Pārspīlēts tīrīgums vai domas par neizslēgtu gludekli var liecināt par slimību - apsēstību. Kā ar to tikt galā?

Iespējams, tavā darba vietā ir kolēģis, kas uzkrītoši bieži tīra savu galdu, piebilzdams: “Visur taču ir mikrobi!” Varbūt pazīsti sievieti, kas nekad nevar laikā iziet no mājas, jo uztraucas, vai nav aizmirsusi izslēgt gludekli vai plīti. Izklausās pēc dīvainībām, bet ir liela varbūtība, ka šiem cilvēkiem jau ir vai drīzumā attīstīsies obsesīvi kompulsīvie traucējumi. Tie ir psihiskas dabas traucējumi, kad cilvēkam regulāri rodas uzmācīgas domas (tās sauc par obsesijām), kuru dēļ rodas trauksme, un, lai trauksmi samazinātu, viņš izjūt vajadzību veikt noteiktas darbības jeb rituālus (tā saukās kompulsijas). Simptomi var būt vāji izteikti, bet var būt arī tik spēcīgi, ka traucē normāli dzīvot. Kādam var paiet stunda, lai, veicot noteiktas darbības, aizgaiņātu uzmācīgās domas, citam – visa diena.

Domas. Atsevišķi vārdi, īsas frāzes vai teicieni, kas šķiet nepatīkami. Cenšoties par tiem nedomāt, tie tik un tā prātu nepamet. Piemēram, var pārņemt bailes saķert infekciju (biedē mikrobi, HIV, vēzis u. c.) vai nelikt mieru bažas, ka cietīs kāda cita cilvēka veselība, pašam neesot uzmanīgam.

, proti, iztēles ainas, kurā iet bojā ģimene, pats cilvēks izturas vardarbīgi vai rīkojas neadekvāti. Cilvēki ar obsesīvi kompulsīvajiem traucējumiem šīs nepatīkamas ainas dzīvē nekad neīsteno.

Šaubas. Stundām ilgi cilvēku nepamet sajūta, ka viņš varētu būt izraisījis ceļu satiksmes negadījumu vai atstājis neizslēgtu gludekli.

. Darīt tā vai citādi? Ilgas pārdomas, pat vienkāršus lēmumus pieņemot.

Perfekcionisms. Cilvēks uztraucas par lietu kārtīgumu daudz vairāk nekā citi, piemēram, viņu nomāc doma, ka grāmatas plauktā nav sakārtotas vienā līnijā.

Roku mazgāšana

Bieža roku mazgāšana un dezinficēšana notiek, baidoties no mikrobiem. Dažiem cilvēkiem rokas nepieciešams mazgāt noteiktu reižu skaitu, citiem – noteiktā veidā. Ja arī tu uztraucies par mikrobiem un baciļiem pat pēc tam, kad esi rokas nomazgājusi, tev vajadzētu aprunāties ar speciālistu.

Pārbaudīt un pēc tam pārbaudīt atkal ir viens no izteiktākajiem obsesīvi kompulsīvo traucējumu simptomiem. Šādā veidā tiek samazinātas bailes, ka notiks kaut kas slikts.

Pārspīlēta lietu kārtība

Visam jābūt tīram, kārtīgam un izvietotam simetriski. Daži cilvēki kārto produktus pēc alfabēta, pērk tikai pāra skaita lietas vai sakārto visas grāmatas vienā līmenī. Daudz laika tiek pavadīts, domājot un rūpējoties par to, lai viss dzīvē būtu perfektā kārtībā. Ja kāds to izjauc, cilvēks to momentāni pamana un reaģē.

Cilvēks visu laiku pārdomā pat smalkākās attiecību nianses – attiecības ar mīļoto, ar draugiem vai kolēģiem. Prātā kā plate skan notikušās sarunas, cilvēks vēlreiz prātā izdzīvo situācijas, iedziļinoties katrā komentārā un mēģinot atrast slēptu nozīmi visam, ko ir teikuši citi, kā arī pārdzīvo paša teikto.

