Izpētot baseinu ūdeni, secināts: mēs patiesībā peldamies urīnā
Pat zinot, ka tas ir nehigiēniski, daudzi cilvēki joprojām čurā peldbaseinos. Un šādā ūdenī pēc tam peldas citi baseina apmeklētāji, tostarp bērni.
Esi vesels

Izpētot baseinu ūdeni, secināts: mēs patiesībā peldamies urīnā

Jauns.lv

Lai cik nepievilcīgi tas arī izklausītos, tāda nu ir skarbā patiesība, un to nesen apstiprinājuši arī zinātnieki: pat zinot, ka tas ir nehigiēniski, daudzi cilvēki joprojām čurā publiskajos peldbaseinos.

Kanādiešu pētnieki veikuši pētījumu, kura laikā pētījuši publisko peldbaseinu ūdeni divās Kanādas pilsētās. Viņu secinājumi patiešām nepatīkami pārsteidz: absolūti visu peldbaseinu ūdenī konstatēts augsts urīna sastāvs.

Zinātnieki kopumā izpētījuši 31 baseinu, un visos bez izņēmuma urīna procents bija paaugstināts. Tātad 830 000 litru tilpuma baseinā ir 75 litri urīna, izrēķinājuši kanādieši. Uz pusi mazākos baseinos urīna daudzums bija apmēram 30 litru.

Pētījuma vadītājai Lindsejai Blekstokai par šo secinājums ir viennozīmīgs: “Mūsu pētījums ir pierādījis, ka cilvēkiem ir tieksme čurāt publiskajos baseinos.” Zinātniece piebilst: viņa cer, ka šis pētījums palīdzēs sabiedrības izglītošanai par higiēnu un uzvedības normām peldbaseinos.

Papildus publisko baseinu izpētei tika analizēts arī ūdens 8 džakuzi vannās. Un šajā gadījumā rezultāti ir vēl nepatīkamāki.

Piemēram, kādas viesnīcas džakuzi vannā urīna procents ūdenī bija trīs reizes lielāks nekā visvairāk piečurātajā baseinā. Kaut arī mēdz sacīt, ka urīns nav kaitīgs, tā nepavisam nav taisnība. Urīnā esošās vielas, piemēram, amonjaks, kreatinīns un citas, kombinācijā ar baseina ūdenī esošo hloru var veidot tādus ķīmiskos savienojumus, kuri, iekļūstot acīs vai baseina ūdeni norijot, var būt kaitīgi veselībai.

Minēto pētījumu var izlasīt