Jaunā modes dizainere Karlīne Anete Nagliņa: "Ģeniāla, bet nerealizēta ideja ir nulles vērta"

Taču to var vērtēt arī kā paškritiku un īpašu prasīgumu pret sevi. Viņas sauklis “Nevis domāt un sapņot, bet piecelties un darīt!” noderētu mums visiem.

Ja tev pavisam svešam cilvēkam vajadzētu pastāstīt par sevi… Ko tu teiktu?

Esmu Karlīne – jaunā dizainere, kura dzīvo mākslas pasaules haosā ar cerību atrast savu vietu. Mana labākā īpašība ir ļoti izteikta tēlainā jeb vizuālā domāšana. Sliktākā īpašība – es pārāk daudz domāju proporcionāli pret to, cik daru, bet apsolu mammai, tētim un sev, ka sākšu darīt vairāk!

Kāds ir bijis tavs karjeras ceļš?

Mans karjeras ceļš mākslas un dizaina pasaulē ir diezgan līdzīgs braucienam pa amerikāņu kalniņiem. Mans vectēvs bija tēlnieks, un apciemot viņa darbnīcu noteikti bija viena no manām iemīļotākajām bērnības nodarbēm. Iestājos Ādažu Mākslas skolā un biju pārliecināta, ka saistīšu savu dzīvi ar mākslu. Bet tad pienāca angsty teen gadi, par karjeru un nākotni kļuva vienalga – aizgāju no mākslas skolas izlaiduma gadā, atstājot daļēji pabeigtu diplomdarbu. Vidusskolas pēdējā klasē bija jāpieņem lēmums, kur iešu mācīties tālāk un ko ar sevi vispār iesākšu.

Mana vecmāmiņa ir izcila ķīmiķe un tajā laikā bija pasniedzēja Rīgas Stradiņa universitātē, viņa kopā ar vecākiem mani nolika fakta priekšā – ja nezini, ko gribi darīt, būsi farmaceite! Man padevās ķīmija, tāpēc piekritu un iestājos RSU. No sākuma viss šķita lieliski, bet otrā studiju gada sākumā pēkšņi sapratu, ka man īstenībā riebjas tas, ko mācos, un jūtos neiederīga tādā vidē. Tas viss notika vienā dienā. Pieņēmu lēmumu, izņēmu dokumentus, paziņoju ģimenei, kas bija kategoriski pret šo lēmumu…

Atvēru Latvijas Mākslas akadēmijas mājaslapu, izgāju cauri visām nodaļām un izlēmu, ka vēlos stāties Modes nodaļā. Par brīnumu, tiku akadēmijā ar pirmo stāšanās reizi! Beidzot biju atradusi savu vidi, man patika un padevās. Otrajā kursā sāku strādāt koncepta veikalā BOLD, veikala īpašnieki noticēja manam talantam, un mēs kopā izveidojām modes zīmolu KULT. Piedalījāmies arī Riga Fashion Week, tā bija ļoti vērtīga dzīves pieredze, un par to esmu ļoti pateicīga viņiem. Diemžēl zīmola mūžs nebija ilgs, bet tajā laikā es sāku vairāk ticēt saviem spēkiem. Tagad vairāk uzdrošinos, uzņemos projektus, no kuriem man reiz būtu bijis bail!

Par ko sapņoji kļūt bērnībā?

Gribēju būt “multimāksliniece”. Vienmēr visās draudzeņu atmiņu kladēs rakstīju, ka vēlos būt modele, kura ir arī aktrise un friziere.

Kas un kāda bija pirmā tevis uzšūtā lieta?

Pati, pati pirmā bija pamatskolas laikos mājturības stundā uzšūtais priekšauts – mana mamma gatavojot to izmanto vēl aizvien –, bet neuzskatu, ka tas būtu aizsācis manu aizraušanos ar modi. Pirmā nopietnā lieta, ko uzšuvu, bija Dior New Look stila svārki. Ar tiem sākās mans un modes mīlasstāsts.

Ko tu uzskati par savu lielāko sasniegumu līdz šim?

Piedalīšanos Riga Fashion Week un Mākslas akadēmijas pabeigšanu ar izcilību. Cerams, ka lielākie sasniegumi vēl tikai priekšā…

Kā tev pašai šķiet – kas tavu radošo rokrakstu atšķir no kolēģu stila?

