Pirms ķeries pie uztura bagātinātājiem! Dažas lietas, kas tev jāzina par vitamīniem

Kam jādomā par devām?

Diezgan daudz tiek runāts par to, cik vitamīni ir labi, kādas slimības tie spēj atvairīt un pat ārstēt, cik liela nozīme ir ēst vitamīniem bagātīgos augļus un dārzeņus, lai nodrošinātu savu organismu ar visu tam nepieciešamo, un par to, ka vitamīni papildus jāuzņem ar uztura bagātinātājiem.

Vitamīniem patiesi ir neaizstājama loma mūsu šūnu, orgānu un imūnsistēmas normālā darbībā, kā arī vispārējās enerģijas nodrošināšanā. Tāda pati loma ir arī minerālvielām, antioksidantiem un citām bioloģiski aktīvām vielām.

Lielākajai daļai vitamīnu ir noteiktas ieteicamās dienas normas, un ir izpētīts, cik daudz konkrētu vitamīnu atrodas noteiktos produktos. Tomēr vai tas mums palīdz, ka zinām, cik daudz E vai C vitamīna dienā vajadzētu uzņemt un cik daudz tā ir, teiksim, smiltsērkšķos vai kādā vitamīnu preparātā? Patiesībā cilvēkam nebūtu jādomā par to, cik mikrogramu vitamīnu viņš dienā uzņem. Turklāt ar pārtiku uzņemto vitamīnu daudzumu ir gandrīz neiespējami precīzi noteikt, jo jāņem vērā vitamīnu dabiskās noārdīšanās procents, kas būtiski palielinās, produktus termiski apstrādājot (minerālvielu daudzums nozīmīgi nemainās).

Ir arī vairāki aspekti, kas ietekmē to, cik daudz konkrētā vitamīna vai minerālvielas uzsūksies, – mūsu vecums, cik lielā daudzumā konkrētās vielas patlaban ir organismā, hronisku slimību esamība vai neesamība, fiziskā aktivitāte, stress un vēl citi apstākļi.

Būtībā ieteicamās vitamīnu dienas devas ir tikai aptuvens rādītājs veseliem cilvēkiem, lai novērstu uzturvielu deficītu populāciju līmenī. Turklāt ikdienā mēs ēdam produktus, nevis vitamīnus vai minerālvielas, tāpēc drīzāk jākoncentrējas uz to, lai uzturs būtu iespējami dažādāks un lai tajā būtu vismaz 500 g dārzeņu un augļu (arī salātu, dīgstu, garšaugu, ogu un citu svaigu dabas produktu).