Vai tu bieži slimo? Iespējams, vaina ir jāmeklē virsnierēs

Ja stress ir hronisks un tiek traucēta virsnieru dziedzeru darbība, problēma var vēl vairāk saasināties.

Katru ziemu es redzu, ka tiek veltīts daudz resursu, lai skaidrotu, kā mēs varam atbalstīt imūnsistēmu un atvairīt vīrusus. Bet ir viena lieta, kas netiek pietiekami pieminēta, – kā mēs varam atbalstīt savu virsnieru veselību. Pēc manas pieredzes, tieši virsnieru nogurums jeb disfunkcija ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc rodas imūnsistēmas darbības traucējumi. Ja problēma ir virsnieru noguruma dēļ, tas var nozīmēt biežāku saslimšanu ar vīrusu slimībām un citām infekcijām un grūtāku atveseļošanos. Tas var arī palielināt iespēju rasties noteiktām hroniskām slimībām. Turklāt, ja virsnieru nogurums traucē imūnsistēmas darbībai, var droši apgalvot, ka arī citi veselības aspekti, piemēram, hormonālais līdzsvars, garastāvokļa regulācija un vielmaiņa, būs palikuši novārtā.

Galvenais spēlētājs – kortizols

Mēs zinām, ka virsnieru dziedzeri, kuri tiešām atrodas virs nierēm, ir atbildīgi par hormonu ražošanu, kas ir saistīti ar atbildes reakciju uz stresu. Viens no galvenajiem spēlētājiem šeit ir kortizols, un to bieži dēvē par stresa hormonu. Pārāk augsts vai pārāk zems kortizola līmenis ir svarīga virsnieru dziedzeru disfunkcijas pazīme, un, ja kortizola līmenis nav līdzsvarots un ir traucēta virsnieru darbība, cieš arī imūnsistēma.

Tā kā kortizolu bieži sauc par stresa hormonu, varētu domāt, ka neko citu veselībā tas neietekmē. Tas ir ļoti tālu no patiesības. Korizolam ir izšķirīga loma imūnsistēmas regulācijā.

Aplūkosim, kā tad imūnsistēma darbojas.

Kad organisms atklāj iebrucēju, ko sauc par patogēnu, imūnsistēma sāk strādāt, lai to pieveiktu un mūs no tā pasargātu. Tas ietver iekaisuma radīšanu.

Iekaisuma reakcija izraisa saaukstēšanās simptomus, ko visi zina, piemēram, aizlikts deguns, iesnas, iekaisis kakls, drudzis. Tā kā iekaisums ir daudzējādā ziņā saistīts ar hroniskām slimībām, mēs to uztveram kā kaut ko nevēlamu. Patiesībā tā ir būtiska veselīgas imūnās atbildes sastāvdaļa. Taču iekaisumu nevar atstāt pašplūsmā – kaut kam tas ir jāregulē, lai iekaisums nekļūtu pārmērīgi liels, pārāk aktīvs vai hronisks. Tas ir viens no kortizola uzdevumiem. Kad ir veselīga virsnieru darbība, līdzsvarots kortizola līmenis un veselīga imūnsistēma, kortizols palīdz samazināt iekaisumu un kontrolē tā līmeni imūnās atbildes reakcijas laikā, pilnībā to neizslēdzot.

Pārāk zems kortizola līmenis padara imūnsistēmu neaktīvu, ar pārāk mazu iekaisumu, kas nespēj pasargāt no vīrusiem, infekcijām un citiem patogēniem. Pārāk augsts kortizola līmenis liek imūnsistēmai kļūt pārāk aktīvai, radīt pārāk lielu iekaisumu (kas var izraisīt hroniskas problēmas, piemēram, autoimūnas slimības un alerģijas). Ne viena, ne otra situācija nav laba.

Parasti agrīnās virsnieru dziedzeru noguruma stadijās mūsu stresa reakcijas sistēma ir ļoti noslogota (tāpat kā mēs paši). Lai tiktu galā ar lielu stresa slodzi, ko rada gan emocionāli, gan fiziski, gan vides faktori, virsnieres strādā virsstundas un ražo tonnām kortizola. Kad kortizola ir par daudz, iekaisums tiek samazināts pārāk lielā mērā, un imūnsistēma ir nomākta tiktāl, ka vairs nedarbojas īsti pareizi.

Būtībā, kad saskaramies ar stresu, kortizols un pārējā hormonālā komanda domā: “Notiek kaut kas patiešām sarežģīts, un mums ir vajadzīgi visi spēki. Kamēr atrisinām problēmu, paņemsim uz kādu laiku dažus resursus no imūnsistēmas (un gremošanas sistēmas, un reproduktīvās sistēmas).”

