Londonā apkopoti britu mākslinieka Lisjēna Freida 50 pašportreti
Viena no savas paaudzes slavenākā un ietekmīgākā britu mākslinieka Lisjēna Freida (Lucian Freud) (1922–2011) dažādās tehnikās veidotie darbi, kuri savstarpēji atspoguļo gleznotāja karjeras stilistisko attīstību un tehnisko virtuozitāti, apvienoti izstādē "Pašportreti". Izstāde apskatāma Londonā, Karaliskās Mākslas akadēmijas telpās, līdz 26.janvārim.
Nav daudz mākslinieku, kuri būtu portretējuši paši sevi tik intensīvi un pārliecinoši daudz kā Lisjēns Freids. Tiesa, reiz kāds viņam vaicājis, vai septiņas desmitgades ilgajā karjerā viņš sev bijis labs modelis, mākslinieks pavisam atklāti atbildējis: “Nē, es nespēju pieņemt informāciju, kuru ieguvu, sevi aplūkojot, un tur sākās nepatikšanas...”
Freida glezniecības centrā vienmēr bijusi cilvēka figūra un portrets, un vienlīdz svarīgi viņam šķita savos darbos iekļaut drāmu. Nekas cits to nespējot izdarīt tik spoži kā cilvēki, apgalvojis mākslinieks, piebilzdams: “Pat visvienkāršākie žesti stāsta stāstus.” Viņš eksperimentējis arī ar saviem spoguļattēliem, mēģinot atklāt aizvien jaunas savas personības šķautnes un pētot to ietekmi uz līdzcilvēku vizuālās uztveres telpu.
Glābjoties no nacisma, Berlīnē dzimušais Lisjēns Freids desmit gadu vecumā kopā ar ģimeni emigrēja uz Londonu. Viņa biogrāfijās allaž tiek pieminēts arī mākslinieka slavenais austriešu vectēvs Zigmunds Freids, kā arī draudzība ar citu 20. gadsimta mākslas leģendu Frānsisu Bēkonu, kuras pēdas manāmas sērijā Pašportreti (1956).
Freids ļoti reti uzņēmās pasūtījuma darbus, tādēļ patiesībai atbilst apgalvojums, ka teju visi viņa darbi ir autobiogrāfiski – stāsts par viņu pašu un viņa vērtībām. Mākslinieks aktīvi strādāja teju līdz pēdējam elpas vilcienam.
Divas dienas pēc viņa nāves britu laikraksts Telegraph publicēja desmit faktus “tiem, kuriem šķiet, ka viņi zina visu par Lisjēnu Freidu”. Arī to, ka gleznotājs reti runājis par mākslu; atteicis teju visas intervijas; uzskatījis, ka glezniecībā pats svarīgākais ir krāsa; īpaši augstu nevērtējis citus māksliniekus, sakot, ka Pikaso bijis “absolūti indīgs”, Mens Rejs – “skaļš un vulgārs”, Makss Ernsts – “smagnējs un stīvs vakariņu partneris”. Taču godīgi piebildis – “viņi visi ir bijuši manā dzīvē”.
"Pašportreti" Karaliskā Mākslas akadēmija, Londona.
No 2019.gada 27. oktobra līdz 2020. gada 26. janvārim
