Skeiteris Madars Apse: "Arī tad, ja nevarēšu lēkt, no skeitborda prom neiešu"

Pirmo skrituļdēli tu esot nopelnījis, pārdodot ziedus Līgo svētku tirdziņā... Kā nonāci līdz skeitbordam?

Man patika spēlēt Tony Hawk’s Pro Skater 2 un 3 spēles, filmās un multfilmās redzēju cilvēkus skeitojam, patika, kā tas izskatās, un gribēju pamēģināt pats. Jau biju nomēģinājis tradicionālos sporta veidus – basketbolu, sporta vingrošanu, riteņbraukšanu, galda tenisu, vieglatlētiku –, bet nekas neaizrāva tik ļoti kā skeitborda brīvība. Piemājas skeitparkā ar skrituļslidām jau biju nobraukājies, tāpēc 2001. gadā par Līgo gadatirgū nopelnīto naudu nopirku dēli.

…un līdz profesionālam līmenim?

Pakāpeniski darīju visu, kas skeiterim pienākas. Piedalījos sacensībās, filmēju video un fotografējos ar citiem skeitbordistiem. Kad 17 gadu vecumā sāku patstāvīgi ceļot un doties ciemos pie ārzemju draugiem, paplašinājās kontaktu loks.

Sākumā mani atbalstīja Latvijas veikali, vēlāk arī Eiropas komandas. Kad studēju Barselonā, 18 gadus vecam man sāka maksāt algu kā amatierim Element Brand Eiropas komandā. Tas bija kaut kas fenomenāls – pirmo reizi mūžā es saņēmu algu! (Madars studējis biznesa menedžmentu arī Londonā un Ventspils Augstskolā. – Red.).

Kāda ir skeitbordista ikdiena?

Katram citādāka. Skeiteri nav ieliekami rāmjos, viņus vieno tikai ripināšanās pa pilsētu ielām vai skeitparkiem ar dēli uz ritentiņiem. Viens grib stilīgi izskatīties, cits veselīgi pasportot vai pabūt svaigā gaisā. Pats no rītiem labprāt meditēju – pēdējā laikā ar holandiešu atlēta Vima Hofa metodi –, paēdu brokastis, sociālajos tīklos uzzinu draugu plānus, kur šodien skeitosim, kur pulcēsimies. Tā kā draugi strādā, rītus veltu sev. Pavingroju, nodarbojos ar jogu, dodos uz baseinu, atbildu uz e-pastiem. Pēcpusdienā ar draugiem skeitojam, skatāmies skeita video, būvējam skeitošanas vietas, tīrām laukumu, bet vakarā – pie kāda ciemos un uz bāru. Es gan ātri pazūdu un laikus dodos mājās gulēt, jo man patīk komforts.

Kuri ir šā sporta veida plusi un mīnusi?

Mīnusiem noteikti pieskaitāmas traumas, lai gan arī no tām var daudz mācīties. Man patīk skeitot ar draugiem, veidot aizvien plašāku draugu loku. Skeitot ir interesanti, jo neparedzami – dažādas pilsētas, interesanti garāmgājēji un vietas. Skeitparki der, lai iesildītos un satiktos, īstais skeitbords ir ielās!

Traumas neapstādina, nebiedē?

Jā, šis ir ekstrēms sports. Šobrīd guļu gultā ar izoperētu labo potīti. Gaidu, kad tā sadzīs un varēs operēt kreiso, lai nākamajā vasarā atgrieztos uz dēļa. Traumas apstādina fiziski, bet arī tad, ja nevarēšu lēkt, no skeitborda prom neiešu. Varu taču arī mierīgi ripināties.

Kādu triku tu gribētu izpildīt?

Gribētu ar skrituļdēļi izlēkt pa megarampu ar uzmetienu, kur jālido vairāk nekā 10 metri. Līdzīgi kā snovborda Big Air.

Kā noskaņojies sacensību startam?

Esmu dzirdējis, ka labi strādājot vizualizācijas metode. Bet galvenais ir būt pārliecinātam par pozitīvu rezultātu. Praktizēties, mācīties līdzsvaru – skeitot tik labi, ka citāds rezultāts nevar būt.

Pēc tavas iniciatīvas 2017. gadā tika atjaunots Latvijas Nacionālās bibliotēkas priekšējais laukums...

Līdz LNB uzcelšanai Latvijā īsti nebija tādas tikšanās, skeitošanas un atpūtas vietas. Nācās braukt uz Prāgu, Helsinkiem, Kopenhāgenu, Barselonu, kur tādas jau ir sen. Lai arī daudziem liekas, ka esam vandāļi, tā nav. Re, skeiteri sarosījās un salaboja LNB priekšējā laukuma malas un margas, protams, sadarbībā ar LNB vadību. Mēs taču arī turpmāk vēlamies tur skeitot! Skeiteri arhitektūrai dod jaunu dzīvību, spēj novērtēt trepes, sienas, caurules un visu pārējo... To, kas citiem ir neizprotams.

Tev ir bijis savs YouTube šovs It’s a Mad World, Instagram ir vairāk nekā 70 000 sekotāju – kāda nozīme tavā karjerā ir sociālajiem medijiem?

Tie noteikti palīdz, tomēr lielākā pateicība jāsaka sponsoriem, kas ir manas karjeras pamats, – Element Brand, DC Shoes & Apparel, Red Bull, GoPro. Pateicoties šiem uzņēmumiem, daudz ceļoju un skeitoju kopā ar citiem pasaules mēroga skeiteriem.

Pirms pāris gadiem kā labu atalgojumu man piedāvāja veidot šovu It’s a Mad World, kura ietvaros filmēju aizkadru ainas no tūrēm. Bija vairāk nekā 30 sērijas, tagad ir brīnišķīgi atskatīties uz tiem trakajiem gadiem. Starp citu, sadarbojoties ar Red Bull TV, plānojam šovu atdzīvināt.

Kā uzturi sevi formā?

Manā vecumā braukt ar skrituļdēli, nenodarbojoties ar citiem sporta veidiem, ir grūti. Tādēļ ik pa laikam dodos uz baseinu, rāpjos kokos, dodos garās pastaigās, rūdos aukstā ūdenī, eju pirtī, nodarbojos ar jogu un meditāciju un katrā brīvā brīdī – ar stiepšanās vingrinājumiem. Muskuļu atslābināšanai izmantoju Foam Roller, satraumējies piekopju RICE (Rest, Ice, Compress, Elevate) metodes, apmeklēju Ķīnas tradicionālās medicīnas speciālistus, kuri veic akupunktūru un iesaka īpašas diētas. Galvenais ir disciplīna, bārā cenšos padzerties, nevis piedzerties – visu ar mēru!

Vai tavs tēls tev ir būtisks?

Manā darbības sfērā imidžs ir svarīgs. Būdams profesionālis, ieturu neitrālu skeitera tēlu, galvenais ir prasme savaldīt skrituļdēli. Citreiz par tēlu domāju, citreiz ne... Laikam vajadzētu vairāk.

Kurš padoms vai atziņa tev dzīvē ir noderējuši visvairāk?

Visā ir jāatrod prieks, citādi nav jēgas ar to nodarboties. Un – dzīvot saskaņā ar sevi!