Pacients mirst, tā arī nesagaidot palīdzību; NMPD gatavo reformas
Ātrākai reaģēšanai uz izsaukumiem Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) gatavo vērienīgas pārmaiņas savā darbā. Kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, nupat Rīgā ir sākts pilotprojekts, kurā izmēģina viena cilvēka brigādi reaģēšanai uz zemas prioritātes izsaukumiem. Tāpat dienesta plānos ir izvērst valstī pirmā reaģētāja tīklu. Tas paredz, ka īpaši sagatavoti cilvēki, kuri dzīvo dažādās Latvijas vietās un ikdienā veic citus pienākumus, negadījuma brīdī varētu sniegt pirmo palīdzību cietušajam līdz brīdim, kad ierodas neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde.
Tukums, 23. septembris. Vīrietis pusmūža vecumā iznāca no pilsētas tirgus ar gladiolām rokās un kūku māsai dzimšanas dienā. Pēkšņi viņš sajuties slikti, saļimis. To pamanīja apkārtējie cilvēki un izsauca neatliekamo medicīnisko palīdzību. Bet gaidīja ilgi.
Uzņēmējs un notikuma liecinieks Agris Baumanis raidījumam “de facto” aprakstīja redzēto: “Tā viņš tur sēdēja, sēdēja tas cilvēks. Viņu stutēja, pulsu viņam taustīja, deva padzerties no pudeles minerālūdeni laikam. Un tad viņam jau laikam palika arvien sliktāk, arvien sliktāk. Skatos, viņš jau guļus laižas. Tie cilvēki atkal viņam pulsu taustīja, ūdeni lēja.(..) Beigās jau tas cilvēks guļ uz zemes. Nu skatos, viņš jau tāds zils ir. Un viņu taustīja, taustīja, saprata, ka tā pulsa vairāk nav. Un tad pēc tā lielā laika atbrauca ātrā palīdzība ar municipālo policiju.”
Salīdzinoši netālu no notikuma vietas atrodas gan Tukuma slimnīca, gan arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Taču izsaukuma brīdī abas brigādes ir bijušas aizņemtas. Tuvākā brigāde atradās Jūrmalā un Tukumā ieradās tikai pēc 33 minūtēm. Reanimācijas pasākumi vairs nelīdzēja un glābt dzīvību neizdevās.
Mirušā vīrieša māsa, kura vēlējās palikt anonīma, raidījumam atzina, ka nav zinājusi par notikušā apstākļiem. Tanī dienā viņa gaidīja brāli atgriežamies no veikala, taču viņš aizdomīgi ilgi kavējās. “Nodomāju, ka lēnām vēl pastaigājas, un tad bija zvans no ātrās palīdzības. Teica, ka viņš diemžēl esot miris. Es jautāju, kā un kas, un tad viņi man teica, ka kāds cilvēks esot redzējis, ka viņam palicis slikti, un tika izsaukta ātrā palīdzība, bet diemžēl viņu neesot varējuši glābt,” minēja viņa. Svētku kūku kopā ar citām mantām viņai atdeva jau patoloģiskās anatomijas nodaļā.
“Šis konkrētais gadījums ir vairāku sakritību kopums. Faktiski jāsaka, viens ir tas, ka dienesta tuvākā brigāde tajā brīdī atradās lielu laika gabalu prom. Un otrs, protams, ir šo līdzcilvēku pirmās palīdzības nenodrošināšana,” sacīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule.
Situācijās, kad ir notikusi, piemēram, sirdsdarbības apstāšanās vai infarkts, ir jārīkojas uzreiz. Taču neviens no klātesošajiem nebija gatavs uzklausīt dežūrārstu un sniegt pirmo palīdzību. Palīdzēt nesteidzās arī tuvumā esošās Tukuma slimnīcas ārsti. “Principā nav tāda funkcija uz doto brīdi un principā nav arī iespēju aizbraukt ar medikamentiem, ar aparatūru līdz tirgus laukumam. Nu, kā saka, 300-400 metru attālumā, diez vai,” norādīja Tukuma slimnīcas galvenais ārsts Igors Punculis.
Vai varam sagaidīt, ka nākotnē “ātrās” palīdzības brigādes uz negadījumiem ieradīsies ātrāk? Pagaidām skaidri atbildēt nevar. Slodzi uz neatliekamās palīdzības dienestu var palielināt Veselības ministrijas ieplānotā slimnīcu tīkla pārskatīšana, uz ko pamudināja nesenā Valsts kontroles revīzija.
