Kas jāņem vērā, ja vēlies sportot brīvā dabā
Regulāras fiziskās nodarbības sporta zālē sniedz vērtīgu ieguldījumu veselībā, bet nodarbības brīvā dabā spēj būt tikpat efektīvas, pat izaicinošākas, aizraujošākas un dinamiskākas. Vasarā un rudenī, kad laikapstākļi lutina, aicinām atvērt durvis!
Dabas dziedinošais spēks ir viens no būtiskākajiem veselības saglabāšanas faktoriem – to apliecina bioloģiskā evolūcija un augstu vērtē mūsdienu medicīna. Vai brīvdabas sports ir vingrošana, pastaiga vai skrējiens, jebkurā gadījumā tā priekšrocība ir imūnsistēmas uzlabošana.
Dabas klātbūtne stimulē ķermeņa aizsardzību pret slimībām, uzlabo mentālo un fizisko labsajūtu, āra apstākļos ir iespējams samazināt asinsspiedienu un depresijas uzliesmojumus.
Veselībai un labsajūtai būtisks ir saules gaismas nodrošinātais D vitamīns, kura trūkums pēc garās ziemas var veicināt kaulu trauslumu un sirgšanu ar autoimūnajām saslimšanām, metaboliskajiem sindromiem, depresiju, sirds un asinsvadu kaitēm utt.
Brīvdabas treniņi liek mums justies enerģiskākiem un pacilātākiem, to laikā paaugstinās labsajūtas hormona dopamīna, garastāvokļa regulētāja serotonīna un tā saukto laimes hormonu endorfīnu līmenis, un tas viss nozīmē noskaņojuma uzlabošanos un stresa samazināšanu. Tā kā brīvdabas sports, salīdzinot ar zāles treniņiem, noslogo citas muskuļu grupas, tas var būt vērtīgāks gan fiziskajā attīstībā, gan kaloriju dedzināšanā.
Piemēram, skrienot pa lauku un mežu takām, ir jāpielāgojas vides maiņai un nelīdzenai virsmai, bet tas nozīmē lielāku psiholoģisko koncentrēšanos un fizisko pielāgošanos – sānisku kustību un stabilizējošās muskulatūras piesaisti ceļos, potītēs un viduklī. Tādēļ skriet brīvā dabā vienmēr būs grūtāk nekā rikšot pa skrejceliņu.
Kas jāievēro iesācējiem – un ne tikai viņiem
Veselības problēmu gadījumā pirms pievēršanās jebkuram jaunam sporta veidam ir jākonsultējas ar ārstu un/vai fizioterapeitu. Sportot vēlams agrā rīta stundā, kad organisma enerģijas līmenis ir augstāks, bet āra gaiss svaigāks un tā temperatūra zemāka.
Lai gan ķermenis prot pielāgoties dažādiem laikapstākļiem, ekstremālas gaisa temperatūras tam nenāks par labu. Karstumā var iedzīvoties galvassāpēs, reiboņos, sliktā dūšā, vājumā, krampjos un sirdsklauvēs.
Lai neapdegtu, vienmēr jānodrošinās ar saules aizsargkrēmu, cepuri un saulesbrillēm, nedrīkst aizmirst dzert pietiekami daudz ūdens – ielāgojiet, ka arī aukstos laikapstākļos ķermenis zaudē ūdeni svīstot un dehidrācija var sākties vēl pirms slāpju sajušanas! Ieteicams ir labs sporta tērps no ūdens izturīgiem, elpojošiem materiāliem, kas ļaus justies komfortabli jebkuros laikapstākļos.
Ar pleca sajūtu
Tiem, kuriem grūti saņemties, lai regulāri sportotu vienatnē, vai labāk patīk to darīt speciālistu vadībā, der iegaumēt, ka regulāras grupu nodarbības brīvā dabā organizē arī lielākie sporta klubi. Tāpat vērts ir izmantot iespēju pievienoties valsts sponsorētajām regulārajām fiziskajām nodarbībām parkos, skolu teritorijās un citur, piemēram, Vingro sev Latvija un Sporto Rīga ietvaros.
Ko domā eksperti?
Jeļena Strahova, Baltijas Modes federācijas prezidente:
“Gan ziemā, gan vasarā man katru dienu ir individuālā rīta vingrošana: sākumā 20 minūšu meditācija, piecas minūtes – tā dēvētā Himalaju vingrošana, 20 minūtes speciālais vingrojumu komplekss mugurai un stājai, 10 minūtes joga. Vasarā režīmu papildina 20 minūtes sporta soļošanas, bet jebkurā gada laikā – peldēšana reizi nedēļā.
