
Neirologs Jurjāns: 80% insultu varēja novērst, ja šie cilvēki būtu gājuši pie ārstiem

Insults ir viena no nopietnākajām un izplatītākajām slimībām, kas ik gadu skar tūkstošiem cilvēku visā pasaulē, neatgriezeniski mainot cilvēku dzīvi, “100 labi padomi Par Veselību” speciālizlaidumā “Infarkts & Insults” stāsta neirologs Kristaps Jurjāns.
Konsultē Kristaps Jurjāns, neirologs, medicīnas zinātņu doktors, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas klīnikas Insulta vienības virsārsts.
Neraugoties uz mūsdienu medicīnas progresu, insults joprojām ir viens no galvenajiem invaliditātes un priekšlaicīgas nāves cēloņiem.
Kādā intervijā esat minējis, ka insults nerodas veseliem cilvēkiem un ka tas galvenokārt ir ilgstoši neārstētu veselības problēmu rezultāts. Vai jūs, lūdzu, varētu precizēt, par kādām tieši slimībām vai riska faktoriem ir runa? Ko būtu svarīgi pārbaudīt vai kontrolēt, lai samazinātu insulta risku?
Jā, insults principā nav slimība pati par sevi – tās ir sekas citām veselības problēmām, kas nav laikus diagnosticētas un atbilstoši ārstētas. No šāda skatpunkta raugoties, tiek lēsts, ka aptuveni 80 % no visiem insultiem būtu bijis iespējams novērst. Tas ir milzīgs skaits.
Diemžēl Latvijā statistika ir īpaši satraucoša, mēs esam pirmajā vietā Eiropā pēc saslimstības ar insultu uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem. Šis rādītājs tieši atspoguļo problēmas primārajā veselības aprūpē – cilvēki pārāk vēlu sāk apzināties savas veselības problēmas, tās noliedz un izvairās no ārstēšanas vispār.
Jāuzsver, ka veselam cilvēkam, kuram nav nekādu pavadošo slimību, iespēja saslimt ar insultu ir ļoti zema, vien pāris procentu. Taču kopējā pasaules statistika liecina – katrs ceturtais cilvēks dzīves laikā piedzīvo insultu. Tas nozīmē, ka risks ir ļoti reāls, un tas lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik rūpīgi mēs attiecamies pret savu veselību. Jo mazāk uzmanības tai pievērsīsim, jo lielāka iespēja, ka “viens no četriem” būsim tieši mēs paši.
Kuri veselības aspekti būtu regulāri jāuzrauga? Kuras pārbaudes vai ieradumi ir būtiskākie, lai samazinātu insulta risku?
Viens no visbiežāk sastopamajiem insulta riska faktoriem ir augsts asinsspiediens. Tas ir raksturīgs vairāk nekā 80 % pacientu, kuri pārcietuši insultu neatkarīgi no insulta veida. Tieši paaugstināts asinsspiediens tiek uzskatīts par galveno riska faktoru, kam jāpievērš vislielākā uzmanība. Tas ir stāvoklis, kuru noteikti nepieciešams laikus atklāt, atbilstoši ārstēt un pastāvīgi kontrolēt, un to nekādā gadījumā nevajadzētu atlikt uz vēlāku laiku. Pat salīdzinoši jaunā vecumā attīstījies paaugstināts asinsspiediens var novest pie ļoti nopietnām sekām. Insults patiesībā ir tikai viena no iespējamām komplikācijām neārstētam asinsspiedienam.
Nākamie biežākie riska faktori ir paaugstināts holesterīna līmenis un paaugstināts cukura līmenis asinīs. Šie ir visbiežāk sastopamie vielmaiņas traucējumi pasaulē, un ar tiem, protams, saskaras arī liela daļa insulta slimnieku.
Pie riska faktoriem pieskaitāms arī liekais svars, kā arī neveselīgs dzīvesveids – mazkustīgums, nesabalansēts uzturs, smēķēšana un pārmērīga alkohola lietošana.
Atsevišķi jāizceļ arī konkrētas saslimšanas, kas būtiski palielina insulta risku. Viena no tām ir mirdzaritmija jeb ātriju fibrilācija – sirds ritma traucējumi, kas palielina insulta iespējamību vairāk nekā piecas reizes, salīdzinot ar cilvēku, kuram šādas saslimšanas nav. Tāpat arī ateroskleroze – stāvoklis, kurā pakāpeniski apkaļķojas asinsvadi, veidojas trombi un asinsvadu sašaurinājumi, kas traucē normālu asins piegādi smadzenēs – ir viens no galvenajiem insulta izraisītājiem pasaulē.