Bailes no vardarbības

Daudzus nomāc domas par vardarbību – iztēlē viņi no tās cieš paši, vai arī kaut kas slikts notiek ar citiem. Obsesīvi kompulsīvo traucējumu gadījumā iztēles ainas ir intensīvas un ilgstošas – it kā iestrēgušas.

Ir cilvēki, kas visu laiku dienas gaitā kaut ko skaita, piemēram, cik daudz soļu ir no darba galda līdz mašīnai. Kādam var nepatikt, ja pēdējais ir bijis nepāra skaitlis, tāpēc pieliek klāt vēl vienu soli, lai nenotiktu kaut kas slikts...

Tīrīšana

Tāpat kā roku mazgāšana, arī pārāk liela tīrība liecina par izteiktām bailēm no netīrumiem un mikrobiem. Slimniekam ar obsesīvi kompulsīvajiem traucējumiem māja, visticamāk, spīdēs un laistīsies, toties brīdī, kad bērniem atnāks rotaļu biedri, viņam var iestāties teju vai panika un parādīties vēlme notīrīt pilnīgi visas virsmas, kam ciemiņi ir pieskārušies. Pēc ģenerāltīrīšanas uz brīdi seko atvieglojums, pēc tam satraukums pārmetas uz kaut  ko citu.

Cilvēkiem ar obsesīvi kompulsīvajiem traucējumiem raksturīgas uzmācīgas domas par seksu – piemēram, viņš iztēlojas nepiedienīgas darbības ar savu kolēģi, kaimiņu vai pat cilvēkiem uz ielas. Ļoti bieži uzmanību piesaista arī sava dzimuma pārstāvji, un tas rada bažas par nepareizu orientāciju. Var arī rasties bailes par seksuālu uzmākšanos bērniem. Šīs domas tik viegli nepāriet un rada pamatu milzīgai iekšējai trauksmei.

Kā sev palīdzēt, ja ciet no obsesīvi kompulsīvajiem traucējumiem?

Tas šķiet dīvains ieteikums? Paradoksāli, bet tieši tā tu iegūsi lielāku kontroli pār notiekošo. Ierunā domas diktofonā un vēlāk noklausies vai pieraksti, atliec malā un tad izlasi. Tas ir jādara regulāri – aptuveni pusstundu katru dienu, līdz trauksmes sajūta samazinās.

Nelieto alkoholu, lai samazinātu trauksmi.

vai kādam citam garīgajam līderim – viņš palīdzēs tev saprast, vai šīs bažas ir saistītas ar obsesīvi kompulsīvajiem traucējumiem.

Pievienojies kādai atbalsta grupai, kas palīdz ar trauksmi saistītu garīgo problēmu gadījumos.

par obsesīvi kompulsīvajiem traucējumiem.

Obsesīvi kompulsīvo traucējumi ārstēšanā lieto galvenokārt kognitīvi biheiviorālo terapiju. Ir divas tehnikas – cēloņa un atbildes reakcijas novēršanas tehnika (exposure and response prevention) vai vienkārši kognitīvā terapija. Pirmajā gadījumā klientu mudina palikt trauksmes stāvoklī un neveikt nevienu no ierastajām darbībām, līdz trauksme pāriet.

Palīdzēt var arī dažādas speciāli izstrādātas grāmatas, video ieraksti un interneta programmas. Noderīgas ir arī grupu vai individuālas vizītes pie speciālista. Kognitīvās terapijas mērķis ir mainīt reakciju pret nepatīkamajām domām – nemēģinot no tām atbrīvoties. Kā pēdējo līdzekli izmanto antidepresantus, kas palīdz nomākt obsesijas un kompulsijas arī tad, ja depresijas nav. Tos izmanto gan vienus pašus, gan kā papildu līdzekli psihoterapijai. Lai uzzinātu, vai neciet no obsesīvi kompulsīvajiem traucējumiem, vari izpildīt kādu no testiem internetā, piemēram, Amerikas Trauksmes un depresijas asociācijas mājaslapā http://www.adaa.org/living-with-anxiety/ask-and-learn/screenings/screening-obsessive-compulsive-disorder-ocd .