Glābiet savu sirdi! (Nekad neuzminēsiet, kas jālieto)
Slavenais amerikāņu kardiologs Tomass Līvijs bija apmierināts ar rezultātiem, kādus sasniedza, ārstējot savus sirds slimniekus. Līdz atklāja, kādu efektu var panākt ar C vitamīnu.
Katru gadu koronārā sirds slimība (ateroskleroze) pirms laika nosūta kapā tūkstošiem amerikāņu, miljoni nonāk slimnīcu neatliekamās palīdzības nodaļā, un tūkstošiem katru dienu tiek veikta sirds operācija (kas vidēji izmaksā vairāk nekā 100 000 dolāru). Jādomā, ka šie fakti ir gana satraucoši, taču tas nav nekas jauns.
Visu koronāro artēriju nosprostošanās gadījumu pamatā ir viens kopīgs iemesls. Asinīs augsts triglicerīdu līmenis vai daudz tauku? Nē. Tas ir tikai slimības riska rādītājs. Triglicerīdiem un taukiem asinīs ir būtiska loma stāvokļa pasliktināšanā, kad ir sašaurinātas artērijas, bet tad, ja slimība jau ir pieņēmusies spēkā.
Kā ar holesterīnu un augstu asinsspiedienu? Arī ne. Tie vairāk pasliktina stāvokli, nekā izraisa artēriju nosprostošanos. Ir vairāk nekā 20 vispārpieņemtu riska faktoru, kas ir saistīti ar šo nāvējošo slimību, taču neviens no tiem – ne atseviški, ne visi kopā – neierosina koronāro sirds slimību.
Tā sākas, kad koronāro artēriju sieniņu dziļākais aizsargājošais slānis (intima) sāk zaudēt savu līmīgumu. Šo pārklājumu veido viena vienīga šūnu kārtiņa, kas kalpo kā keramikas flīzes uz vannasistabas sienām. Un tieši tāpat, kā cements un java notur flīzes savā vietā, šī želejveida substance (ground substance) starp un zem aizsargšūnām notur tās uz artēriju sieniņām. Tik ilgi, cik vien saistviela saglabāsies stingra un vesela, tik ilgi šūnas paliks savā vietā un artērija būs pasargāta no slimības. Kad “līme” kļūst ūdeņaina, starp iekšējā slāņa šūnām parādās brīvas spraugas, kas ļauj asinīs daudz vieglāk nonākt vielām, kuras veido pangas.
Lai sāktu veidoties pangas ar sekojošu artēriju nosprostošanos, sākumā šūnu savienojošajai vielai ir jāmainās no želejveida uz ūdeņainu. Kas to maina? Lokāls C vitamīna trūkums koronārajās artērijās, ko dēvē par fokālo skorbutu. Pretstatā – nepārtraukta un bagātīga C vitamīna nodrošināšana artēriju iekšējam pārklājumam saglabā šūnu saistvielu tās veselīgajā želejveida konsistencē. Tas liek domāt, ka visu koronāro artēriju kopējais galvenais nosprostošanās cēlonis ir C vitamīna trūkums šajās artērijās.
Vēl vairāk – lai formētu un uzturētu spēcīgu un izturīgu kolagēnu, ir vajadzīgs C vitamīns. Tā kā kolagēns ir viens no galvenajiem struktūrelementiem, kas veido artēriju sieniņas, nepārtraukts C vitamīna trūkums ir iesaistīts daudz plašākā mērogā nekā tikai artēriju slimību ierosināšanā. Tas noved arī pie nekontrolētas pangu veidošanās, jo organisms cenšas stiprināt artērijas, kas samazinātā kolagēna daudzuma un sieniņu sliktās kvalitātes dēļ tiek nepārtraukti novājinātas.
Gadu desmitiem ilgi konvencionālā medicīna risināja koronārās sirds slimības problēmu, ārstējot simptomus un cenšoties ierobežot riska faktorus, nerisinot vai pat nemaz nezinot tās galveno cēloni – koronāro artēriju fokālo skorbutu.
Sekas ir tādas, ka amerikāņi katru gadu tērē miljardiem dolāru dārgām zālēm un vēl dārgākām procedūrām, kas tikai aizkavē šīs nāvējošās slimības attīstību. Ja visu laiku efektīvi uzņemtu C vitamīnu, šādi varētu pasargāt no saslimšanas daudzus cilvēkus, kas vēl nav saslimuši.