“Šobrīd pie speciālistu trūkuma pakalpojums eksistē tikai uz papīra un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde tāpat nevarēs atļauties vest pacientu tur, kur faktiski tā personāla nav. Viņi tāpat brauks uz slimnīcu tālāk, nekā tas izskatās šobrīd kartē,” uzsvēra Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.
Tiek pieļauts, ka dažās slimnīcās slēgs neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļu. Jāpiebilst, ka tieši uzņemšanas nodaļu stiprināšanai slimnīcās pērn Veselības ministrija papildus piešķīra 19,5 miljonus eiro. Pagaidām gan konkrēta saraksta ar to, kādi no pakalpojumiem kurā slimnīca paliks, kuri – mainīsies, vēl nav. “Bet kā kritēriju noteikti mēs vērtēsim arī to, lai NMP brigāde no izsaukuma vietas uz tuvāko slimnīcu var sasniegt 60 minūšu laikā pa ceļu,” sacīja Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka.
Ziņas par to, vai viņiem saglabāsies uzņemšanas nodaļa, gaida arī Tukuma slimnīcā. Patlaban te neatliekamo palīdzību sniedz vidēji aptuveni 20-30 cilvēkiem dienā. Jautājums, vai no tās atsakoties, tiks palielināta neatliekamās palīdzības dienesta jauda, ko aprakstītais gadījums jau tagad parāda kā nepietiekamu? Tukuma slimnīcas galvenais ārsts I. Punculis to apšauba, jo pieļauj, ka pacientiem būs jāgaida vēl ilgāk līdz palīdzības sniegšanai un jāpavada ilgāks laiks ceļā.
Ātrākai reaģēšanai uz izsaukumiem Neatliekamās palīdzības dienests pielāgo brigāžu izvietojumu. Pēc daļas no brigāžu locekļu skaita samazināšanas no trim uz diviem, atbrīvojās resurss, kuru novirzīja jaunu punktu izveidei Jaunmārupē un Baložos. Ik dienu divatā strādā 50 brigādes, kas ir gandrīz ceturtdaļa no kopējā brigāžu skaita. Speciāli divu personu brigādēm iegādāti 48 mazie transportlīdzekļi ar vieglāku aparatūru.
Šobrīd izmēģina tā saucamos gaidīšanas punktus. Proti, brigādes dežurē automašīnās, bez pastāvīgām telpām. Izmēģinājums Rīgā un Daugavpilī liecina, ka šādi uz notikumu mediķiem ir izdevies atbraukt daudz ātrāk – vidēji 7 minūtēs, bieži – pat 2 minūtēs.
Taču dienests vēlas īstenot vēl vairākas novatoriskas idejas. “Mēs esam gatavi aiziet no tāda konservatīva modeļa, kas faktiski bija mantots no padomju laikiem un kāds mums bija iepriekš – šoferis un divi ārsti baltos halātos. Nē, mēs ejam no tā prom. Mēs ejam Eiropas virzienā,” sacīja NMPD direktore Liene Cipule. Nupat dienests sāka pilotprojektu: uz zemas prioritātes izsaukumiem dodas tikai viena cilvēka neatliekamās palīdzības brigāde. Pagaidām par secinājumiem spriest pāragri.
Plānos ir vēl viens jauninājums – pirmā reaģētāja tīkls. Ideju skaidro NMPD vadītāja: “Ļoti attālā reģionā, ņemsim jebkuru ciemu Latvijā, tur nevis dežurē pilnvērtīga lielā brigāde, bet šis cilvēks. Tas var būt ģimenes ārsts. Tas var būt vietējais iedzīvotājs, kas ir speciāli apmācīts. Saņemot izsaukumu no šīs attālās vietas, kamēr brigāde dodas pie cietušā, viņš pirmais, jo viņš ir vistuvāk, dodas un sniedz pirmo palīdzību, saņemot uz viedpulksteni informāciju, ka tuvumā ir šāds izsaukums.” Pagaidām šī ir tikai iecere. Kā tā strādās praksē, nav zināms. Tiek pieļauts, ka šie reaģētāji darbotos pēc brīvprātības principa.
Kopumā šobrīd dienesta spēju stiprināšanai tā vadītāja neredz vajadzību pēc papildu finansējuma. Arī Veselības ministrijā uzskata, ka kopējais izsaukumu skaits līdz ar slimnīcu tīkla reformu nemainīsies, tāpēc šobrīd resursu palielinājumu NMPD neplāno.
