Zinātnieki noteikuši pareizo ēšanas režīmu un to, kad ir sliktākais brīdis kaut ko vēl uzēst

Vairākus gadu desmitus mēs domājām, ka ir jāēd trīs reizes dienā un vēl jābūt kādai uzkodai pa vidu, stāsta pētnieki no Džordžijas Universitātes, taču patiesībā diennaktī vajadzētu būt vismaz 12–14 stundu ilgam posmam, ieskaitot gulēšanu naktī, kad neko neēdam un neuzkožam. Ja to ievērojam, tad uzņemam vidēji par 550 kalorijām mazāk.

Pārskatot iepriekš veiktos pētījumus, zinātnieki secināja, ka lielākā problēma ir ēšana starp ēdienreizēm. Uzkodas neļauj organismam tikt galā ar iepriekšējo maltīti un var pārslogot insulīna receptorus, kas potenciāli var novest pie insulīna rezistences un otrā tipa cukura diabēta. Uzkodas starp ēdienreizēm arī vairo uzņemto kaloriju daudzumu, kas apgrūtina liekā svara zaudēšanu.

Sliktākais brīdis, kad kaut ko vēl uzēst, ir laiks pēc dienas beidzamās ēdienreizes. Neēdiet uz nakti, aicina pētnieki. Ja pirms gulētiešanas ēdat, liekat celties insulīna līmenim un nevis naktī atpūšaties, bet piespiežat savu gremošanas traktu strādāt. Un, kad ēdat, pievērsiet uzmanību, lai jūsu šķīvī ir mazāk cukura, bet vairāk veselīgo tauku un olbaltumvielu, piemēram, brokastu pārslu vietā labāk apēdiet kādu oliņu.

Gulēt jāiet vienā un tajā pašā laikā – tas nāk par labu veselībai

Londonas Karaliskās koledžas pētnieki ir atraduši skaidrojumu, kāpēc dienas režīma ievērošana, ejot katru vakaru gulēt vienā un tajā pašā laikā, var uzturēt labu veselību. Izrādās, tas nāk par labu zarnām. Pat 90 minūšu nobīde no ierastā ritma ietekmē zarnu labās baktērijas, kuru atrašanās līdzsvarā ir tik svarīga, lai būtu laba veselība.

Kad ejam gulēt dažādos laikos, to mēdz dēvēt par diennakts ritma nobīdi, un tas skar ap 40 % pieaugušo (tas ir izpētīts par Lielbritānijas iedzīvotājiem), taču vēl vairāk diennakts ritma nobīdi jūt pusaudži un jaunieši, kas brīvdienās ballējas līdz vēlai naktij.

Zinātnieki pārbaudīja 934 pētījuma dalībnieku asins paraugus un pierakstīja viņu ēšanas paradumus un miega režīmu. Ap 16 % dalībnieku bija diennakts ritma nobīde un arī slikts uzturs – šie pētījuma dalībnieki pārtika no kartupeļu čipsiem un saldajām limonādēm, kas viss ietekmēja viņu zarnu veselību. Un otrādi – cilvēku zarnās, kuriem bija diennakts ritma nobīde, atklāja trīs baktēriju celmus, kurus saista ar sliktu uzturu, aptaukošanos un iekaisumu.

Sāciet audzēt tējas sēni

Tiem, kas slimo ar otrā tipa cukura diabētu, zinātnieki iesaka sākt dzert tējas sēnes dzērienu jeb kombuču. Fermentētā tēja jau nieka četru nedēļu laikā palīdz samazināt cukura līmeni asinīs.

Diabēta slimnieku organisms nespēj efektīvi pārstrādāt cukuru no uzņemtajiem ogļhidrātiem, un tējas sēnes dzēriens bez jebkāda apdraudējuma un sliktām blakusparādībām var palīdzēt normalizēt cukura līmeni asinīs.

Džordžtaunas Universitātes pētnieki veica kādu eksperimentu, kurā atklāja, ka kombuča četru nedēļu laikā samazināja cukura līmeni tukšā dūšā no 9 uz 6,4 mmol/l. Par drošu tiek uzskatīts rādītājs, kas nepārsniedz 6 mmol/l.

Eksperimentā piedalījās 12 cilvēki ar cukura diabētu. Seši katru dienu četras nedēļas pēc kārtas izdzēra nepilnu glāzi tējas sēnes dzēriena, bet pārējie seši tajā laikā saņēma placebo dzērienu. Tad dalībniekiem bija divu mēnešu “skalošanās” posms, un pēc tam viņi mainījās.

Tējas sēnes dzērienu fermentē baktērijas un raugi. Zinātnieki izpētīja, ka dzērienā, ko saņēma pētījuma dalībnieki, pārsvarā bija laktobaktērijas un etiķskābes baktērijas, kā arī rauga sēne, kam dots nosaukums Dekkera (Brettanomyces).

Otrā tipa cukura diabēts ir astotais biežākais mirstības iemesls, un šai slimībai ir smagas komplikācijas un lieli riski, piemēram, otrā tipa cukura diabēts palielina insulta un infarkta, un nieru mazspējas risku. Kombučas iekļaušana ikdienas uzturā būtu vienkāršākais līdzeklis, kā no tā izvairīties.