Kāpēc artērijās trūkst C vitamīna?
Ar C vitamīna deficītu ir saistīti vairaki faktori.
- Normāla ikdienišķa pakļautība toksīniem
- Vienmēr klātesoši patogēni (pat tad, ja nav nekādu infekciju)
- Brīvie radikāļi, kas rodas normālā šūnu vielmaiņā
- Daudzie organisma procesi, kuru norisei nepieciešams C vitamīns
- Akūtas vai hroniskas infekcijas
- Fakts, ka cilvēka organisms pats nespēj sintezēt C vitamīnu
Turklāt visi zināmie koronārās sirds slimības riska faktori veicina C vitamīna deficītu un /vai pasliktina stāvokli.
Esošo terapiju “pagaidu labošanas” darbi
Daudzi kardiologi atzīsies, ka asinsvadu šuntēšana, angioplastija un stentu ievietošana reti kad ir paliekošs risinājums. Viņi zina, ka artērijas turpinās nosprostoties, un tas visbiežāk notiek trīs iemeslu dēļ.
1. Nav novērsts C vitamīna izsīkšanas iemesls
2. Iekšķīgi uzņemtā C vitamīna daudzums parasti saglabājas nepietiekams
3. C vitamīns pietiekami labi neiekļūst artēriju vietās, kur tā visvairāk trūkst
Ārstēšanai ir labi rezultāti, ja ir novērsts slimības cēlonis, nevis tad, kad ir novērsti vai nomākti slimības simptomi. Ja zem jūsu virtuves izlietnes ap veco cauruli apliks jaunu, tas neatbrīvos no aizsērējuma. Ja artēriju nosprostojumu ārstē, nenovēršot cēloni, kas to izraisa – zemu C vitamīna līmeni artērijās –, tas nekad nenodrošinās paliekošu risinājumu. Artērijas turpinās nosprostoties, un kļūs sliktāk.
Augsts asinsspiediens un C vitamīns
Augstam asinsspiedienam nav piešķirta galvenā loma koronārās sirds slimības izraisīšanā, taču tas ir nozīmīgs artēriju slimību riska faktors, un ir zināms, ka paātrina procesu.
Pētījumi liecina, ka C vitamīna deficīts var izraisīt augstu asinsspiedienu un stāvokli vēl vairāk pasliktināt. Un arī otrādi – cilvēki ar hipertensiju, kas papildus uzņem C vitamīnu, var samazināt augstu asinsspiedienu.
Izpētīts, ka optimāla kolagēna daudzuma nodrošināšanai asinsvados ir nepieciešams pietiekams C vitamīna daudzums, un, lai uzturētu vienmērīgu asins plūsmu, kad asinsspiediens ceļas (vai arī, kad tas ir normāls), ir vajadzīgs pietiekams daudzums kvalitatīva kolagēna.
Augstu asinsspiedienu nevajadzētu ignorēt. Ja tas saglabājas augsts ilgstoši, tas var būt ļoti bīstami. Tomēr vairāki pētījumi liecina, ka ar adekvātu C vitamīna līmeni var pazemināt asinsspiedienu un pasargāt koronārās artērijas no bojājumiem, kas varētu rasties pārliekā spiediena dēļ.
C ir vajadzīgs, lai sevi pasargātu
To, cik svarīgs ir C vitamīns, lai uzturētu veselas artērijas, nevar pārvērtēt. Ja cilvēka organisms spētu saražot C vitamīnu daudzumā, lai tas apmierinātu tā vajadzības, koronārā sirds slimība nepastāvētu. Taču mēs to nespējam, tāpēc vienīgā saprātīgā iespēja, vadoties no organisma mainīgajām vajadzībām, ir uzņemt C vitamīnu papildus.
Tas ir vajadzīgs, lai regulāri novērtētu mūsu veselības stāvokli, pakļautību toksīniem un statusu attiecībā pret koronārās sirds slimības riska faktoriem, par kuriem ir zināms, ka tie tālāk samazina C vitamīna līmeni organismā. Pat no vislabākā C vitamīna nodrošinājuma nevar gaidīt, ka tas pasargās no koronārās sirds slimības, ja mēs vienlaikus nelikvidēsim vai vismaz stipri neierobežosim savu ikdienas pakļautību milzīgajam toksīnu daudzumam.
