ādai.

Jautāts par solārija biznesu kopumā, Ģederts saka, ka daudzi mazie solāriji ir bankrotējuši, virs ūdens noturas lielas solāriju ķēdes, kas spēj izstūrēt cauri ekonomisko problēmu labirintiem. Cilvēkiem viņš iesaka būt pragmatiskiem kā eiropiešiem un neskatīties tik daudz uz košiem saloniem, bet izvēlēties drošus solārijus.

Lai gan dermatologi sakot, ka pārbaudīt ādas veselības stāvokli pie ģimenes ārstiem jaunieši nesteidz, viņam esot zināmi vairāki ārsti, pie kuriem uz apskati pusaudži tomēr devušies. Apmeklētāji, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu, pēdējā laikā esot ļoti maz. Lielākā daļa klientu esot vecāki par 20 gadiem. Ir solāriji, kas motivē klientus pārbaudīt ādas stāvokli, ļaujot bez maksas sauļoties par summu, kas iztērēta par vizīti pie ārsta.

Ģederts ir pārliecināts, ka nelielās devās solārijs ir veselīgs, jo veicina D vitamīna sintēzi, kas ir nepieciešama kaulu nostiprināšanai, imunitātes uzlabošanai. Atkarībā no ādas tipa 2-3 reizes mēnesī aiziet uz solāriju esot veselīgi. Ja cilvēks solāriju apmeklē kampaņveidīgi un īsā laikā grib iegūt brūnu ādu, tas gan neesot saprātīgi.

Pietiek ar 20 minūtēm

Jautāta, kāpēc Latvijā nedabiskais solāriju brūnums ir tik populārs, ja citur Eiropā jau labu laiku ir modē dabiska, bāla āda, daktere Cīrule saka, ka sauļošanās trakums vairāk attiecas uz četrdesmitgadnieku paaudzi, kuru jaunība pagāja laikā, kad Latvijā ienāca solāriji. 30-40 gadu veci cilvēki joprojām intensīvi apmeklē solārijus, cenšoties saglabāt brūnu ādu gan ziemā, gan vasarā. Daudziem tā jau ir kā atkarība. Turpretim gados jaunie cilvēki solārijus pat nedomā apmeklēt, viņiem ir pašsaprotami, ka tas ir kaitīgi. Jautāta, kā rīkoties mums – saules izslāpušajiem, daktere saka, ka D vitamīns, protams, ir vajadzīgs, bet būtu labi, ja āda pakāpeniski tiktu pieradināta pie saules. Lai saņemt D vitamīnu, pietiek ar 20 minūtēm saulē, nav jācepinās 3-4 stundas. Tāpat daktere iesaka pievērst uzmanību saules aizsargkrēmiem, kuru klāsts ir ļoti plašs, bet ne visi pilda savu funkciju vienlīdz labi. No savas puses viņa solārijiem tomēr teiktu „nē”, jo tiem esot  graujošs efekts uz ādas šūnām. Pēc ārstes domām, solārijā uz dažām minūtēm var ieiet pirms sauļošanās sezonas, lai sagatavotu ādu pie saules stariem. „Intensīvais solārijs ir graujošs veselībai, tur vispār nav ko diskutēt,” saka Cīrule. Viņa piebilst, ka dienas vidū, aktīvajā saulē, noteikti nevajadzētu iet. „Dienvidu zemēs neviens aktīvajā saulē neizģērbjas un nesauļojas, šajā laikā viņiem ir siesta – atpūtas stundas. Tās ir senas tradīcijas un tās ir pareizas. Dienvidnieki, kuru āda ir pieradusi pie saules, ir pārsteigti, ka mēs guļam pludmalē dienas vidū aktīvākajos saules staros. Jā, mēs esam gaiši, izslāpuši pēc saules, bet paši sev tā kaitējam.”