Kā atpazīt un ārstēt plaušu karsoni?
foto: Shutterstock
Esi vesels

Kā atpazīt un ārstēt plaušu karsoni?

"100 Labi Padomi"

Konsultē ģimenes ārste Karīna Vernere.

Zināms, ka plaušu karsoni var izprovocēt gripa un kovids, bet tas mēdz attīstīties arī no citām vīrusu saslimšanām.

Kad jāsāk satraukties?

Lielākoties vīrusa izraisīta saaukstēšanās mazinās nedēļas laikā un cilvēks sāk atveseļoties, bet, attīstoties plaušu karsonim, kļūst sliktāk – klepus palielinās, var būt elpas trūkums, pastiprinās svīšana un visbiežāk ir arī stipri paaugstināta temperatūra. Tomēr dažkārt, kad organisma pretošanās spējas ir izsmeltas, temperatūra var būt normas robežās vai arī paaugstināties pavisam nedaudz.

Ja 5–7 dienu laikā pēc saaukstēšanās simptomu parādīšanās nekļūst labāk, jādodas pie ģimenes ārsta, kurš izklausīs plaušas, lai pārliecinātos, vai nav dzirdami trokšņi. Tomēr gadās, ka pie plaušu karsoņa trokšņi nav dzirdami, tāpēc svarīgi veikt plaušu rentgenu.

Vai vienmēr jādzer antibiotikas?

Plaušu karsoni ārstē ar antibiotikām. Sākot tās lietot, 72 stundu laikā vajadzētu just pirmos uzlabojumus, ja jau pirmajā dienā pēc zāļu uzņemšanas pašsajūta nav pasliktinājusies; tas ir labs signāls. Turpmāk jādzer daudz šķidruma, un pēc trim diennaktīm var izvērtēt, vai izrakstītās antibiotikas dod efektu. Ja uzlabojumu nav, dažreiz jākoriģē deva, jāpievieno vai jāpāriet uz citu antibiotiku grupu.

Ja ir zināms, ka pacientam ir gripas vīruss, pareizāk būtu maksimāli ātri sākt lietot pretgripas preparātu un nepieļaut pneimonijas attīstību. Tad antibiotikas būs jādzer tikai gadījumā, ja citi medikamenti nepalīdz. 

Ārstēšanās laikā svarīgi nepieļaut gaisa plūsmas drenāžas traucējumus apakšējos elpceļos. Te palīdz elpošanas vingrinājumi, kā arī regulāri jāvēdina telpas. Kamēr svaigais gaiss ieplūst istabā, slimniekam ieteicams uzturēties citā telpā.

Palīdzēs pneimokoka vakcīna

Visbiežāk plaušu karsoni izraisa pneimokoka baktērija, kas, slimojot ar vīrusu saslimšanām, var radīt arī citus sarežģījumus, piemēram, vidusauss iekaisumu.

Kopš 2010. gada bērnu vakcinācijas kalendārā ir iekļauta vakcinācija pret pneimokoku, un ģimenes ārste Karīna Vernere iesaka to iesaka arī visiem pieaugušajiem, jo īpaši, ja ir hroniskas saslimšanas. Ļoti vēlams to izvēlēties cukura diabēta, nieru, sirds mazspējas, arteriālās hipertensijas un citu sirds un asinsvadu slimību pacientiem.

Pieaugušiem cilvēkiem tā ir viena pote reizi mūžā, savukārt bērniem nepieciešamas vairākas potes.

Plaušas sildīt nedrīkst!

Siltums veicina iekaisuma nonākšanu uz tām plaušu daļām, ko slimība nav skārusi, tāpēc nedrīkst lietot ne sinepju, ne piparu plāksterus, ne arī likt bankas, kas agrāk bija populāra ārstēšanas metode.

Tēmas