Vai zini, ko ēd? Patiesība par ķīmiju augļos un dārzeņos

Lauksaimniecības ķimikāliju lietošana Latvijā un pasaulē visu laiku pieaug, bet ķīmisko piesārņojumu pārtikas produktos izkontrolēt ir grūti, dārgi. Piemēram, ik pa laikam medijos izskan ziņas ar skandāla piesitienu – Latvijā audzētajos dārzeņos ir augsts nitrātu līmenis. Nitrāti dārzeņos var nonākt dažādi, arī dabīgā ceļā, bet parasti runa ir par tiem, kuri atklāti produktos no lielajām saimniecībām, kas aktīvi izmanto lauksaimniecības ķimikālijas, lai palielinātu ražu, bet šīs ķimikālijas uzkrājas augos nitrātu veidā. Ir zināms, ka nitrātu ietekmē var rasties smadzeņu darbības traucējumi un samazināties  fiziskās un garīgās spējas. Traucējumi rodas arī kuņģa un zarna traktā, vielmaiņas procesos, asinsradē. Taču nitrāti ir tikai neliela daļa no tā, kas patiesībā atrodams pārtikā, turklāt – visvieglāk atklājamā, un tiem ir vislētākās analīzes. Citas ķīmiskās vielas maskētas kā pārtikas uzlabotāji – konservanti, garšas pastiprinātāji, krāsas paspilgtinātāji. Tie ne vienmēr ir kaitīgi veselībai, bet bieži tas nav arī nekas tāds, kas cilvēka organismam būtu īpaši nepieciešams.

Pesticīdus konstatēt grūtāk

Vēl pārtikā ir daudzas vielas, kas tajā nonāk garākā ceļā, – tās netiek pievienotas ražošanas vai pagatavošanas laikā. Un, līdzīgi kā nitrāti, dažādos produktos ir arī citu lauksaimniecības ķimikāliju atliekas. Pesticīdus un herbicīdus diemžēl ir grūtāk konstatēt – tas ir dārgāks process nekā nitrātu daudzuma noteikšana, tāpēc šādas pārbaudes tiek veiktas retāk. Latvijas PVD neinformē patērētājus par produktiem ar lielāko lauksaimniecības ķimikāliju piesārņojuma risku. Mums jāvadās pēc tā, ko saka citu valstu uzraudzības iestādes. Tā, piemēram, ASV organizācija Environmental working group regulāri publicē piesārņotāko augļu un dārzeņu sarakstu. Šā gada līderi ir āboli, zemenes, vīnogas, seleriju kāti, persiki, spināti, paprika, nektarīni, gurķi un tomāti. Daudzos no šiem produktiem ir atklātas pat vairāku pesticīdu atliekas. Šo sarakstu veido, analizējot ASV tirgū pārdotos produktus, tāpēc tas var neattiekties uz mums tiešā veidā, taču norāda uz dārzeņiem, kuri ir visuzņēmīgākie pret pesticīdiem. Piemēram, vīnogas ir viens no produktiem, kuru nekad neiesaka ēst grūtniecēm, jo vīnogu plānā miziņa uztver visu miglojumu. Kāpēc gan to labprātīgi uzņem jebkurš cits cilvēks?

Viena no vienkāršākajām lietām būtu mazgāt augļus un dārzeņus pirms to lietošanas uzturā. Taču visu nomazgāt nevar, tāpēc ieteicams pēc iespējas izvēlēties bioloģiskajā lauksaimniecībā ražotus produktus, jo bioloģiskie zemnieki sintētiskās lauksaimniecības ķimikālijas, kas var radīt draudus veselībai, nelieto.

Vēl viena iespēja – audzēt pašiem, taču tam būtu jēga tikai tad, ja arī paši izmantotu bioloģiskās lauksaimniecības vai permakultūras metodes, nevis pabērtu minerālīti vai pakaisītu raundapu, kas pirkts veikalā pēc kaimiņa ieteikuma. Rezultāts var būt krietni sliktāks par intensīvās lauksaimniecības produktiem, kur pesticīdu lietošana tiek stingri mērīta, kontrolēta un dozēta. Kāds pētījums Berlīnē liecina, ka mazdārziņu īpašnieki patiesībā iegūst pārtiku, kas ir stipri vairāk piesārņota, piemēram, ar smagajiem metāliem, – tie nonāk pārtikā no augsnes un atmosfēras.

No visa iespējamā piesārņojuma nevar izvairīties, taču tas, ka “mēs visu laiku to ēdam un nomiruši neesam”, nav arguments. Arguments ir mūsu dzīves kvalitāte, tāpat arī apkārtējās vides veselība un ilgtspēja. Un mēs varam samazināt piesārņojumu, kas nonāk organismā, audzējot pārtiku paši (bez uzkaisīšanas), pērkot pārtiku no zemniekiem, kurus pazīstam un kam uzticamies, iesaistoties tiešās pirkšanas pulciņos un pērkot bioloģisko pārtiku ekoveikalos. Un ēdienu vajadzētu gatavot pašiem, nevis veikalos iegādāties stipri pārstrādātu pārtiku un pusfabrikātus, jo ražotāji un tirgotāji ne vienmēr paskaidro, kur iepirkuši izejvielas un ko pievienojusi ražošanas procesā, turklāt – jo garāks ēdiena gatavošanas process un ilgāka piegādes ķēde, jo mazāk tajā labuma.

Pirms uzbērt savam siltumnīcas tomātam minerālmēslus, iedomāsimies šo sauju uz sava pusdienu šķīvja. Labu ēstgribu?...