Kā atšķir vienu slimību no citas: pamatlietas, kas jāzina ikvienam
Kā atšķirt saaukstēšanos no gripas? Un kā atšķirt gripu no kovida? Un ja nu tas ir bronhīts? Protams, vienmēr, ja māc šaubas, ir vērts sazināties ar savu ārstu vai piezvanīt uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni, ja savs ārsts nav sasniedzams. Taču ir labi zināt pamatlietas. Tas ļauj drošāk justies un pareizāk rīkoties.
Parastās iesnas
Kas tas ir? Akūta slimība, ko ierosinājis kāds no 200 vīrusiem, bet visbiežāk rinovīruss, ieperinoties degunā un kaklā, bojājot augšējo elpceļu gļotādas un izraisot iekaisumu. Papildus degunam un kaklam var būt skartas arī ausis.
Kā to var dabūt? Elementāri. Kāds jums līdzās noklepojas vai nošķaudās, un vīruss gaisa pilienu ceļā nonāk jūsu elpceļos. Vai – jūs pieskaraties kādai virsmai, ko tikko aizticis cilvēks, kurš ieklepojis vai nošķaudījies rokā, un pēc tam pieskaraties savai sejai (starp citu, izpētīts, ka rinovīrusi ārpus deguna var izdzīvot pat trīs stundas!). Izplatītais pieņēmums, ka iesnas izraisa auksts laiks vai nosalšana, nav pareizs. Iesnas gan ir biežāka parādība aukstā laikā, bet tas ir saistīts, visdrīzāk, ar uzturēšanos telpās un sausāku gaisu apkures dēļ, kas izsausina deguna gļotādas, un tāpēc vīrusam tās vieglāk bojāt.
Kā jūs jutīsieties? Iesnaini. Jums var būt aizlikts deguns vai tas neciešami tecēs, kašās kaklā, iespējams, būs nedaudz paaugstināta ķermeņa temperatūra, nogurums, var būt drebulis, smaga galva, var nedaudz sāpēt muskuļi, var asarot acis. Un jūs droši vien šķaudīsiet un kleposiet.
Kas būtu jādara? Jūs jau zināt, ka ārstē vai neārstē, iesnas… Patiesībā pret iesnām nav zāļu, ir palīglīdzekļi, kas var ļaut justies mazliet labāk, piemēram, deguna aerosoli, kas atvieglo elpošanu, bet kuru lietošanā jāievēro mērenība, un sūkājamās tabletes. Dažkārt ārsti iesaka arī kādus antihistamīna līdzekļus, kas nomāc klepu un aptur deguna tecēšanu. Var skalot kaklu ar vieglu sālsūdeni, lai izvairītos no baktēriju pievienošanās. Ja nav temperatūras, var elpot tvaiku, lai samazinātu deguna aizlikumu.
Var sameklēt kādu mīkstinošu ziedi, ko pasmērēt uz sūrstošajām vietām zem deguna. Bet vislabāk paātrināt atveseļošanos var ar atpūtu un šķidruma lietošanu. Ir daudz jādzer (ūdens, zāļu tējas). Nevajag lietot antibiotikas, jo tās nelīdzēs, un bērniem nevajag dot aspirīnu, lai samazinātu augstu temperatūru, jo to saista ar Reja sindromu, kas ir reta un bīstama slimība.
Cik ilgi tas turpināsies? No dažām dienām līdz pāris nedēļām, vidēji – 7–11 dienas. Simptomi parādās 2–3 dienas pēc vīrusa saķeršanas.
Kad drīkst atgriezties darbā? Lielākā daļa cilvēku, kam ir iesnas, ir infekciozi un var nodot tālāk slimību apmēram nedēļu, sākot ar dienu iepriekš, pirms vēl ir parādījušies simptomi. Ar labu pašsajūtu nevar aizliegt iet uz darbu, taču, ja atgriežaties darbā jau pēc vienas vai divām dienām, vajadzētu bieži mazgāt rokas un izvairīties no cieša kontakta ar citiem (to ieteicams darīt arī “citiem”, kas nav saslimuši un negrib saslimt). Kontaktēties var tad, kad šķaudīšana un klepošana ir pilnībā pārgājusi.
Cik tas ir izplatīti? Ļoti. Un pasargāts nav neviens. No visām slimībām saaukstēšanās jeb parastās iesnas ir biežākais iemesls, kāpēc bērni kavē skolu un pieaugušie darbu, un kāpēc cilvēki iet pie ārsta. Bērni gan saslimst biežāk, jo viņiem nav nostiprinājusies imūnsistēma un viņi atrodas nemitīgā ciešā kontaktā ar citiem bērniem skolā vai bērnudārzā. Bērni gada laikā var saķert iesnas vidēji 6–10 reizes. Pieaugušie – divas līdz četras reizes.
Kad jādodas pie ārsta? Ja pēc dažām dienām nekļūst labāk, kļūst sliktāk un pievienojas jauni simptomi, piemēram, augsta temperatūra, stipri pietūkuši limfmezgli, atklepojas krēpas, nav ko gaidīt, zvaniet ārstam!
