Zinātnieki pēta, vai brīnumaļģe spirulīna ir jaunības eliksīrs?
Spirulīna ir uztura bagātinātājs, kas pārliecinoši iekaro vietu virtuves plauktiņos visā pasaulē. Ko par šo produktu saka zinātnieki un kāpēc tas kļūst tik populārs?
Spirulīna ir vienīgā ēdamā zilaļģe no citādi toksisko zilaļģu grupas. Arvien vairāk klīnisko pētījumu parāda tās unikālo sastāvu – tā ne tikai nesatur toksīnus, bet ir ar teju vai jaunības eliksīra spējām. Jo kas ir novecošana? Ja neskaita skaitļus pasē, tad novecošanas pamatā ir ķermeņa funkciju vājināšanās un dažādu noviržu uzkrāšanās – palielinās holesterīna līmenis, asinsspiediens, samazinās vēlme kustēties un attiecīgi uzkrājas liekais svars, gremošana vājinās un vairāk ēdieni izsauc gremošanas traucējumus. Un tā varētu sarakstu turpināt, jo katrs kādas uzturvielas iztrūkums rada domino principu un grauj arī citas funkcijas.
Savukārt spirulīna tieši tāpēc tiek dēvēta par jaunības eliksīru, ka satur lielu daudzumu dažādu aktīvo vielu, kas:
- samazina iekaisumu, tādejādi atgriežot šūnām spēju veikt savas funkcijas pilnvērtīgi,
- ir ar antioksidantu spēju jeb spēju neitralizēt stresa un piesārņojuma (jā, arī smēķēšanas un cita gaisa piesārņojuma) radītās sekas,
- sakārto gremošanu, tai skaitā stresa un neregulāras ēšanas izraisītās gremošanas izmaiņas,
- aizkavē vīrusu iekļūšanu šūnās un vairošanos tajās.
Interesanti, ka tieši zilaļģes zilais pigments fikocianīns pētījumos tiek izcelts kā pats īpašākais spirulīnas savienojums, lai gan tās sastāvā ir arī visas neaizvietojamās aminoskābes, dažādi minerāli, tai skaitā dzelzs īpaši biopiejamā formā, B grupas vitamīni un enzīmi.
No kurienes ir radusies spirulīna?
Spirulīna patiesībā ir sens tradicionāls ēdiens Āfrikas un Meksikas iedzīvotājiem. Eiropieši tikai pagājušā gadsimtā sāka spirulīnai pievērst uzmanību. Viss sākās, kad franču-beļģu zinātnieku grupa pētīja āfrikas iedzīvotāju paražas un konstatēja, ka pie Čadas ezera dzīvo salīdzinoši veselīgāki cilvēki nekā citos reģiona apgabalos. Izpētot ikdienas ēdienu receptes, tika atklāts, ka atšķirība ir tieši dēļ Čadas ezerā augošās “zaļās biezās masas”, ko viņi smēla ar auduma groziem, saulē izkaltēja un ieguvē “Dihē” – sausu zaļu plāceni. To grauza tāpat, piemēram, dodoties tālā ceļā vai pievienoja zupām. Mikroskopā aplūkojot zaļā masa izrādījās, ka sastāv no spirālveida pavedieniem. No šīm spirālēm arī nosaukums – spirulīna. Un šo veselīgo Čadas ezera piekrastes cilvēku dēļ spirulīnu zinātnieki paņēma līdzi uz Eiropu un atklāja tās unikālo sastāvu.
Kāpēc spirulīna iegūst popularitāti tieši tagad?
Mūsdienu aizņemtais dzīvesveids un viegli pieejamā gatavā pārtika, kas bieži nav no kvalitatīvākajām izejvielām ideālajās proporcijās (vairāk dārzeņu, mazāk saldu mērču un dzērienu) vai arī ir stipri pārstrādāta – fritēta, vārīta, cukurota, sālīta un citādi iekonservēta – diemžēl noved pie tā, ka esam šķietami paēduši – sāta sajūta ir, bet šūnas nesaņem visas tām nepieciešamās vielas – vitamīnus, mikroelementus, enzīmus un to visu kas būtu svaigā (nepastrādātā) vai tikko pagatavotā ēdienā, kam nav jāspēj plauktā stāvēt nedēļām ilgi.
Tāpēc tieši mūsdienās spirulīna ar savu unikālo dabas izveidoto sastāvu, kas turklāt ir sagremojams pat diezgan novājinātam kuņģim un zarnām ir īpaši nepieciešams produkts. Jā, to var saukt pat par jaunības eliksīru, ja jaunība ir laiks, kad visi mūsu orgāni strādāja labāk. Katru gadu tiek veikti vairāk nekā 200 klīnisko pētījumu, kas parāda arvien jaunas spirulīnas spējas sakārtot vielmaiņu, mazināt dažādus iekaisumus, attīrīt ķermeni no smagajiem metāliem un toksīniem, kā rezultātā samazinās paaugstināts asinsspiediens, sakārtojas holesterīnu rādītāji, mazinās tieksme pēc saldumiem, nogurums un citas “vecuma kaites”.
Kāpēc Latvijas zinātnieki audzē spirulīnu?
Tomēr izvēloties spirulīnu ir jāņem vērā viena ļoti būtiska lieta – audzēšanas vieta! Tā kā spirulīna pārsvarā aug seklos dīķos, tad tā viegli var uzņemt atmosfēras piesārņojumu. Tā ir ļoti sīciņa aļģe ar plānu apvalciņu, kuru nevar ne nomazgāt ne nomizot, tāpēc vienmēr ir jāpaskatās, kur tieši spirulīna ir audzēta. Bieži norāda tikai izcelsmes valsti. Bet piemēram Ķīnā ir vairāk nekā 500 audzētavu visdažādākajās valsts vietās. Eiropā diemžēl ir salīdzinoši mazas audzētavas, tāpēc lielākoties produkciju izplata tikai lokāli. Pateicoties Latvijas zinātniecēm K.Veģerei un A.Stundai-Zujevai Rīgā ir tapusi vienīgā spirulīnas audzētava Ziemeļeiropā, kas turklāt pasaules mērogā izceļas ar inovatīvu slēgtu audzēšanas sistēmu. Latvijas spirulīnas audzētava atrodas vistālāk Eiropas ziemeļos, tāpēc ir nosaukta par SpirulinaNord. Turklāt ņemot vērā latviešu garšu īpatnības SpirulinaNord zinātnieces ir radījušas spirulīnas dzērienus, kas nemaz negaršo pēc aļģēm.
Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.
Raksts tapis sadarbībā ar Dr.sc.ing Agnesi Stundu-Zujevu SPIRULINANORD līdzdibinātāju un vadītāju.