“ZZS uzticēties nevar” un “nebūs šī koalīcija, būs cita” - valdības partiju starpā spriedze nerimst
Saeimai sākot darbu pie nākamā gada valsts budžeta, spriedze valdošās koalīcijas partiju starpā nav mazinājusies. Valdības politiķu izteikumi vienam par otru liecina, ka budžeta apstiprināšana šogad nebūs tikai formalitāte, secina LTV raidījums “de facto”. Asumi pirms pāris nedēļām izlīda uz āru pēc Zaļo un zemnieku savienības lēmuma piebalsot parlamenta opozīcijai, lai atceltu Stambulas konvenciju. Ir arī citi priekšnoteikumi visai neprognozējamai budžeta pieņemšanai.
Aizvadītās nedēļas sākumā pirms valsts budžeta iesniegšanas Saeimā ministri valdībā izspēlēja nelielu uvertīru, kas liek domāt, ka budžeta pieņemšana šogad nebūs harmoniska. Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izvēlējās vēlreiz kameru priekšā skolot labklājības ministru Reini Uzulnieku (ZZS). Viņa pārstāvētā partija pirms pāris nedēļām kopā ar opozīciju nobalsoja par izstāšanos no Stambulas konvencijas par vardarbības novēršanu, jo dokuments esot pretrunā konservatīvām vērtībām.
Šoreiz premjeres pārmetumus izsauca Uzulnieka lēmums nebraukt uz Eiropas Savienības ministru sanāksmi, jo tajā viens no jautājumiem skar seksuālās minoritātes. Tā vietā ministrs izvēlējies apmeklēt pasākumu Jēkabpilī.
“Tas ir jūsu pienākums kā labklājības ministram pārstāvēt Latvijas valsti,” uzsvēra Siliņa. Uz to Uzulnieks atbildēja, ka Latviju pārstāvēs vēstnieks: “Ja man ir jāizvēlas, risināt šos jautājumus, kas saistīti ar LGBTQ vai arī attiecīgi piedalīties vardarbības mazināšanas pasākumos, kas skar jauniešus, tad es izvēlējos braukt uz Jēkabpili.”
Domstarpības valdībā Stambulas konvencijas dēļ komplektā ar ZZS neslēpto vēlmi jau sastādītajā budžetā panākt vēl kādas korekcijas neizslēdz iespējamu ZZS saspēli ar Saeimas opozīciju, lai panāktu savu.
“Budžets būs ļoti labs indikators,” saka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), taujāts, vai valdība noturēsies vēl gadu līdz nākamajām vēlēšanām.
Trešdien notika simboliskā budžeta portfeļa nogādāšana no Finanšu ministrijas Saeimā. Iztrūkums valsts makā nākamgad būs 3,3% no iekšzemes kopprodukta. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) tik lielu deficītu pamato ar straujo izdevumu kāpināšanu drošībai. Fiskālās disciplīnas padome kritizējusi, ka nauda aizsardzībai atrasta galvenokārt uz parāda rēķina, ne samazinot izdevumus.
Neviena no Saeimas frakcijām atklāti nav paudusi vēlmi deficītu palielināt. Tieši pretēji – vairāk dzirdami aicinājumi taupīt. Budžeta komisija arī plāno vairāk iedziļināties iestāžu tēriņos, kas būs atšķirīga pieeja no ierastā.
“Es pat teiktu būtiski atšķirīga [pieeja], jo vērtēt bāzes un iet cauri visām izdevumu pozīcijām, iepriekš nav tā darīts. Šobrīd ir deputātiem ļoti daudz jautājumu, un tas ir izskanējis. Mēs runājam gan par parādu, gan par to, vai pietiekami mēs esam veikuši samazinājumus dažādās jomās,” saka Saeimas Budžeta komisijas vadītāja Anda Čakša (JV).
Valdībā ietilpstošā ZZS arī pagaidām vairāk runā par tēriņu samazināšanu, piemēram, neatkarīgajās iestādēs, taču koalīcijas partneri sagaida, ka galdā tiks likti arī jauni izdevumi, piemēram, PVN samazināšana cūkgaļai, ko neizdevās panākt valdībā.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Augusts Brigmanis saka, ka atbildīga rīcība būtu atbalstīt budžetu. Viņam neesot pieņemama politika dzīt cauri priekšlikumus ar opozīcijas balsīm. Brigmanis arī aicina nesaistīt budžetu ar Stambulas konvenciju, ko pašlaik ZZS cenšas atcelt tieši kopā ar opozīciju.
“Mūsu vēlētājs, mūsu partijas biedri absolūti nealkst, lai mēs būtu šāda sastāva koalīcijā. Tā ka mums tas nerada nekādas problēmas. Nebūs šī koalīcija, būs cita koalīcija. Bet es aicinu tomēr izturēties atbildīgi mūsu koalīcijas partnerus un šos jautājumus kopā nesaistīt,” atzīmē Brigmanis.
Progresīvo Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs uzskata, ka kopsakarā jāskata gan budžeta pieņemšana, gan Stambulas konvencijas denonsēšana, gan ZZS kopā ar opozīciju sagatavotā alternatīvā deklarācija pret vardarbību, ko Saeimas vairākums ceturtdien atbalstīja.
“Mēs joprojām esam situācijā, kur ZZS ir lauzuši fundamentālus solījumus. Es uzskatu, ka viņiem attiecībā uz budžetu uzticēties būtībā nevar. Mēs joprojām esam situācijā, kur Jaunās Vienotības asu un aktīvu rīcību trūkums pret šādiem koalīcijas līguma pārkāpumiem ir radījis situāciju, kur ZZS jūtas ārkārtīgi iespēcināti. Un, manuprāt, tas arī izpaudīsies budžeta laikā,” prognozē Šuvajevs.
Koalīcijas vadošā spēka “Jaunā Vienotība” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics atzīst, ka savstarpējā uzticība koalīcijas partiju starpā ir iedragāta, bet ir vienošanās, ka pirms nākt klajā ar jauniem priekšlikumiem budžetā tie vispirms būs jāizrunā valdības partiju starpā. Konsekvences pretējai rīcībai gan nav skaidras.
“Ja kāds partneris vēlēsies budžetā sabalsot lietas, kas ir bezatbildīgas un fiskāli ļoti ietilpīgas kopā ar opozīciju, tā nebūs valstiska rīcība, un es ceru un esmu pārliecināts, ka partneri to nedarīs,” pauž Jurēvics.
Ceturtdien Saeima nodeva budžetu un pavadošos likumprojektus izskatīšanai komisijās. Valdībai vairākums parlamentā nav liels - par balsoja 52 deputāti. Līdzās neatkarīgajiem deputātiem, kas atbalsta šo valdību, par budžetu nobalsoja arī Andrejs Ceļapīters, kurš vēl nevarēja pateikt kā rīkosies nākamajos lasījumos.
Saeimas opozīcijas partijās gan ir diezgan liela vienprātība, ka valdība budžetu pieņems. “Uz budžetu šī valdība nekritīs,” prognozē opozīcijas spēka Apvienotais saraksts frakcijas vadītājs Edgars Tavars.
