Purvīša balvai nominētas Katrīna Neiburga un Agate Tūna
foto: LETA
Mākslinieces Katrīnas Neiburgas personālizstāde "Sologāmija" Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
Kultūra

Purvīša balvai nominētas Katrīna Neiburga un Agate Tūna

Kultūras nodaļa

Jauns.lv / LETA

Māksliniece Katrīna Neiburga izvirzīta Purvīša balvai par personālizstādi "Sologāmija", savukārt Agate Tūna par darbu "Kurš šeit ir ieradies?" izstādē "Mūsdienu fotogrāfijas vēstures I".

Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2024.gada 1.aprīļa līdz 30.jūnijam (šī gada otrajā ceturksnī) neatkarīgo ekspertu darba grupa nākamajai Purvīša balvai ir izvirzījusi Neiburgu par personālizstādi "Sologāmija", kas bija apskatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupola zālē.

Vērtējot Neiburgas izstādi, mākslas kuratore Inga Šteimane norāda, ka vientulības forma ir paradoksāla - "vientulība sašķeļ personu darītājā un vērotājā, jautātājā un atbildētājā, stāstītājā un klausītājā. Tevis kļūst neciešami daudz sev pašam, un labākais, ko vari darīt, - ieraudzīt un apcerēt šīs entitātes". "Neiburgas "Sologāmijā" tas realizēts ar vislielākajā mērā respektējamu psiholoģisko stāvokļu atklātību un tehniski perfekti. Izcili sadarbojoties ar specifisko telpu, neskaitāmās asimetriskās un telpiski kombinētās projekcijas rada nelineāru un difūzu stāstu," uzskata Šteimane.

LNMM Latvijas tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja Arta Vārpa norāda, ka izstāde nav par to, kā pareizi būt. ""Sologāmija" izgaismo to, cik daudz nepatikas un nelaipnības pret sevi, prasību un nosodījuma raidām savā virzienā," uzsakta Vārpa, raksturojot izstādi kā filigrānu, meistarīgu, monumentālu, patiesu un nozīmīgu.

Tāpat Purvīša balvai nominēta Agate Tūna par darbu "Kurš šeit ir ieradies?" izstādē "Mūsdienu fotogrāfijas vēstures I", kas bija apskatāma ISSP galerijā Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2024 ietvaros.

Mākslas zinātniece Priede norāda, ka Tūnas darbs ir daļa no izstāžu sērijas, kas pievēršas fotogrāfijas medija nesenās vēstures atklāšanai un pārskatīšanai, nebaidoties no izteikti personiskām interpretācijām un atsedzot nebūt vienkāršākās netaisnības, kas līdzās pastāvējušas fotogrāfijas valodas, izteiksmes un veidošanās ceļam. 

"Pārliecinošo sniegumu jaunā māksliniece ir izveidojusi, apvienojot trīs būtiskus komponentus: pētniecība, empātija attiecībā uz portretējamo tēmu un vienlaicīgi, nepaverdzinot tematiku, bet pašai autorei kļūstot par tās daļu. Ļoti īsā laika periodā Tūna pārliecinoši attīstījusi vizualitātes formālos aspektus, kas nepārņem pieteiktās tēmas dziļumu, māksliniecisko pētniecību un balss došanu izdzēstiem stāstiem, kas mūsdienās kļūst īpaši nozīmīgi, kad saskaramies ar baiļu sistemātisku klātbūtni ikdienā," uzskata Priede.

No 2023.gada 1.janvāra līdz 2024.gada 31.decembrim Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā strādā LNMM Latvijas tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja Arta Vārpa, kuratore, mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore studiju darbā Antra Priede, Centrālās un Austrumeiropas eksperte Modernās mākslas muzejā Ņujorkā, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratore Lāce, fonda "Mākslai vajag telpu" vadītāja Jaunupe. No 2023.gada 1.jūlija ekspertu komandai pievienojās mākslas stacijas "Dubulti" vadītāja, kuratore Šteimane. Viņa nomainīja mākslas kolekcionāru, kuratoru, biedrības "Latvijas kultūras projekti" direktoru Māri Vītolu.

Purvīša balva ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tā dibināta 2008.gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi, sekmēt jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.

Balva tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009.gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude". Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011.gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi "Varbūt". Trešo Purvīša balvu 2013.gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi "Zemes darbi".

Ceturtā Purvīša balva 2015.gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi "Netaisnība". Purvīša balvu 2017.gadā pasniedza mākslinieku kolektīvam - Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam - par izstādi "Dziesma". Sesto Purvīša balvu 2019.gadā saņēma māksliniece Ieva Epnere par personālizstādi "Dzīvo atmiņu jūra". Par septītās Purvīša balvas laureāti 2021.gadā kļuvusi māksliniece Amanda Ziemele par personālizstādi "Kvantu matu implanti". Astoto Purvīša balvu 2023 pasniedza māksliniecei Ancei Eikenai par personālizstādi "Dievs Tēvs Debesīs".

"Purvīša balvas 2023" kandidāte, māksliniece Evelīna Deičmane (no labās) piedalās "Purvīša balvas 2023" kandidātu darbu izstādes atklāšanas pasākumā Latvijas Nacionālā mākslas muzejā.

"Purvīša balvas 2023" kandidātu darbu atklāšana

Viesi pulcēkjas Latvijas Nacionālā mākslas muzejā uz "Purvīša balva 2023" nominantu darbu izstādi. Ekspozīciju veido glezniecības, tēlniecības, instalāciju, foto un ...