D vitamīns: mīti un patiesība
Pieejams tik daudz informācijas par D vitamīnu, tā uzņemšanas iespējām, ietekmi uz veselību un vēlamajām devām, ka tās klāstā var apjukt ne pa jokam. Tāpēc nolēmām ieviest skaidrību un aplūkot izplatītākos mītus par šo veselībai tik būtisko vitamīnu.
Konsultē: Dr. Jurijs Marakšins (Krievija), ginekologs-endokrinologs, dermatologs.
D vitamīns ir mūsu veselības fundaments – nav neviena orgāna, kura darbību tas neietekmētu. Tas ir tāds kā palaidējmehānisms, kas atbild par šūnu atjaunošanos, hormonu sintēzi, kaulu un zobu veselību, muskuļu spēku, sirds un asinsvadu darbību, imunitāti.
Gluži kā luksofors, D vitamīns regulē visus procesus organismā, tāpēc tam jāstrādā precīzi. Ar uzturu šo vitamīnu pietiekami uzņemt nevaram, jo pārtikā tas sastopams reti un nelielos daudzumos. Daļēji to sintezē saule, taču, ņemot vērā mūsdienu dzīvesveidu un vidi, speciālisti papildus iesaka bagātināt uzturu ar D3 vitamīniem.
Mīts: Jo vairāk sauļosimies, jo vairāk D vitamīna uzņemsim.
Nav tiesa.
D vitamīns sintezējas tikai līdz brīdim, kad āda kļūst brūna. Tātad, lai uzņemtu D vitamīnu, dienā saulē jāpavada aptuveni 20 minūtes, vēlams gan, kailam. Tiklīdz āda iesauļojas, tā veido dabīgu aizsargbarjeru un D vitamīna sintēzes procesi apstājas. Lai cik tas paradoksāli izklausītos, bet – jo tumšāka āda, jo lielāks D vitamīna trūkuma risks!
Mīts: Pietiekams D vitamīna daudzums organismā pasargā no UV stariem.
Patiesība.
Ja D vitamīna līmenis organismā ir pietiekams, āda spēj pati aizsargāties, mazinās arī ādas vēža risks un iedegums veidosies vienmērīgāks. Tādēļ D vitamīnu un uztura bagātinātājus ar karotionoīdiem (šie antioksidanti arī uzlabo ādas aizsargspējas) noteikti vajadzētu palietot pirms pludmales sezonas. Ja nepieciešama papildu aizsardzība, labāk lietot saules aizsarglīdzekļus ar dabiskiem aizsargfiltriem. Ir pierādīts, ka aizsargkrēmu ķīmiskie savienojumi, nonākot ūdenī, nogulsnējas dūņās un aļģēs, kas ir jūras iemītnieku barība, un atstāj negatīvu ietekmi uz to vairošanās procesiem.
Mīts: D vitamīnu var pārdozēt.
Daļēja patiesība.
Teorija par D vitamīna pārdozēšanu radusies tādēļ, ka šis, kā jau taukos šķīstošs vitamīns, organismā uzkrājas. Tomēr Jurijs Marakšins uzskata, ka būtu jāuzņem miljons vitamīna vienību, lai tas kļūtu toksisks, kas faktiski nav iespējams. Viņš pats D vitamīnu lieto kursa veidā – trīs mēnešus katru dienu uzņemot 10 000 IU. Tas ir 10 reizes vairāk nekā standarta rekomendētā deva. “Nekas nenoveco tik ātri kā zināšanas! Mainās situācija, vajadzības, un tagad mēs dzīvojam citos apstākļos nekā pirms 10 gadiem, tāpēc ir jāpārskata teorija par D vitamīna ieteicamajām devām,” uzskata ārsts.
Ko vēl būtu vērts zināt par D vitamīnu
* D vitamīns normalizē ķermeņa masas un tauku indeksu, samazina aptaukošanās risku, kā arī palielina tauku šūnās esošā hormona leptīna līmeni, kurš izraisa sāta sajūtu.
*Palielinot D vitamīna uzņemšanas daudzumu, samazinās kortizola līmenis, kura pārlieku augsts līmenis asinīs var izraisīt tauku uzkrājumu palielināšanos tieši vēdera zonā.
* Adekvāts D vitamīna līmenis ir nepieciešams, lai producētu serotonīnu (dēvēts arī par laimes hormonu) smadzenēs.
* D vitamīns piedalās dzimumhormonu sintēzē, tāpēc speciālisti iesaka kā topošajai mātei, tā tēvam, plānojot bērniņu, īpaši rūpīgi sekot D vitamīna līmenim asinīs.
* Fiziski aktīviem cilvēkiem D vitamīna rezerves iztērējas ātrāk.
* D vitamīns īpaši efektīvs ir tad, ja to lietojam kopā ar Omega-3 un antioksidantiem, kas uzlabo dzīves kvalitāti un paaugstina IQ.
* D vitamīna deficīta riska grupā ir ne tikai grūtnieces un bērni, bet arī cilvēki ar lieko svaru, kuriem D vitamīns nogulsnējas taukaudos un nenonāk asinīs vajadzīgajā daudzumā. Arī senioriem pēc 65 gadu vecuma organisma spēja sintezēt D vitamīnu samazinās uz pusi. Tā kā D vitamīna sintēzē piedalās aknas un nieres, arī cilvēkiem ar šo orgānu saslimšanām mēdz novērot D vitamīna deficītu.
Kā noskaidrot, vai D vitamīna pietiek
Pirms sākat lietot D3 vitamīna formu, noteikti jāveic asinsanalīzes. Tas ir precīzākais mērījums, pēc kura nosaka tā koncentrāciju asinīs. Vēl pirms kāda laikā uzskatīja, ka pietiek ar aptuveni 30 nmol/ml, taču, ņemot vērā mūsdienu dzīves apstākļus – vides piesārņojumu, stresu, aptaukošanos, neveselīgu dzīvesveidu, hormonu disbalansu –, rekomendējamā deva labas veselības uzturēšanai un imunitātes stiprināšanai ir no 50 līdz pat 100 nmol/ml. Lai uzņemtu trūkstošo D vitamīna devu, vairumā gadījumu ar 1000 IU (populārākā aptiekās pieejamā D vitamīna dienas dozācija) nepietiek. Precīzāku nepieciešamo devu noteiks ģimenes ārsts, jo tā ir atkarīga no vecuma, ķermeņa masas indeksa, veselības stāvokļa, dzīvesveida. D vitamīnu lieto kursa veidā, aptuveni trīs līdz sešus mēnešus, tad veic atkārtotas analīzes.
