Emocijas un slimības. Skaidrojam 4 populārāko saslimšanu patiesos cēloņus

Fiziskās izpausmes. Parastu saaukstēšanos raksturo augšējo elpceļu gļotādas iekaisums, ko izraisa vīrusa infekcija. Biežākie simptomi ir drudzis, klepus, iesnas un šķaudīšana.

Saaukstēšanās parasti parādās brīžos, kad galva ir pārpildīta ar domām, un tu vairs nesaproti, uz kuru pusi tālāk doties. Iespējams, tevi ilgstoši nomoka kāda situācija vai persona, kas tevi izmanto kājslauķa vietā, bet varbūt jūties tā, it kā pēkšņi būtu saņēmusi sitienu pa galvu. Visticamāk, tu mēdz pārlieku smalki iedziļināties nenozīmīgās detaļās, un tas tev rada milzu spriedzi, jo labprāt visu redzi sakārtotu un atrisinātu – pirms tu vēl esi lietām ķērusies klāt. Tu dzīvo nākotnē, nepievēršot uzmanību savām tagadnes vajadzībām. Iespējams, ir kāds cilvēks, kuru tu nespēj izturēt, un saaukstēšanās ir organisma reakcija, lai tevi pasargātu no kontakta ar konkrēto cilvēku. Tu būsi slima, gulēsi mājās un viņu kaut uz pāris dienām nesatiksi...

Ko darīt. Maldinošs ir priekšstats, ka saaukstēties iespējams, izejot ārā aukstumā vai sēžot caurvējā. Šis pieņēmums ir plaši izplatīts, un, pat ja tu par to neesi domājusi, tavā zemapziņā tas, visticamāk, mājo. Jo vairāk tā domāsi, jo vairāk tas tevi iespaidos. Ticot, ka, samirkstot lietū vai izejot ziemā ar kailu galvu, var saķert iesnas, tā arī notiks. Tātad – atmet stereotipus! Kā jebkura slimība, arī saaukstēšanās kalpo kā līdzeklis, lai tev ko pateiktu. Ķermenis signalizē, ka tevi pārāk viegli spēj ietekmēt ārēji spēki. Tev beidzot jāatlaiž tas, kas tevi satrauc, un jābeidz raizēties par visiem sīkumiem. Tas nenozīmē, ka tev jākļūst nejūtīgai! Vienkārši pamēģini sevī ieklausīties, lai saprastu, no kā tev ir jāatbrīvojas, lai atgūtu labu pašsajūtu.

Astma

Astma ir neregulāra slimība, kad bronhu spazmu dēļ rodas elpošanas problēmas. Starp lēkmēm elpošana ir normāla un krūškurvis – kluss.

Emocionālā puse. Ja tev ir astma, būsi novērojusi – tev nav problēmu gaisu ieelpot, bet ir grūtības izelpot. Organisms signalizē, ka tu gribi uzņemties pārāk daudz un tev ir grūtības visu izpildīt. Tu uzskati, ka robežas vai šķēršļi uz tevi neattiecas, un gribi izlikties stiprāka, nekā esi. Kāpēc? Lai citi tevi mīlētu. Tev patīk, ka lietas notiek tā, kā tu to vēlies, bet, ja tā nenotiek (un dzīvē parasti tā nenotiek), astmas lēkme tev atļauj būt vājākai vismaz fiziski, jo psiholoģiski atļauties būt vāja tu nespēj.

Astmas lēkmes tev sūta nepārprotamus brīdinājumus. Tas, kā tu domā un vadi savu dzīvi, tevi pakļauj ciešanām un pamazām indē. Atbrīvo, pieņem un iemīli sevi ar visām savām nepilnībām un trūkumiem. Atceries, ka tu esi tikai cilvēks, un cilvēks nav supervaronis. Atļauj sev tādai nebūt. Nevienam nav nepieciešami tavi varoņdarbi, un tavas astmas lēkmes vēl jo mazāk.

Galvassāpes

Runa ir par parastām galvassāpēm, kas vēl netiek kvalificētas kā migrēna, proti, par nepatīkamām sajūtām galvas un kakla rajonā.

Emocionālā puse. Galva ir saistīta ar mūsu pārliecību par to, kas mēs esam. Ja tevi moka galvassāpes, jo īpaši galvas virsotnē, tas nozīmē, ka esi sevi kaut kādā veidā noniecinājusi. Iespējams, tu sev pārmet inteliģences trūkumu vai prasi no sevis pārāk daudz. Pašpārmetumu vietā tev vajadzētu sevi novērtēt un paslavēt par jebko, kas sanāk un dara prieku. Ja tu jūties tā, it kā galva tūlīt pārplīsīs, organisms tev sūta nepārprotamu ziņu – beidz sevi mocīt ar domām, ka neesi pietiekami laba, un raizēm, ko par tevi padomās citi! Iespējams, tev raksturīgas bailes izvirzīties priekšā, būt pirmajai un rādīt paraugu citiem.

