Izdegšanas sindroms. Psihoterapeite iesaka, kā to atpazīt un izvairīties
Katram ir jāzina, ka stress uzkrājas un izdegšana var piezagties nepamanīta. Pēdējā laikā par izdegšanu ir runāts daudz, tādēļ uzreiz pie svarīgākā – tipiskākajām izdegšanas sindroma pazīmēm. Pazīmes, kas var liecināt par izdegšanas sindromu, kā arī ārstēšanas iespējas izklāsta psihoterapeite Līga Vaivade - Kalnmeiere.
Tipiskākās izdegšanas sindroma pazīmes:
• Emocijas ir „sasalušas” - nav ne kāpumu ne kritumu.
• Nepārtraukts emocionāls, garīgs vai fizisks nogurums. Sajūta, ka ir izsmelti enerģijas uzkrājumi.
• Motivācijas trūkums. Piecelšanās no rītiem prasa arvien lielāku piespiešanos.
• Neapmierinātība, cinisms, skepse un citas negatīvas emocijas. Jums var likties, ka tam, ko jūs darāt, ir zudusi jēga, vai arī izjūtat vilšanos.
• Jūsu produktivitāte krītas. Jūs varbūt strādājat garas stundas, bet izdarāt maz.
• Saskarsmes problēmas. Gan darbā, gan mājās var būt novērojamas divu veidu saskarsmes problēmas. Pirmā – jums ir vairāk konfliktu ar līdzcilvēkiem, otrā – ar kolēģiem un ģimeni jūs sarunājaties mazāk. Jūs esat it kā „prom” neatkarīgi no fiziskās atrašanās vietas. Jūtaties iztukšots pēc saskarsmes ar cilvēkiem.
• Zudušas rūpes par sevi. Ciešot no izdegšanas sindroma, daļa cilvēku pievēršas neveselīgiem paradumiem – smēķēšanai, mazkustīgumam, pārēdas, pārstrādājas, impulsīvi iepērkas, pat sāk lietot narkotikas.
• Parādās miega traucējumi. Miegs un atpūta vairs nesniedz atspirdzinājumu, neatjauno enerģiju. Dažkārt jūs neesat izdedzis, bet vienkārši noguris. Nakts miegs vai nedēļas atvaļinājums veselīgam cilvēkam dod jaunu enerģijas devu, bet, ja esat izdedzis, jums arī mēnesis atvaļinājuma nedod enerģiju - jūs pat varat justies vēl vairāk noguris.
• Veselības problēmas. Nopietna ilgstoša stresa gadījumā var attīstīties veselības problēmas – gremošanas problēmas, pieaug sirds un asinsvadu slimību, kā arī depresijas risks. Mazkustīgs dzīvesveids var izraisīt aptaukošanos, kas var gan ietekmēt pašapziņu, gan palielināt citu fizisku saslimšanu risku.
Ja uz jums attiecas tikai dažas no iepriekš minētajām pazīmēm, tad visdrīzāk esat tikai noguris. Savukārt, ja saskaitījāt vismaz pusi, esat pietuvojies bīstamai robežai! Ja uz jums attiecas lielākā daļa vai visas pazīmes, varat būt drošs, ka jau esat izdegšanas zonā, un vēlams konsultēties ar speciālistu. Parunājiet ar kādu sev tuvu draugu vai ģimenes locekli, lai neesat viens šajā grūtajā brīdī. Izdegšana pati nepāries - kamēr jūs neveiksiet izmaiņas savā dzīvē, situācija tikai pasliktināsies!
• Ir nepieciešama pilnvērtīga, kvalitatīva atpūta. Vienalga, vai tā ir meditācija, mūzikas klausīšanās, grāmatas lasīšana, pastaigas vai sev tuvo cilvēku apciemošana. Draugi, ar kuriem ir iespējams runāt par ko citu, ne
• Dzīvei ārpus darba ir ļoti liela nozīme. Atrodiet nodarbošanos, kas jūs patiešām aizrauj un sniedz jaunus izaicinājumus, tomēr nav saistīta ar
• Miegs. Mazāk kā sešas stundas nakts miega ne tikai rada kaitējumu darba ražīgumam, bet pakļauj cilvēku izdegšanas riskam. Savukārt labs miegs uzlabo atmiņu un palīdz atgūt zaudēto enerģiju.
• Profesijā jāatrod laiks mācībām un kvalifikācijas celšanai, jātiekas ar kolēģiem, lai apmainītos ar nozares jaunumiem.
• Apzināti mēģiniet izjaukt ikdienas rutīnu. Maršrutā mājas-darbs-veikals- mājas mēģiniet ieviest izmaiņas apzināti. Kaut vai braukt/iet uz darbu katru reizi pa citu ceļu, apmeklēt katru reizi citu veikalu utt.
• Laika plānošana. Izveidojiet darāmo darbu sarakstu, atbrīvojiet darbu no nevajadzīgā, sakārtojiet prioritātes.
• Vērīgums pret sevi ir ļoti svarīgs, lai laikus pamanītu izdegšanas vēstnešus – biežas galvassāpes, stīvu kaklu un nedienas ar vēderu, depresijas pazīmes. Izvērtējiet, kad talkā jāņem profesionāla palīdzība.
• Rodiet sev atbalsta grupu, kas nozīmē regulāras tikšanās ar draugiem, kolēģiem, kur jūs varat būt patiess no visas sirds.
• Atslābinieties, pasmaidiet un sāciet uztvert sevi daudz vieglāk un gaišāk! Gremdējieties jaukās atmiņās, jo ķermenis neatšķir iedomu tēlus no realitātes, tas reaģēs uz patīkamām atmiņām tagadnē. Pabraukājiet ar skrituļslidām. Paleciet „klasītes”, pūtiet ziepju burbuļus, taisiet grimases spoguļa priekšā!
• Būtībā ir jāuzņemas atbildība par savu iekšējo pasauli, un tā jākopj tieši tāpat, kā jūs no rīta tīrāt zobus un ķemmējat matus. Tam vienkārši ir jāatrod laiks – rūpēm par savas garīgās pasaules līdzsvaru un kopšanu.
Plašāku informāciju par citām psihiskām saslimšanām (depresija, somatoforma veģetatīva disfunkcija, neirotiski ar stresu saistīti traucējumi, ēšanas traucējumi u.c.) meklējiet mājaslapā
