Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Katrs sīkums, katra detaļa arī pašas Baibas Prindules mājās ir izvēlēti ar gaumi un atrodas savā vietā. (Foto: Olga Pētersone)

Dekora feja Baiba Prindule: "Savā mājā visvairāk es mīlu... gultu"

2017. gada 25. jūnijā 08:37
Olga Pētersone | Pastaiga
Baiba Prindule ir Latvijā pazīstama dekoratore un svētku organizētāja. To, ko viņa dara, ilgu laiku varējām skatīt tikai ārzemju žurnālos, bet nu ir skaidrs, ka arī pie mums tā var, turklāt pat labāk. Katrs sīkums, katra detaļa arī pašas Baibas mājās ir izvēlēti ar gaumi un atrodas savā vietā. Patiesi svētki dvēselei!

Kad skatos uz savām bērnības bildēm… Man žēl, ka mēs esam pakļauti laikam. Kad biju maza, mana kvēlākā vēlēšanās bija neizaugt lielai. Un man pašai likās, ka man sanāk, bet, redzot bērnības bildes, es saprotu, ka ir noticis neizbēgamais.

Foto: Olga Pētersone

Es tikai nesen sāku saprast, ka dzīvē teju neko nevaru ietekmēt. Viss tāpat iet savu nolemto ceļu. Varu diennaktīm negulēt un strādāt, bet rezultāts jau tāpat ir iepriekš nolemts. Varu arī neko īpaši nedarīt, un tāpat viss atrisinās. Un par to, kas sanāk labi vai slikti, arī var nedomāt, jo vienmēr viss ir atkarīgs no skata punkta. Un, ka nekad nebūs tā, ka visiem varēsi izpatikt, – un ka to nemaz arī nevajag…

Foto: Olga Pētersone

Savā mājā visvairāk mīlu… gultu. Man vispār patīk būt horizontālā stāvoklī. Jau no mazām dienām man ir sajūta, ka nakts izdzēš visas nekrietnības, bēdas un nelabās domas. Un no rīta tu pamosties mazliet no jauna, mazliet aizmirsis visu, kas bijis. Bet vispār es mīlu sajūtu, ka visi, kam vajag būt, ir mājās. Tas attiecas gan uz vecāku māju, gan uz mūsu dzīvokli. Man patīk, ka mēs darbdienu vakaros abi kopā varam paēst vakariņas un paskatīties kādu filmu, tāpat patīk, ka vecāku mājās Liepā visi ir mājās, pat kaķis. Patīk drošības un kopības sajūta. Noteikti neesmu cilvēks vienpatis.

Foto: Olga Pētersone

Lieta, ko es augsti vērtēju, – vienkāršība un cilvēcisks patiesums. Vīriešu (džentlmeņu) cieņa pret dāmām. Vienreiz tramvajā redzēju, kā stilīgs metālmūzikas pārstāvis palīdz tikt vecai kundzei ārā no vecā tramvaja – no sākuma somas, kulītes, somas ratiņus un tad pašu kundzi teju izcēla no tramvaja, visu nolika uz ietves, novēlēja veiksmīgu dienu, un aizgāja katrs uz savu pusi.

Foto: Olga Pētersone

Pēc savas pirmās peļņas es apprecējos… :)

Mana brīvības definīcija – būt kopā, jo brīvs tu vari būt tikai tad, ja ir, uz ko paļauties. No kā atsperties lidojumam. Un nav svarīgi, vai tas ir vīrs, ģimene, draugi, veselība vai nauda… Bet vislabāk, kad visi kopā!

Foto: Olga Pētersone

Ja es uzzinātu par nenovēršamu pasaules galu… Ar savu “īpaši stabilo nervu sistēmu” par šādām lietām man bail pat iedomāties. Domāju, ka es būtu ļoti pateicīga, ja es par to neuzzinātu. Pasaules gals noteikti nebūtu mans mudinājums izdarīt lietas, ko neesmu paspējusi, un izdzīvot pēdējās minūtes. Vienīgā lieta, kas tajā visā būtu laba, – nevienam nebūtu jāsēro.

Nav nekā sliktāka par nosalušiem kāju pirkstiem.

Foto: Olga Pētersone

Nožēloju, ka man ik pa laikam ir jāatsaka skaisti projekti, vienkārši nav laika, jo esmu jau apsolījusies citiem darbiem. Dažreiz ir tā, ka aiz dusmām varētu zemes spert gaisā. Bet skaidri saprotu, ka man ir dots tikai konkrēts laika daudzums, gribu es to vai ne. Un tajā pašā laikā atkal zinu, ka viss notiek tieši tā, kā tam ir jānotiek.

Foto: Olga Pētersone

Mana mīļākā pilsēta. Šobrīd esmu darba sajūtā, tāpēc atbildu no šābrīža perspektīvas. Pēc darba citās pilsētās un valstīs saprotu, ka mana mīļākā un ērtākā pilsēta ir un paliek Rīga. Mani nekas nevar iztraucēt, es zinu, kur atrast vajadzīgos darba instrumentus un aksesuārus. Zinu, kur pasūtīt labākos zaļumus un kur atrast lētākās salvetes.