Dēlas salā Grieķijā skatāms unikāls mākslas projekts - 29 tēlnieka Gormlija skulptūras
Vasaras sezona ir zīmīga ar neordināriem vides mākslas projektiem, kas ir galamērķa vērti. Intriģējošākais un vilinošākais šovasar ir britu tēlnieka Entonija Gormlija brīvdabas izstāde Dēlas salā.
Tā ir pirmā reize, kad šī piecus kilometrus garā un pusotru kilometru platā Grieķijas sala, kuras civilizācijas vēsture iesniedzas piecos gadu tūkstošos, kļūst par laikmetīgās mākslas skatuvi.
Salas teritorijā – tās tempļos, skvēros, dabā un arī muzejā – kopumā novietotas 29 Gormlija skulptūras. Tēli, kas atgādina ne tikai par homo sapiens klātbūtni salas vēsturē, bet arī tās blīvajiem mitoloģijas slāņiem.
Dēlas sala ir mītu piesātināta. Leģenda vēsta, ka tās sākotnējais nosaukums bijis nevis ‘Delos’, bet ‘A-Delos’’, tātad Neredzamā, un sala dreifējusi Vidusjūrā kā peldoša klints, līdz Zevs te atradis drošu patvērumu savai mīļākajai Lēto, lai pasargātu to no sievas Hēras dusmām.
Un tieši Dēlā Lēto viņam dzemdējusi dvīņus – Apolonu un Artemīdu. Vēlākie salas iemītnieki ar rituāliem un totēmiem godinājuši dievus un sargājuši salas mītus, tos iemiesojot arī arhitektūrā. Šobrīd salu apdzīvo vien arheologi, kuri uzrauga tās mantojumu.
Strādājot pie projekta Skats (Sight), Entonijs Gormlijs studējis ne tikai salas vēsturi, bet arī tās horizonta, vēja un sāls veidoto topogrāfiju. Viņa mākslas tēli, kas, atvērti visiem vējiem un dabas stihijām, visdažādākajās pozās izvietojušies tās teritorijā, simbolizē kolektīvo atmiņu un vienlaikus veido tiltu ar katra skatītāja zemapziņas apcirkņu dzīlēm.
Projekts tapis grieķu bezpeļņas kultūras organizācijas NEON (no grieķu vārda ‘jauns’) paspārnē, kuru 2013. gadā izveidojis uzņēmējs, kolekcionārs un filantrops Dimitris Daskalopuls, lai atbalstītu un veicinātu laikmetīgās mākslas izpausmes Grieķijā. Ekspozīcijas līdzkuratore ir Londonas Whitechapel galerijas direktore Ivonna Blazvika.
