Ukrainas un Krievijas pārstāvju tikšanās ilgst nepilnu stundu. Ukraina vēlas Zelenska un Putina tikšanos, Krievija grib kapitulāciju
Ukrainas delegācijas vadītājs Rustems Umerovs trešdien Stambulā preses konferencē pēc sarunām ar Krievijas delegāciju paziņoja, ka Ukrainas delegācija ierosinājusi līdz augusta beigām sarīkot līderu tikšanos, savukārt Krievija vēlas, lai šādas tikšanās laikā Ukraina paraksta piekrišanu Krievijas prasībām, kas būtībā nozīmē kapitulāciju. Ukrainas un Krievijas sarunu trešā kārta Stambulā ilga mazāk nekā stundu.
Pēc Umerova teiktā, Ukrainas delegācija sanāksmē izklāstīja Ukrainas prioritātes, par kurām runājis prezidents Volodimirs Zelenskis. Ukraina turpina uzstāt uz pilnīgu un beznosacījumu pamieru, kam jābūt reālam, uzsvēra Umerovs. Delegācija arī ierosināja Krievijas un Ukrainas līderus tikšanos līdz augusta beigām, sacīja Umerovs. Viņš neko neteica par Krievijas reakciju uz to.
Ukrainas delegācijas vadītājs arī sacīja, ka "prioritāra uzmanība tika pievērsta humānajai jomai". Vienlaikus viņš diezgan īsi pieskārās šim tematam: "Attiecībā uz karagūstekņu apmaiņu mēs sagaidām turpmāku progresu. Mēs turpinām uzstāt uz civiliedzīvotāju, tostarp bērnu, atbrīvošanu".
Maskavas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis pavēstīja, ka puses vienojušās apmainīties ar vismaz 1200 karagūstekņiem no katras puses. Tāpat Krievija piedāvājusi Ukrainai nosūtīt 3000 karavīru mirstīgās atliekas.
Attiecībā uz Kijivas ierosināto abu līderu iespējamo tikšanos Medinskis sacīja, ka tajā nevajadzētu apspriest miera līgumu, bet gan to parakstīt. Viņš uzsvēra, ka šādai tikšanās reizei būtu rūpīgi jāsagatavojas.
Patlaban, pēc Medinska teiktā, tiek pabeigta apmaiņa ar 250 karagūstekņu grupām uz Ukrainas un Baltkrievijas robežas. Tika arī apspriests jautājums par civiliedzīvotāju atgriešanos. Pēc Medinska teiktā, tas saistīts ar to, ka Ukraina tur aptuveni 30 Kurskas apgabala iedzīvotāju. "Mēs vēlreiz ierosinājām Ukrainas pusei apsvērt, mūsuprāt, ļoti svarīgu jautājumu - īslaicīgu, 24-48 stundu pamieru izsludināšanu uz sadursmes līnijas, uz frontes līnijas, lai būtu iespēja sanitārajām komandām savākt ievainotos, lai būtu iespēja komandieriem savākt savu kareivju līķus. Tagad tā sauktajā pelēkajā zonā pastāvīgās FPV dronu dominances briesmu dēļ mediķu komandas pārāk riskē, evakuējot ievainotos," sacīja Medinskis.
Ukrainas un Krievijas delegācijas iepriekš tikās Stambulā 16. maijā un 2. jūnijā, kad Vašingtona pastiprināja spiedienu panākt vienošanos, taču nekāds izrāviens netika panākts. Ukrainas un Krievijas sarunu delegācijas vienojās tikai par gūstekņu un karavīru mirstīgo atlieku apmaiņu. Kopš tā laika Krievija ir sākusi intensīvus gaisa uzbrukumus Ukrainai un sagrābusi vairāk pierobežas teritoriju. Kijiva uzstāj, ka Maskavas spiediena palielināšana apliecina, ka tā neizturas nopietni pret iespējamu 2022. gada februārī sāktā atkārtotā iebrukuma Ukrainā izbeigšanu.
Bijušais Krievijas kultūras ministrs Medinskis jau vadīja Krievijas delegāciju 2022. gada 28. februāra un 3. marta sarunās ar Ukrainu īsi pēc Krievijas invāzijas. Viņš ir pazīstams kā viens no galvenajiem Putina režīma ideologiem, kurš pastāvīgi apgalvo, ka krievi un ukraiņi ir viena tauta, bet invāzija Ukrainā bija neizbēgama, jo Ukraina nelikumīgi izstājās no Padomju Savienības un vispār ir daļa no krievu zemes. Savulaik viņa vadībā tika izstrādāta Krievijas vēstures mācību grāmata, kurā Ukraina nodēvēta par “antikrieviju”, kurā valda asiņainā apvērsumā pie varas nākusī hunta, bet valstī “faktiski aizliegta” krievu valodas lietošana. Mācību grāmatā apgalvots, ka ukraiņiem vairākas paaudzes iepotēts naids pret Krieviju, pamatojoties uz neonacistiskām idejām, un krievu okupanti tur tagad “cīnās par labo un patiesību”.
Putins jau 2024. gada jūnijā izteica ultimātu Ukrainai un NATO, citu daudzo vēlmju skaitā pieprasot, lai Ukraina labprātīgi atdod četrus austrumu apgabalus — Zaporižjas, Hersonas, Doneckas un Luhanskas apgabalus, kaut gan tobrīd nevienu no tiem pilnībā nekontrolēja, Zaporižju krievu okupanti nekad nav ieņēmuši, bet no 2022. gada martā sagrābtās Hersonas jau novembrī bija spiesti izvākties. Šīs un daudzas citas Putina ultimāta prasības Medinskis atkārtoja arī jūnija sarunās Stambulā, piedāvājot “miera sarunu plānu”, kas sastāv no burtiskas kapitulācijas prasībām, un tās nav mīkstinātas ne pat mata tiesu.
Savukārt Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs jūnijā intervijā aģentūrai TASS atkārtojis arī Putina 2021. gada decembra ultimāta prasības, kurās Kremļa diktators pauda vēlmi, lai NATO izvācas no Austrumeiropas. Rjabkovs paziņojis, ka karš Ukrainā nebeigsies, kamēr NATO neaizvāksies. Rjabkovs paziņoja, ka NATO paplašināšanās bija viens no Krievijas un ASV principiālo “pretrunu pamatcēloņiem” drošības jautājumos. “Bez šīs principiālās un mums ārkārtīgi asās problēmas atrisināšanas šā brīža konflikta noregulēšana Eiroatlantiskajā reģionā vienkārši nav iespējama,” viņš paziņoja.
