Ēd veselīgi un sporto, bet vēderiņš joprojām nepazūd. Noskaidro - kāpēc

Pat, ja ievēro salīdzinoši veselīgu dzīvesveidu, nenovērtē par zemu stresa ietekmi uz figūru. Saskaroties ar fiziskām vai psiholoģiskām problēmām, mūsu organisms izstrādā aptuveni 30 hormonus, tostarp adrenalīnu un kortizolu. Adrenalīns iedod tūlītēju enerģiju un kad tā līmenis krītas, mēs jūtamies mierīgākas. Šajā brīdī sāk darboties kortizols, kurš cenšas organismam palīdzēt atgūt zaudēto enerģiju, tāpēc apetīte pieaug un īpaši palielinās kāre pēc taukiem un ogļhidrātiem bagāta ēdiena. Ja stress ir ilgstošs, kortizola līmenis nekrītas un paildzina tauku noturēšanos organismā. Tā rezultātā tiek zaudēta muskuļu masa un palēninās metabolisma procesi. Tostarp kortizols uztur augstu insulīna līmeni, kas traucē organismam sadedzināt taukus un veicina to uzkrāšanos tieši vēdera rajonā. Pētījumi atklāj, ka tauku šūnas ap vēdera artēriju pievilina kortizolu, radot toksisku tauku slāni tieši zem vēdera muskuļiem, un no tiem patiešām ir grūti tikt vaļā. Tas ir apburtais loks - jo lielāku stresu jūti, jo lielāka ir kāre pēc neveselīga ēdiena, kas iedzen vēl lielākā stresā, un tā šis loks turpinās.

Daudzu pētījumu rezultāti liecina, ka stresa līmenis  ir atkarīgs no ārējā un iekšējā fizioloģiskā stresa. Iekšējais stress rada problēmas ar gremošanas traktu un izraisa nogurumu. Tu kļūsti viegli aizkaitināma, zūd enerģija un var pat rasties depresija. Kad esi satraukta, adrenalīns un kortizols rada nervozu sajūtu vēdera dobumā. Tā ir aizsardzības mehānisma daļa, kas ļauj ķermenim reaģēt briesmu situācijā cīnoties vai bēgot. Mūsdienās gan šīs briesmas vairs nav fiziski bīstamas. Mums taču nav jābēg no svarīgas tikšanās vai darba intervijas. Tā kā īstas briesmas nepastāv, stresa hormoni pārvietojas par organismu un tauku veidā nogulsnējas uz vēdera un vidukļa. Lai sekmīgi atbrīvotos no šiem taukiem ir jāsamazina stresa līmenis, pretējā gadījumā treneņi un veselīgs uzturs nesniegs gaidīto rezultātu. Bez tam, vēdera tauki ir bīstamākais tauku veids, jo tie palielina sirds slimību risku, rada augstu asinspiedienu, izraisa diabētu un noteiktus vēža veidus.

Pazīmes, kas liecina par stresa radītiem taukiem:

•    tu regulāri ēd stresa situācijās;

•    tauki pamatā uzkrājas vēdera rajonā;

•    tu ēd ātri un ir grūti sasniegt sāta sajūtu;

•    regulāri jūti kāri pēc saldumiem;

•    neveiksmes liek justies izsalkušai.

Kā samazināt stresa līmeni:

•    atrodi laiku fiziskām aktivitātēm, kas tev patīk un nomierina;

•    izvairies no stresu izraisošas pārtikas (ogļhidrāti, tauki), bet ēd liesu un veselīgu pārtiku;

•    nejauc stresu ar izsalkumu - ja esi satraukusies, vispirms nomierinies un tikai tad ieturi lēnu, nesteidzīgu maltīti;

•    iemācīties pareizi sakošļāt ēdienu, jo košļāšana ražo siekalas un sadala ēdienu, lai to pēc norīšanas ir vieglāk sagremot;

•    ja jūti satraukumu, dzer daudz ūdens;

•    iemācies pareizi elpot. Dziļa elpošana sūta signālus smadzenēm, ka briesmas ir garām un tas ļauj pazemināt stresa hormonu līmeni;

•    pievērs uzmanību ķermeņa sajūtām, sēžot pie galda savā darba vietā. Ja jūti sasprindzinājumu, piecelies, izstaipies un atbrīvojies no liekās spriedzes;

•    izmanto pusdienas pārtraukumu lai atpūstos un kafijas krūzes vietā izvēlies pastaigu.

Pēc kā tu patiesībā esi izsalkusi? Tas ir jautājums, ko nepieciešams sev uzdot, kad kartējo reizi ledusskapī meklē ko ēdamu. Visbiežāk tu nemaz nemaz neesi izsalkusi, tikai meklē veidu kā novērst uzmanību, jo  esi satraukta, vientuļa, garlaikota vai nogurusi.  Atceries, ka ēšana nav atbilde.

Kasjauns.lv / Foto: Shutterstock