Pusei Latvijas iedzīvotāju trūkst D vitamīna. Sauļojies droši!

Labākais un dabiskākais D vitamīna avots ir saules gaisma. Tomēr mēs tik šausmīgi baidāmies atsegt ādu un sauļoties, ka esam iedzīvojušies pamatīgā D vitamīna trūkumā. Un pat tad, ja uzdrošināmies sauļoties, ziemeļu puslodē saules gaisma ir pārāk vāja, izņemot pāris mēnešu gadā.  Patiesībā D vitamīns nemaz nav vitamīns, bet gan steroīds hormons, kas regulē vairāk nekā 30 dažādu audu augšanu visā organismā. Tas kontrolē kalcija uzsūkšanos organismā, kas nepieciešams kaulu veselībai un apoptozei (dabiski ieprogrammētai šūnu bojāejai) – tas ir ļoti svarīgs process, jo novērš vēzi. Tas arī ierobežo vēža šūnu augšanu, apturot jaunu asinsvadu veidošanos, kas apasiņo audzēju. D vitamīns darbojas arī profilaktiski, piemēram, mazinot krūts vēža risku. Sievietēm, kuru asins serumā bija 50 ng/ml D vitamīna, vēža risks samazinājās uz pusi. Agrāk veikti pētījumi liecina, ka D vitamīns var pasargāt arī no diabēta, artrīta, sirds slimībām, multiplās jeb izkaisītās sklerozes, Krona slimības, psoriāzes un dažādiem ļaundabīgiem audzējiem, ieskaitot lielo četrinieku – krūts, zarnu, prostatas un resnās zarnas audzējiem.  Zinātnieki uzskata, ka augsts D vitamīna līmenis asinīs var novērst audzēja tālāku augšanu un izplatīšanos un uzlabot saziņu veselo šūnu vidū.

Latvijas iedzīvotājiem trūkst D vitamīna

Optimāls D vitamīna līmenis ir aptuveni 100–50 nmol/l (virs 30 ng/ml), tomēr Latvijā veiktie pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotājiem vidējais D vitamīna līmenis neatkarīgi no dzimuma ir 20,1 ng/ml, un tas ir nepietiekams. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Gaiļezers” ārste Dr. Maija Mukāne raksta, ka 53% visu cilvēku, kuriem laboratoriski noteikts D vitamīna līmenis, ir atklāts D vitamīna deficīts.  Ziemas laikā, kad saules gaismas nav pietiekami, D vitamīna līmenis mūsu asinīs ir vēl zemāks – 15,1 ng/ml, kas atbilst D vitamīna deficītam. Un pat vasarā, kad saules gaismas ir vairāk un vitamīnam ādā vajadzētu veidoties pietiekami, D vitamīna līmenis ir nepietiekams – vidēji 23,0 ng/ml. Šāds D vitamīna līmenis var izraisīt rahītu, sirds lēkmi, muskuļu vājumu, un risks sevi savainot krītot kļūst par reālu iespēju.

Lai uzņemtu nepieciešamos D vitamīna devu, ir nepieciešama saule, jo, ja vien jūs nelietojat uztura bagātinātājus, ar pārtiku nav iespējams sasniegt zinātnieku ieteiktos rādītājus. Veselīga un sabalansēta diēta nodrošina tikai 10% nepieciešamās D vitamīna devas – olas, treknās zivis un austeres satur daudz šī vitamīna, tomēr lielākajai daļai cilvēku uzturs ir nepilnvērtīgs, un viņi saņem tikai 5% nepieciešamā D vitamīna daudzuma. Tāpēc vasarā neslēpies no saules, taču arī nepārspīlē. No sākuma saulē uzturies mazāku laiku, kad āda pieradusi, vari sauļoties droši, jo mūsu vasaras taču ir tik īsas un saulaino dienu tajā ir ļoti maz.