Svarīgi saprast, ka aterosklerozes riska faktori ir ļoti līdzīgi tiem, kas izraisa koronāro sirds slimību un miokarda infarktu. Profilakse abos gadījumos ir vienāda: holesterīna līmeņa kontrole, asinsspiediena un cukura līmeņa regulēšana, veselīgs dzīvesveids un regulāra novērošanās dinamikā.
Ļoti reti pacienti pie manis nāk, jo baidās saslimt ar insultu, un vaicā, ko darīt, lai tas nenotiktu. Savukārt bieži mēs pirmo reizi iepazīstamies tieši tad, kad insults jau noticis. Tāpēc mana visdziļākā vēlme ir, lai šā raksta lasītāji par maniem pacientiem nekad nekļūtu.
Primāri būtu jāiet pie kardiologa?
Primāri būtu jāiet pie sava ģimenes ārsta, lai veiktu pamata veselības novērtējumu: vismaz reizi gadā kontrolēt asinsspiedienu (pat ja nav nekādu sūdzību), noteikt holesterīna un cukura līmeni asinīs un ķermeņa masas indeksu. Svarīgi ir ne tikai izmērīt asinsspiedienu, bet arī izprast, kad tas patiešām ir paaugstināts. Neatkarīgi no vecuma, jo paaugstināts asinsspiediens nav “normāls” arī gados vecākiem cilvēkiem, – tas joprojām ir novēršams riska faktors, kas būtiski ietekmē insulta un citu sirds un asinsvadu slimību attīstības iespējamību. Tikai savlaicīga diagnostika un pareiza ārstēšana var novērst smagas komplikācijas, pirms vēl tās vispār rodas.
Līdz aptuveni 50 gadu vecumam daudzi cilvēki jūtas nemirstīgi, šķiet, ka nekas nopietns nenotiks, un, ja notiks, tad sākšu pa to domāt. Taču realitāte rāda pretējo – insults var skart arī ļoti jaunus cilvēkus. Esam pieredzējuši gadījumu, kad insulta simptomi parādījās 25 gadus vecai sievietei. Ir bijuši pacienti 16, 20, 31 gada vecumā, visjaunākais pacients bija deviņgadīgs. Tas, protams, ir rets gadījums. Tomēr kopumā ir jāapzinās, ka insults nav tikai “vecu cilvēku slimība”. Tāpēc īpaša uzmanība savai veselībai jāpievērš jau no 40 gadu vecuma, kad daudzi riska faktori kļūst aktuāli. Šajā brīdī ģimenes ārstam vajadzētu kļūt par svarīgāko veselības uzraudzības sabiedroto. Viņš izvērtē kopējo stāvokli, pārbauda asinsspiedienu, asins analīžu rādītājus un, ja nepieciešams, nosūta pie speciālista – kardiologa, neirologa, endokrinologa vai kāda cita. Ir svarīgi nesagaidīt pirmos nopietnos simptomus, bet sākt rīkoties laikus, pirms vēl problēmas kļūst redzamas vai jūtamas.
Vairākās privātajās medicīnas iestādēs pieejami visaptveroši veselības pārbaudes komplekti jeb check-up programmas, kas īpaši veidotas cilvēkiem no 30 līdz 40 gadu vecumam. Šajās programmās iespējams iegūt plašu informāciju par savu veselības stāvokli, tās palīdz laikus atklāt riskus, izdarīt secinājumus un veikt nepieciešamās izmaiņas dzīvesveidā. Diemžēl tie ir maksas pakalpojumi, ne visi tos var atļauties. Turklāt jāatzīst, ka ne visi izmeklējumi šādās programmās katram cilvēkam patiešām ir nepieciešami. Taču svarīgākais ieguvums ir izpratne par savu veselību, kas ļauj pieņemt pārdomātus lēmumus par turpmāko dzīvesveidu, profilaksi un ārstēšanu. Tieši vidējā vecuma pacienti ir tie, uz kuriem būtu jāfokusējas visvairāk, jo šajā vecumā vēl ir iespēja laikus novērst nopietnu slimību attīstību vēlākajā dzīvē. Mēs visi diemžēl novecosim, un līdz ar to mums būtiski pieaugs arī sirds un asinsvadu slimību, tostarp insulta, risks.
Visa saruna - “100 labi padomi Par Veselību” speciālizlaidumā “Infarkts & Insults”.
