Laba ziņa! Kafija un šokolāde ir daudz vērtīgākas, nekā tu domā
Jaunākie pētījumi liecina, ka mūsu negatīvajai attieksmei pret kafiju un šokolādi bieži vien īsti nav pamata. Patiesībā, šiem produktiem piemīt ļoti daudz vērtīgu īpašību.
Šokolāde
Pieņēmums. Šokolādei ir daudz kaloriju, tāpēc tā jāēd reti un maz.
Uztura speciālisti apgalvo, ka šokolādes reputācija nemaz nav tik slikta. Tas ir izcils produkts, kam piemīt daudz labu īpašību. Piemēram, katru dienu apēsts viens neliels šokolādes gabaliņš var pazemināt asinsspiedienu, samazināt holesterīna līmeni un ierobežot sirdslēkmes un insulta risku.
Vācu pētnieki desmit gadus novērojuši vairāk nekā 19 000 cilvēku un atklāja, ka tiem, kuri ēda visvairāk šokolādes – vidēji 7,5 g dienā (tas ir aptuveni viens 100 g smagas šokolādes tāfelītes gabaliņš) – , bija zemāks asinsspiediens un par 39% mazāki sirdslēkmes vai insulta draudi nekā tiem, kuri šokolādi ēda mazāk. Tomēr ne visa šokolāde ir vienlīdz laba. Labvēlīgi sirds veselību ietekmē tumšā, jo tumšā šokolāde satur visvairāk kakao (70% un vairāk), un tieši kakao ir daudz flavonoīdu, kas tik nepieciešami sirds veselībai. Nu jau aizsaulē aizgājušais franču ārsts Mišels Montinjaks uzskatīja, ka tumšā šokolāde ir diētisks produkts un to var izmantot cīņā ar lieko svaru. Bet arī šajā gadījumā labvēlīgi figūru ietekmē tikai tumšā šokolāde. Montinjaka diētas pamatā ir princips, ka dažādi ogļhidrāti atšķirīgi paaugstina cukura līmeni asinīs. Jo vairāk cukura nonāk asinsritē, jo lielāka ir iespēja, ka jūs pieņemsities svarā, tāpēc uzturā jāierobežo vienkāršie ogļhidrāti, kas asinīs nonāk strauji un uzreiz palielina cukura līmeni. Glikēmiskā indeksa (GI) sistēmā visi ogļhidrāti ir klasificēti atkarībā no to spējas paaugstināt cukura līmeni asinīs. Piemēram, kartupeļiem GI ir virs 50, turpretim tumšās šokolādes GI ir tikai 25 – tikpat liels kā dažām pupiņu šķirnēm, dārzeņiem un augļiem. Lūk, tāpēc Montinjaks uzskatīja, ka tumšo šokolādi var ēst, cik kārojas, un vienlaikus zaudēt svaru.
Kafija
Kofeīns, kas ir kafijā, vairo adrenalīnu un pārslogo organisma dabiskos mehānismus, kas tam liek pareizi reaģēt uz stresu.
Labās ziņas. Kafija var pasargāt no daudzām dzīvību apdraudošām slimībām.
Viena vai divas kafijas tasītes dienā var par 22% samazināt insulta draudus – tā vēsta kāds Stokholmā veikts pētījums, kurā iesaistījās gandrīz 35 000 sieviešu. Optimālais daudzums, kas samazina insulta risku par 25%, – divas līdz četras krūzītes dienā, bet, lai cik neticami tas izklausītos, pat piecas un vairāk tasītes iedarbojoties profilaktiski.
Kafijas dzeršana var pat palīdzēt izvairīties no vēža. Kādā citā zviedru zinātnieku veiktā pētījumā secināts, ka sievietēm, kas dzer kafiju, vēža draudi ir mazāki. Vīrieši, dzerot kafiju, var samazināt prostatas vēža risku. Kafija var pasargāt arī no demences un Alcheimera slimības, kā arī samazināt mirstību no citām slimībām (vismaz sievietēm). Pētījumi vēl jāturpina, taču iespējams, polifenoli, ko satur kafija, nomāc iekaisuma procesus.