Ja tevi moka galvassāpes pieres rajonā, organisms signalizē, ka tu pārāk centies visu saprast. Atslābsti un dod laiku intelektam pašam apkopot informāciju un salikt lietas pa plauktiņiem. Kad zināšanas nogulsnēsies un sasaistīsies ar atmiņām un pieredzi, tu visu izpratīsi.

Ko darīt. Tā kā galva ir mājvieta mūsu maņām un sajūtām, tā ir nenovērtējama organisma sastāvdaļa. Ja tā sāp, tev tiek liegts redzēt, dzirdēt, just un skaidri pateikt, ko tu vēlies. Ar sāpēm galvā tiek dotas skaidras norādes, ka tev jāatrod savs īstais es. Tas, kas tu esi šobrīd. Nav nekādas jēgas censties būt tam tēlam, ko tu esi iedomājusies, vai īstenot citu gaidas. Pirmkārt, neviens šajā pasaulē nevar būt tāds, kādu viņu gribētu redzēt citi. Otrkārt, galvenais, lai tu esi laimīga, bet tu tāda nevari būt, ja mēģini izpatikt. Esi tu pati!

Aptaukošanās un liekais svars

Liekais svars rodas, kad organismā uzkrājas vairāk tauku rezervju, nekā tas ir nepieciešams normālai ķermeņa uzbūvei.

Emocionālā puse. Lai arī aptaukošanos var izraisīt dažādi fizioloģiski iemesli, psiholoģiskajā ziņā iespaidu var būt atstājusi kāda situācija bērnībā vai jaunībā, kas aizskārusi un likusi justies apkaunotai. Tagad tu dzīvo pastāvīgā baiļu un kauna ielenkumā. Citiem vārdiem sakot, tu sev apkārt esi uzbūvējusi psiholoģisku sienu – tauku veidotu barjeru, kas šķietami pasargā no citu cilvēku gaidām un prasībām. Tev, visticamāk, ir grūtības kādam atteikt, un tu mēdz uzņemties vairāk pienākumu, nekā spēj paveikt. Iespējams, jūties gluži kā iespiesta starp cilvēkiem, cenšoties izdarīt tā, lai apmierināti būtu visi. Tu vēlies citus iepriecināt, diemžēl, izpildot apkārtējo vēlmes, tu tikmēr pilnībā ignorē savējās. Psiholoģiskā tauku barjera var būt vērsta pret pretējo dzimumu. Iespējams, tava zemapziņa domā, ka šādā izskatā tu nevienam nebūsi pievilcīga, līdz ar to netiksi sāpināta, apkaunota un tev nebūs jācieš.

Visticamāk, tu esi ļoti emocionāli jūtīga un neesi spējīga ne tiešā, ne pārnestā nozīmē ilgstoši un godīgi paskatīties uz sevi spogulī. Bet tieši tas tev ir jādara. Paskatīties sev acīs un iedziļināties katrā savā ķermeņa daļā ir pirmais solis uz atveseļošanos, jo arī aptaukošanās ir slimība. Tev, no vienas puses, ir jāpieņem savs ķermenis, bet no otras – jāizprot, pret ko tu mēģini sevi aizsargāt, lai no šiem aizsargvaļņiem spētu iziet.

Ar katru slimību un veselības traucējumiem organisms mums atgādina: “Mīli sevi!” Katra slimība mudina mūs mainīt savu uzskatu sistēmu, jo dod ziņu, ka esam izsmēluši savas psiholoģiskās un fiziskās rezerves, kas ļāva ievērot iepriekšējo dzīvesveidu. Fiziskais ķermenis nerada slimības, jo viens pats tas neko nespēj, to vada mūsu emocionālie, mentālie un garīgie aspekti. Freids viens no pirmajiem Rietumu pasaulei parādīja, kā ķermenis un psihe ir savstarpēji saistīti, un kopš tā laika šis uzskats ir tikai pieņēmies spēkā un ticis pamatots ar jauniem pētījumiem.

Ko nozīmē mīlēt sevi? Atļaut sev dzīvot tā, kā tu vēlies, un pieņemt sevi pilnībā. Arī savas bailes, vājumu, vēlmes, aizspriedumus un cerības.