Tas varētu šķist saprātīgi, taču kad augsts stresa līmenis kļūst hronisks un stresa faktori ir nemitīgi klātesoši, stresa hormoniem nav iespējas atjaunot visu normālā stāvoklī. Mūsdienās ir tik daudz stresa faktoru, ka ierasts, ka kortizola līmenis saglabājas nemainīgi augsts, bet tas nozīmē, ka imūnsistēma darbojas vāji. Tas padara mūs uzņēmīgākus pret saaukstēšanos, gripu un bakteriālām infekcijām. Tas arī palīdz izskaidrot, kāpēc saslimstam pašā nepiemērotākajā brīdī, – stress pats par sevi padara mūs neaizsargātākus pret slimībām.

Augsts kortizola līmenis var arī apgrūtināt atveseļošanos no vīrusiem un infekcijām. Daudzi mani pacienti saka, ka saaukstēšanās, šķiet, turpinās mūžīgi.

Vai zems kortizola līmenis veicina imūnsistēmas darbību? Atbilde ir… savā veidā. Bet ir kāda problēma – kad kortiozola līmenis kļūst pārāk zems, mēs faktiski noņemam sargu, kam imūnās atbildes laikā jāvēro iekaisums. Būtībā imūnsistēmai un iekaisumam ir jāsadarbojas. Kad nekas imūnsistēmu neuzrauga un tā ir atstāta pašplūsmā, var rasties jaunas problēmas. Tad iekaisums patiešām kļūst par nevēlamu, problemātisku un hronisku un var izraisīt vairāku slimību attīstību, tostarp fibromialģiju, hroniska noguruma sindromu, garastāvokļa traucējumus, aptaukošanos, autoimūnu slimību (kad imūnsistēma uzbrūk paša organisma veselajām šūnām un audiem) un alerģiju.

Novēršam problēmu saknē

Virsnieru nogurums ir viena no visbiežākajām problēmām, ko redzu savā praksē, un bieži tā izpaužas ar simptomiem un bažām, kas ir saistīti ar imūnsistēmas darbības traucējumiem. Dažiem pacientiem šķiet, ka viņi vienkārši visu laiku slimo vai viņiem atkārtojas infekcijas, neraugoties uz centieniem no tām izārstēties.

Savā praksē redzu arī daudz autoimūnu traucējumu, pārtikas alerģijas vai jutīgumu pret pārtikas produktiem, kas iepriekš netika novērots. Daudziem ir gremošanas problēmas, tostarp disbioze (izjaukts zarnu baktēriju līdzsvars) un palielināta zarnu sieniņu caurlaidība. Visas šīs problēmas ir saistītas ar imūnsistēmas darbības traucējumiem, kurus savukārt izraisījuši virsnieru darbības traucējumi.

Mani satrauc tas, ka daudzi no šiem pacientiem ir ārstēti, taču problēma nav novērsta. Ārsti nozīmē vienas zāles pēc citām, izdala antibiotikas kā konfektes, bet tas tikai vairo stresu, rada lielāku iekaisumu un neļauj nonākt līdz problēmas saknei.

Kad redzam imūnsistēmas jebkādas disfunkcijas pazīmes, ir jāsāk domāt un atbalstīt virsnieru darbību. Virsnieru atbalsts jāiekļauj arī tad, kad plānojam stimulēt imūnsistēmas darbību, ko parasti dara rudens un ziemas mēnešos.

Dabiski risinājumi, kā atbalstīt virsnieres un imūnsistēmu

Adaptogēnu izmantošana. Adaptogēni var palīdzēt atbalstīt imūnsistēmas un virsnieru darbību. Tie ir spēcīgi garšaugi, par kuriem izpētīts, ka tie palīdz regulēt stresa atbildes reakciju un pārvaldīt kortizola līmeni. Novērst virsnieru nogurumu var palīdzēt šādi adaptogēni.

Eleiterokoks ļauj samazināt stresu, uzlabo kognitīvās funkcijas, stiprina imūnsistēmu, ceļ enerģijas līmeni un samazina iekaisumu.

Ieteicamā deva: 200–400 mg dienā.

Amerikāņu žeņšeņs izmantots tūkstošiem gadu, lai palīdzētu organismam izturēt garīgo un fizisko stresu.

Ieteicamā deva: 50–100 mg dienā.

