Zelenskis: NATO alianses darbība var tikt attiecināta uz to daļu, ko kontrolē Ukraina
Uzaicinājumam iestāties NATO jābūt attiecinātam uz visu Ukrainas teritoriju tās starptautiski atzītajās robežās, bet alianses darbība varētu attiekties tikai uz Kijivas kontrolē esošo teritoriju, intervijā ASV telekanālam "CBN" sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Uzaicinājumam iestāties NATO jābūt attiecinātam uz visu Ukrainas teritoriju tās starptautiski atzītajās robežās, bet alianses darbība varētu attiekties tikai uz Kijivas kontrolē esošo teritoriju, intervijā ASV telekanālam "CBN" sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Uzaicinājums ir "pirmais solis, kas dod skaidru signālu [Krievijas diktatoram Vladimiram] Putinam vai jebkuram agresoram nākotnē, ka Ukraina būs NATO dalībvalsts," amerikāņu kristīgajai raidorganizācijai sacīja Zelenskis.
"Ukraina saprot un nevēlas šajā karā ievilkt citu valstu karavīrus. Runā, ka Ukraina vēlas tajā ievilkt NATO. Tā nav taisnība. (..) Mēs zinām, ka kara laikā mūs neuzņems NATO," norādīja Zelenskis. "Uzaicinājums tiek dots visai Ukrainas teritorijai starptautiski atzītajās robežās. Nav pat par ko runāt, jo tā ir mūsu konstitūcija, starptautiskās tiesības," skaidroja prezidents.
"Mēs nevaram to pārkāpt, tāpēc ielūgums ir jāsniedz attiecībā uz starptautiski atzītajām robežām. Bet alianses darbība var tikt attiecināta uz to daļu, ko kontrolē Ukraina, un tad ar turpmāku paplašināšanos," sacīja Zelenskis. Ukrainai ir ļoti nepeiciešama palīdzība uzsvēra prezidents. “Ukraina ir uz sabrukuma robežas,” teica Zelenskis.
Jau ziņots, ka Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta direktors Sergejs Nariškins apgalvo, ka Krievija ir guvusi pārsvaru visās jomās un ka “situācija frontē nav labvēlīga Kijivai”. Krievija ir paziņojusi, ka karš Ukrainā turpināsies līdz tās sasniegs savus mērķus – vai nu kaujas laukumā, vai sarunu ceļā. Nariškins apgalvo, ka Krievija ir tuvu savu mērķu sasniegšanai, raksta “Skynews.”
Prezidents Putins vēlas, lai Ukraina pilnībā pamestu četrus reģionus viņu austrumu teritorijā, ko Krievija uzskata par savu teritoriju, taču Kijiva to noraida. Prezidents Zelenskis ir norādījis, ka diplomātiskais pamieris ir iespējams.
Krievija sākotnēji cerēja ātri ieņemt visu Ukrainu, kad tā 2022. gada februārī iebruka. Ukrainas spēki veiksmīgi pretojās iebrukumam, lai gan Maskava pēdējos mēnešos lēnām virzās uz priekšu. “Pārtrauciet šo neprātību,” teica Tramps. Nākamais ASV prezidents ir apņēmies ātri izbeigt karu un vēlas uzsākt sarunas. Viņš svētdien sociālajos tīklos rakstīja, ka prezidents Zelenskis un Ukraina “vēlētos noslēgt vienošanos un pārtraukt šo neprātību.” Aicinot uz “tūlītēju pamieru”, viņš piebilda: “Es labi pazīstu Vladimiru. Šis ir viņa laiks rīkoties. Ķīna var palīdzēt. Pasaule gaida!”
Ukraina nesen saņēma atļauju izmantot ASV un Lielbritānijas piegādātās raķetes, lai uzbruktu mērķiem Krievijā, izraisot Maskavas atbildi izmantot jaunu hiperskaņas raķeti. Upuru skaits reti tiek paziņots, taču prezidents Zelenskis svētdien paziņoja, ka 43 000 viņa karavīru ir gājuši bojā, bet 370 000 ir ievainoti. Viņš arī apgalvoja, ka 198 000 Krievijas karavīru ir gājuši bojā. Kremlis nesniedz informāciju par saviem zaudējumiem.