Azerbaidžāna un Armēnija paziņo par gatavību parakstīt miera līgumu, izbeidzot gadu desmitiem ilgušo asiņaino konfliktu
Azerbaidžāna un Armēnija ceturtdien paziņoja, ka tās ir pabeigušas miera sarunas, kuru mērķis bija atrisināt Kaukāza kaimiņvalstu gadu desmitiem ilgušo konfliktu, un ka abas puses ir vienojušās par iespējamā līguma tekstu. Pēdējo gadu laikā Azerbaidžāna izcīnījusi vairākas stratēģiskās uzvaras, likvidējot etnisko armēņu separātisko republiku Kalnu Karabahā, taču pēc tam vairākkārt draudēja pašai Armēnijai.
Azerbaidžāna 2023.gada septembrī ieņēma vairāk nekā 30 gadus pastāvējušo armēņu "de facto" neatkarīgo Kalnu Karabahas republiku, ko tā uzskatīja par savu separātisko reģionu. Teju visi Kalnu Karabahas iedzīvotāji - vairāk nekā 100 000 cilvēku - reģionu pameta.
Armēnija un Azerbaidžāna vairākkārt paziņojušas, ka visaptverošs miera līgums, kas izbeigtu ilgstošo naidīgumu, ir sasniedzams, taču sarunās nebija izdevies panākt izrāvienu.
"Sarunu process par miera līguma tekstu ar Armēniju ir noslēdzies," žurnālistiem sacīja Azerbaidžānas ārlietu ministrs Džeihuns Bairamovs. "Armēnija ir pieņēmusi Azerbaidžānas priekšlikumus par diviem iepriekš neatrisinātajiem miera līguma pantiem."
Armēnijas Ārlietu ministrija vēlāk to apstiprināja paziņojumā, norādot, ka sarunas par līguma projektu ir pabeigtas un miera līgums ir gatavs parakstīšanai. Taču, atgādinot par ilgstošo saspīlējumu, Armēnija kritizēja Azerbaidžānu, ka tā nākusi klajā ar vienpusēju paziņojumu.
Erevāna paziņoja, ka tā ir gatava sākt sarunas ar Azerbaidžānu par vienošanās parakstīšanas datumiem un vietu.
Janvāra beigās Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans paziņoja, ka no 17 miera līguma projekta punktiem par diviem vienošanās vēl nav panākta. Armēnijas ārlietu ministrs Ararats Mirzojans trešdien uzrunā parlamentā sacīja, ka saistībā ar diviem punktiem atrisinājums vēl nav panākts. Viens no galvenajiem jautājumiem bija domstarpības par trešo pušu spēku neizvietošanu gar valstu kopīgo robežu, sacīja Pašinjans. Viņš rosināja atļaut šādu spēku izvietošanu tajos robežas posmos, kur demarkācija jau ir veikta. Bija arī domstarpības par abu pušu plāniem atsaukt tiesvedības lietas no starptautiskajām tiesu iestādēm.
Azerbaidžānas ārlietu ministrs ceturtdien arī sacīja, ka nākamais, ko tā sagaida no Armēnijas, ir konstitūcijas grozījumi, atkārtojot Baku prasību no Armēnijas konstitūcijas svītrot atsauci uz tās neatkarības deklarāciju, kurā paustas teritoriālās pretenzijas uz Kalnu Karabahu.
Jebkuram šādam Armēnijas konstitūcijas grozījumam būtu nepieciešams referendums. Erevāna ir atzinusi Baku suverenitāti pār Kalnu Karabahu, un šis lēmums tika uzskatīts par pirmo nozīmīgo soli ceļā uz normalizāciju.
