Vācijas klintī atrasts iekalts "Dievs svētī Latviju 1945". Latvijas vēstniecība lūdz atsaukties ikvienu, kurš par to kaut ko zina
Vācijas Lejassaksijas federālajā zemē nomaļā vietā pie kādas vecas brīvdabas skatuves atrasts akmenī iekalts uzraksts "Dievs svētī Latviju 1945". Latvijas vēstniecība lūdz atsaukties ikvienu, kuram būtu jebkāda ar šo atklājumu saistīta informācija.
"Vai kāds atpazīst šo uzrakstu? Pie Nesselbergas, netālu no Špringes Lejassaksijā, tika atklāts akmenī iekalts uzraksts: „DIEVS SVĒTĪ LATVIJU 1945“. Gravējums atrodas uz klints nomaļā vietā pie kādas vecas brīvdabas skatuves," teikts Latvijas vēstniecības paziņojumā. "Tiek pieļauts, ka tā varētu būt vēsturiska liecība no pēckara perioda. Iespējams, ka uzrakstu iegravējuši latviešu bēgļi vai kara gūstekņi."
Ikvienu, kura rīcībā ir informācija par šo uzrakstu, lūdz sūtīt epastu uz šādu adresi: embassy.germany@mfa.gov.lv
Latvijas Valsts arhīva vietnē norādīts, ka Otrā pasaules kara beigās - 1944. gadā simtiem tūkstošu Latvijas pilsoņu devās bēgļu gaitās uz rietumiem. "Cilvēki bēga no boļševiku terora un deportācijām, bēgļu kustību noteica arī frontes un karadarbības tuvošanās. Daudzus Latvijas iedzīvotājus piespiedu kārtā evakuēja nacistu okupācijas varas iestādes. Bēgļu skaitu Vācijā papildināja nacistu okupācijas laikā uz turieni nosūtītie strādnieki, cietumos un koncentrācijas nometnēs ieslodzītie, arī leģionāri un Vācijas gaisa karaspēku izpalīgi u.c."
"Pēc aptuveniem datiem Vācijā 1945.gada sākumā bija ap 580 tūkstošiem Baltijas valstu iedzīvotāju. Viņu skaitā arī daudzi Latvijas pilsoņi. Dažādās publikācijās Latvijas civilo bēgļu skaits Vācijā minēts no 175 tūkstošiem līdz 202 tūkstošiem, bez tam tur atradās ap 35 tūkstošiem latviešu karavīru un ap 15 tūkstošiem vācu palīgdienestos iesaistīto un rūpnīcu strādnieku. Daudzi bēgļi gāja bojā aviācijas uzlidojumos, kā arī karadarbības un slimības dēļ. Apmēram 100 tūkstoši no viņiem nonāca padomju okupācijas zonā un tika nosūtīti atpakaļ uz Latviju un vēlāk nonāca PSRS filtrācijas nometnēs. Apmēram 9 tūkstoši cilvēku no rietumvalstu okupācijas zonām atgriezās Latvijā. 1945. gada vasarā Rietumvācijā (amerikāņu, britu un franču okupācijas zonās) bija ap 122 tūkstošiem bēgļu no Latvijas.
Lielākais skaits latviešu bēgļu, oficiāli saukti par "pārvietotām personām" (angliski Displaced Persons, saīsinājumā - DP), tika izmitināti Šlēsvigā-Holšteinā, Hamburgā un tās apkaimē (22 978) un Bavārijā (30 690), Lejassaksijā un Ziemeļreinā - Vestfālē bija 12 805 latviešu bēgļu, Bādenes - Virtembergas amerikāņu okupācijas zonā - 8137, franču - 3375 un Hesenē - 4039 latviešu bēgļu.
1945. gadā UNRRA (United Relief and Rehabilitation Administration - Apvienoto Nāciju Palīdzības un atjaunošanas pārvalde) uzturētās bēgļu nometnes ar lielāko latviešu skaitu bija Eslingene (5200), Vircburga (3500), Amberga (2400), Gēstahta (2276). Vairāk nekā 1000 latviešu bija Augsburgas - Hohfeldes nometnē (1661), Fišbahā (1510), Manheimā (1500), Eihštetē, (1433), Hanavā (1400), Flensburgā (1360), Altgargē (1300), Mērbekā (1200), Rāvensburgā (1200), Husumā (1100), Šlēsvigā (1050)."