Ašvaganda ir relaksējošs adaptogēns, kas samazina kortizola līmeni, uzlabo smadzeņu darbību un cīnās ar trauksmi.

Ieteicamā deva: 200–400 mg dienā.

Rodiola ir spēcīgs augs, par kuru zināms, ka tas palīdz vairot enerģiju.

Ieteicamā deva: 200–400 mg dienā.

Vitamīni un minerālvielas. C vitamīns ir būtisks gan virsnieru, gan imūnsistēmas darbībai, un ir pierādīts, ka stresa laikā tā līmenis organismā krītas. Ļoti svarīgi ir arī B grupas vitamīni.

B5 vitamīnu (pantotēnskābi) bieži sauc par “pretstresa vitamīnu”, jo tam ir izšķirīga nozīme stresa hormonu ražošanā virsnieru dziedzeros, un B10 vitamīns (paraaminobenzoskābe jeb PABA) palīdz regulēt kortizola līmeni.

Labs multivitamīnu komplekss satur arī minerālvielas un var palīdzēt organismam, tostarp virsnieru dziedzeriem, funkcionēt vislabākajā veidā.

Tāpat kā ar jebkuru uztura bagātinātāju, pirms kaut ko izvēlēties un lietot, vislabāk konsultēties ar ārstu un noteikt, kurš konkrētais vitamīnu un minerālvielu lietošanas plāns jums atbildīs vislabāk.

Ieteicamās devas: Līdz 10 000 mg (10 g) C vitamīna dienā; izvēlieties augstas kvalitātes B grupas vitamīnu kompleksu un multivitamīnus. Lietojiet tos, ievērojot norādījumus, kas norādīti uz produkta etiķetes.

Pretiekaisuma diēta. Ir ļoti svarīgi sekot līdzi, lai būtu veselīgs, sabalansēts uzturs, kurā ir svaigi produkti ar pretiekaisuma iedarbību. Lūk, daži veselīga uztura padomi.

● Atsakieties no pārstrādātiem produktiem un to vietā ēdiet dabīgus, bioloģiskus augļus, dārzeņus un gaļu.

● Ievērojiet regulāras ēdienreizes, lai uzturētu stabilu insulīna un glikozes līmeni.

● Samaziniet balto miltu, cukura un rafinēto ogļhidrātu patēriņu. Rafinēto graudaugu vietā izvēlieties pilngraudu produktus, kam nav atņemtas dzīvībai svarīgas uzturvielas.

● Sekojiet līdzi, kā jūtaties pēc noteiktu pārtikas produktu lietošanas, īpaši pēc piena produktu un glutēnu saturošu produktu ēšanas. Daudzas sievietes ir jutīgas pret parastajiem alergēniem pat tad, ja viņām nav īstas alerģijas.

Mērķtiecīga stresa samazināšana. Lai gan daudzi augi, uzturvielas un uztura bagātinātāji var būt noderīgi virsnieru dziedzeru un imūnsistēmas darbības atbalstā, ar uztura bagātinātājiem vai pārtiku nevar atbrīvoties no virsnieru noguruma. Lai izārstētos, ir patiesi jāiedziļinās, kas izraisa stresu, un jāatrod veidi, kā samazināt stresa līmeni.

Stress ir visur, bet nav vienkārši jāsamierinās ar tā sekām un ar to jāsadzīvo. Nevajadzētu uzskatīt, ka ir normāli būt tik saspringtiem, ka ķermenis, hormonālā sistēma un imūnsistēma nespēj pareizi darboties.

Es ļoti iesaku sadarboties ar funkcionālās medicīnas ārstu, kas var palīdzēt atklāt virsnieru disfunkcijas, izjaukta hormonālā līdzsvara un traucētas imūnsistēmas darbības iemeslus un kurš atbalstīs patiesu dziedināšanu, nevis piedāvās jums risinājumu, kas vairāk līdzinās plāksterim.

Visu rakstu lasi žurnāla “Ko Ārsti Tev Nestāsta” jaunajā numurā. Vēl žurnālā intervija ar kontemplācijas skolotāju Georgu Rubeni,  jaunākie atzinumi par viedtālruņu ietekmi uz pusaudžu garīgo veselību, onkoloģes ieteikumi, kā izvairīties no saslimšanas ar vēzi, homeopāta padomi līdzekļa izvēlē, kas palīdzēs satrauktam prātām un satracinātam vēderam, kā arī citi raksti par alternatīvu pieeju veselības uzturēšanā. Pērc žurnālu labākajās preses tirdzniecības vietās visā Latvijā, lasi arī digitālo versiju un abonē Zurnali.lv