Jau ziņots, ka šī gada sākumā Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs atklāti draudēja Armēnijai ar karu. 7. janvāra intervijā vietējiem televīzijas kanāliem Alijevs apgalvoja, ka Armēnija būtībā ir "fašistiska valsts", jo gandrīz 30 gadus to vadīja "fašistiskās ideoloģijas" nesēji un Armēnija tika izveidota tieši šādā garā. Azerbaidžāna atrodas kaimiņos fašistiskai valstij, un šis drauds nav pazudis, vēsta izdevums "Eho Kavkaza". "Tāpēc fašisms ir jāiznīcina. To iznīcinās vai nu Armēnijas vadība, vai arī mēs. Mums nav citas izeja," paziņoja Alijevs, savā retorikā ļoti atgādinot Krievijas diktatora Vladimira Putina, viņa tuvākā līdzgaitnieka Dmitrija Medvedeva un neskaitāmo propagandistu pastāvīgās lekcijas par iznīcināmo "neoncistisko Ukrainu".
2024. gadā Azerbaidžāna pieprasīja, lai Armēnija nodrošina brīvu un nekontrolētu koridoru līdz Nahčivanas eksklāvam, ko no Azerbaidžānas pamatteritorijas šķir Armēnijas teritorija. Armēnija raizējas, ka koridora atvēršana no Azerbaidžānas robežas līdz Nahčivanai, kuru ieskauj Armēnijas un Irānas teritorija, novedīs pie jaunām teritoriālām prasībām no Baku puses. Azerbaidžāna uzskata, ka viss šis reģions ir tās vēsturiskā sastāvdaļa, un Alijevs izteicies, ka pat Erevāna patiesībā ir azerbaidžāņu zeme.
2023. gada rudenī Alijevs guva milzīgu politisku uzvaru, pēc vairāk nekā 30 gadu pārtraukuma nodrošinot pilnīgu Azerbaidžānas kontroli pār etnisko armēņu separātistu pārvaldīto Kalnu Karabahu. Ilhams Alijevs paveica to, ko nespēja izdarīt viņa tēvs Heidars Alijevs, kurš bija Azerbaidžānas prezidents līdz savai nāvei 2003. gadā, — pilnībā sakaut armēņu separātistus un atgūt Kalnu Karabahu. Starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas vadītājs Samvels Šahramanjans 2023. gada septembrī parakstījia dekrētu par etnisko armēņu separātiskās republikas likvidēšanu un visu tās pakļautībā esošo valsts iestāžu un organizāciju darbības izbeigšanu.
PSRS sabrukšanas laikā un vairākus gadus ilgstot armēņu un azerbaidžāņu asiņainajam etniskajam konfliktam, 1991. gada 10. decembrī Kalnu Karabaha pasludināja neatkarību no Azerbaidžānas. Baku noraidīja šo deklarāciju un sākās pirmais Karabahas karš, kas ilga līdz pamiera noslēgšanai 1994. gada maijā. Šajā karā faktisku uzvaru svinēja armēņi, kuri ne vien atsita Azerbaidžānas ofensīvu, bet sagrāba lielāko daļu no septiņiem etnisko azerbaidžāņu apdzīvotajiem Azerbaidžānas apgabaliem, separātistu kontrolētajai teritorijai palielinoties apmēram divas reizes.
Nestabilais miers saglabājās līdz pat 2020. gada 27. septembrim, kad Azerbaidžāna sāka plašu uzbrukumu, uzsākot otro Karabahas karu. Ar Turcijas atbalstu 44 dienu kara laikā Baku atguva kontroli ne tikai pār etnisko azerbaidžāņu rajoniem, bet būtiski samazināja pašu Kalnu Karabahas teritoriju, bet separātisti saglabāja tikai nelielu, Krievijas miera uzturētāju apsargātu Lačinas koridoru, kas to savienoja ar Armēniju.
Nāvējošo triecienu separātiskajai republikai Azerbaidžāna deva ar 2023. gada 19. septembrī uzsākto liela mēroga operāciju, un jau nākamajā dienā Kalnu Karabahas vadība paziņoja par kapitulāciju un ieroču nolikšanu. Kopš tā laika republiku pametuši praktiski visi etniskie armēņi.