Sava rokraksta atrašana man bija diezgan sarežģīts ceļš, jo akadēmijas gados vēlējos izmēģināt visu. Tikai līdz ar bakalaura kolekcijas izveidi sapratu, ka beidzot esmu nonākusi pie sava, unikālā un personīgā rokraksta. Kā to definēt? Jebkuram manam darbam pamatā ir personīgā pieredze, stāsts no dzīves vai manu uzskatu izpausme. Tas veido saturu. Stāstu vizualizēt palīdz viss tas, kas mani iedvesmo, – visbiežāk darbos sastopamas atsauces uz reālām personām, arī cilvēku sejām, ķermeņiem. Protams, aktuālās tendences – ne gluži vizuāli trendi, vairāk saturiskās tendences – un laikmetīgums. Ļoti sekoju līdzi aktualitātēm modes, mākslas un dizaina pasaulē, domāju, ka to var redzēt arī manos darbos.

Kā tu definētu modi?

Modi redzu kā mākslu, kuru var uzvilkt – un doties savās ikdienas gaitās. Cilvēks ir kā reāla staigājošā izstāde! Mode, konkrēti modes māksla, ir viens no veidiem, kā par sevi pastāstīt bez vārdiem. Ar apģērbu paust savus uzskatus vai savu dvēseles stāvokli un sajūtas, manuprāt, ir tik maģiski! Mēs bieži vien noteiktā garastāvoklī pat neapzināti sakombinējam apģērbu komplektus, kas tieši liecina par to, kā jūtamies.

Kas tev modē patīk vislabāk?

Vienīgās robežas modē nosaka cilvēka kājas un rokas, kurām nepieciešams kustēties, – viss pārējais ir brīvi interpretējams.

Kas ir tavi elki, iedvesmas avoti, autoritātes?

Smeļos iedvesmu no visdažādākajiem cilvēkiem. Pirms pāris gadiem iemīlējos fotogrāfes un režisores Nadjas Lī Koenas darbos – to estētika un stils ir hipnotizējošs un patiesi unikāls. Vēl mani ļoti iedvesmo apģērbu zīmola AREA dizaineri Beketa Foga un Pjotreks Panščiks, mūziķis Tyler The Creator, ilustratore Lora Kalagana un vēl daudzi citi. Manas dzīves autoritātes noteikti ir ģimenes locekļi – no vecmāmiņas līdz manai māsai. Katrs no viņiem spēlē ļoti svarīgu lomu manā izaugsmē un dzīves gaitās.

Labākais padoms, ko esi no kāda saņēmusi.

“Nav “nevaru”, ir “negribu”!” Šo teicienu savā bērnībā un skolas laikā dzirdēju diezgan bieži. Tētim tas noteikti ir mīļākais teiciens. Jā, ir diezgan tiešs un dažreiz likās pat skarbs, bet tas mani ļoti motivēja. Slinkums un prokrastinācija vēl aizvien ir mans lielākais ienaidnieks. Slinkuma brīžos atgādinu sev par nevarēšanu un negribēšanu – un eju uz priekšu.

Par ko mīli pasmieties?

Ja gribu smieties, tad sazvanos ar savu māsu – mums ir ļoti līdzīga humora izjūta un varam pasmieties par jebko – vai klausos komiķu Bobija Lī un Krisa D’Elijas podkāstus.

Kas tevi aizkustina?

Es esmu tā meitene, kas vienmēr par visu raud. (Smejas.) Gan no priekiem, gan no bēdām. Ja runājam par mākslu un modi, mani aizkustina tas, ka uz ielas satieku cilvēku manās drēbēs, ka redzu gala rezultātu, un moments, kad modes skates pēdējā modele atgriežas aizkulisēs.

Cik svarīgs tev ir pašas vizuālais tēls?

Ļoti svarīgs. To vienmēr esmu izmantojusi kā rīku, lai pastāstītu par sevi. Esmu izgājusi cauri visdažādākajām fāzēm – emo, ļoti sievišķīgam stilam jeb katru dienu uz papēžiem, uniseksam… Visbeidzot, esmu nonākusi pie tagadējā tēla, ko vairs nevēlos ielikt rāmjos jeb nodefinēt. Valkāju drēbes, kas man liek justies labi. Man ļoti patīk jauno dizaineru radītās lietas, jo tās vienmēr ir vēl nepieradinātas, ar bezbailīgu raksturu. Kombinēju īpašus, interesantus apģērba gabalus ar kaut ko klasiskāku un ērtāku – rezultātā jūtos ērti un izskatos labi. Piemēram, viens no maniem pēdējā laika mīļākajiem komplektiem ir jaunās dizaineres Loretas Asermanes žakete, Reiņa Krūmiņa tēkrekls ar uzrakstu “Princesīte” un H&M ādas bikses.