Kopš laika, kad pati biju lielajā sportā un man bija divi trīs treniņi dienā, pret sporta zāli man ir alerģija. Neciešu zāles sviedru un gumijas pārklājuma aromātu, tāpēc, līdzko laiks kļūst siltāks, vingroju parkā netālu mājām. Vienmēr rītos, kad arī daba ir nupat tikai modusies.
Parkā ir daudz sportotāju, kuri visi cits citu jau pazīst. Reizēm garāmgājēju acīs redzu: “Man arī tas būtu jādara!” Tad ir prieks, ka ar savu piemēru kādu varu motivēt sportot. Jārēķinās ar to, ka dažkārt pienāk policija un ir jāņem vērā viņu prasības, bet, kad ārā ir slapjš un slidens, labāk izlaist treniņu, nevis gūt traumu. Pret savu veselību ir jāizturas saudzīgi, īpaši tad, ja jums vairs nav 30!
Iesaku ikvienam vingrot dabā – tā ir neatkārtojama sajūta, kas dod spēku, enerģiju un dzīvesprieku! Ja nezināt, ar ko sākt, – sāciet ar pastaigu, un kādā brīdī šī pastaiga var pārtapt ātrā soļošanā vai skriešanā.”
Ieva Zvīgule, sertificēta fizioterapeite (Vingrosev.lv), sporta zinātnes doktore un anatomijas docente:
“Vingro sev nodarbības tiek īstenotas Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Mēs par veselīgu Rīgu: daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi ietvaros.
Nodarbību mērķis ir nodrošināt iedzīvotājus ar iespēju bez maksas apmeklēt vispārattīstošas nodarbības brīvā dabā un trenera vadībā. Nodarbības vasaras un rudens mēnešos dažādās Rīgas apkaimēs vada kvalificēti un pieredzējuši treneri, un tās tiek veidotas, lai ieinteresētu dažāda vecuma, interešu un dzimuma dalībniekus.
Vingrošanas nodarbības ir kā vispārējas sagatavotības treniņi ar uzsvaru uz visu muskuļu grupu nostiprināšanu iespējami plašākā amplitūdā. Tiek trenēta koordinācija, līdzsvars, nostiprinātas ceļu, plecu un gūžu locītavas. Treniņš sākas ar iesildīšanos, kurai seko galvenā – sporta daļa, un tiek pabeigts ar atsildīšanās un staipīšanās vingrinājumiem.
Ikdienas spraigā un urbanizētā dzīves ritma nogurdināti, cilvēki arvien vairāk cenšas atjaunot saikni ar dabu un dažādas fiziskās un rekreatīvās aktivitātes labprāt veic ārpus telpām. Sporta nodarbības brīvā dabā sniedz emocionālu, radošu, izglītojošu, garīgu un fizisku ieguvumu, ko cilvēks piedzīvo, mijiedarbojoties ar dabu un citiem treniņa dalībniekiem. Tās tiek aizvien augstāk vērtētas kā mentālās un fiziskās veselības uzlabotājas, labsajūtas un endorfīnu jeb laimes hormonu līmeņa paaugstinātājas.”
Sandis Feldmanis, privātais sporta treneris:
“Ikvienam varu ieteikt sportot dabā. Šādām nodarbībām ir nepieciešams tikai laikapstākļiem piemērots apģērbs un apavi (slapjā un aukstā laikā mitrum- un siltumizturīgi apavi un zem virsdrēbēm – termoveļa), nav nepieciešams tērēt laiku nokļūšanai sporta klubā, nav jāiegādājas abonements. Vajadzīga tikai regulāra motivācija.
Viena no brīvdabas aktivitātēm ir skriešana. Ja cilvēks nekad nav skrējis, nebūtu pareizi uzreiz sākt ar cīņu pret aizdusu. Ieteicamāk ir progresēt ar pastaigu ātrā solī: vismaz 30 minūtes soļot ar ātrumu divi soļi sekundē, pārmaiņus ar soļošanu īsu laiku paskriet un pamazām palielināt skriešanas ilgumu.
Tā, kamēr var visu distanci noskriet bez pārtraukuma. Varu ieteikt arī nūjošanu, kas papildus noslogo ķermeņa augšdaļu un piedāvā lielāku stabilitāti slidenā laikā. Tādā gadījumā vispirms būtu nepieciešams apgūt pareizu tehniku, pievienojoties kādai nūjotāju grupai.”