Kur iepērcies, cik bieži, ko izvēlies?

Pirms pāris gadiem noteikti biju 100% masu tirgus patērētāja. Augot un izzinot modes industriju, esmu vairāk sākusi pievērst uzmanību tam, ko iegādājos. Mans skapis vēl ir diezgan pilns ar Zara un tamlīdzīgu zīmolu drēbēm, taču lēnā garā cenšos pāriet uz apģērbu, ko piedāvā kvalitatīvāki zīmoli ar unikālu, ilgtspējīgu pieeju.

Kā atpūties, lai patiešām atpūstos?

Ja vēlos atpūsties, noteikti izbraucu ārpus Rīgas. Visbiežāk ar draugu un mūsu suni Nori noīrējam mājiņu pie dabas. Arī katra reize, kad rokās nav telefona, šķiet neliela atpūta.

Vai tev ir vēl kādi citi talanti?

Visi mani talanti noteikti ir saistīti ar dizainu un visu vizuālo. Tagad strādāju arī mārketinga pasaulē, veidoju ilustrācijas, fotografēju, rakstu tekstus, filmēju video. Salīdzinoši nesen atklāju, ka man ļoti patīk un padodas arī interjera dizains. Nākotnē noteikti vēlos attīstīt šo patiku līdz kaut kam jau nopietnākam.

Vai tev ir mājdzīvnieki? Ja nav – kādu mīluli tu vēlētos?

Pagājušogad no patversmes paņēmu sunīti Nori. Labākais lēmums šajā pandēmijas laikā. Es gribu vēl 100 000 suņus…

Laimes mirklis ir...

Tie mazie eiforijas momenti, kad esi pareizajā vietā, pareizajā laikā, ar pareizajiem cilvēkiem un nekas cits apkārt neeksistē.

Kas tevi visvairāk pārsteidz šajā pasaulē?

Pozitīvajā ziņā noteikti tas, cik mums ir neizsmeļami daudz iespēju – sky is the limit! Negatīvajā – bieži vien esmu pārsteigta par cilvēku nezināšanas līmeni un nespēju saprasties.

Vai mēdz savu vārdu ievadīt Google meklētājā?

Esmu vienu divas reizes sevi iegūglējusi, bet neko ļoti apkaunojošu vai šokējošu vēl pagaidām neesmu uzgājusi. Noteikti esmu Latvijā vienīgā Karlīne Anete Nagliņa, tāpēc forši, ka, ierakstot vārdu, ne par vienu citu informācija neuzrādās.

No kā tu varētu atteikties karjeras dēļ?

Vēlos veidot savu dzīvi tā, lai karjeras dēļ nebūtu jāatsakās no svarīgākajām vērtībām. Es vairāk būtu gatava atteikties no materiālām lietām, nevis no cilvēkiem, kuri ir man līdzās.

Ar ko sākas tava diena?

Pavingroju, paēdu brokastis, mazliet zombēšanās telefonā – un tad ķeros pie pienākumiem, projektiem utt.

Kādu mūziku tu klausies?

Es klausos visu. Vienīgais, ko tiešām nevaru paklausīties, ir screamo. Top 3 varētu būt hiphops, džezs un R&B. Manu mūzikas gaumi lieliski raksturotu reperis Action Bronson – viņš apvieno visus trīs manus iecienītākos žanrus.

Kas tev šķiet visgrūtākais dzīvē?

Saņemties. Nevis domāt un sapņot, bet piecelties un darīt. Ģeniāla ideja bez tās realizācijas ir nulles vērta.

Ko tu gribētu sasniegt? Lielie un mazie mērķi.

Mazos mērķus uzstādu un pildu katru dienu. Pārsvarā tie visi ir saistīti ar attīstību, jaunu iemaņu apgūšanu. Tagad mācos, kā taisīt paklājus, apgūstu tekstilu no citas šķautnes. Lielais mērķis noteikti ir izveidot savu zīmolu. Vēlos radīt dizaina un mākslas priekšmetus, neierobežojot sevi vienas industrijas ietvaros.

5 dzīvē gūtās atziņas un secinājumi

1. Paļaujies uz sevi! / Notici sev!
2. Ne viss, kas izskatās negaršīgi, ir negaršīgs.
3. Dažreiz vajag apstāties un pabaudīt mirkli.
4. Es neesmu Anete, es esmu Karlīne.
5. Ir jāizkāpj no kastes!