Ārsti Latvijā atklāj īstus šausmu stāstus, ar kādām metodēm pacienti draudējuši un mēģinājuši uzbrukt
Pēdējā laikā arvien vairāk tiek diskutēts par medicīnas nozīmi un tās uzlabošanu mūsu veselības sistēmā. Bieži saņemot kritiku par mūsu ārstu kompetencēm, taču vai kāds ir padomājis, vai ārsti paši jūtas droši savā darba vidē? Raidījums “360TV Ziņneši” uzklausīja dažus medicīnas pārstāvjus, kuri atzīst, ka uztraucas par savu drošību, jo ik pa laikam sastopas ar neadekvātiem pacientiem.
“Mani sauc Marks Ronis un man ir bijuši pacienti, kas mani ir vajājuši sociālajos tīklos, rakstot vēstules, zvanot uz manām darba vietām un draudot ar fizisku izrēķināšanos man un maniem kolēģiem.”
“Mani sauc Danija Sarova, esmu bērnu ārsts un veicot savus tiešos darba pienākumus, un mēģinot aizstāvēt savus pacientus, kuri, iespējams, ir cietuši vardarbībā, esmu saņēmusi draudus, ir šantažējuši, ir mēģinājuši mani iebiedēt ar tiesu darbiem, tiesas priekšā ir mani pazemojuši, apvainojuši un mēģinājuši teikt, ka esmu darījusi darbības, kuras es neesmu veikusi.”
Šie ir tikai daži no ārstu komentāriem par savām sajūtām strādājot ar pacientiem un rūgto darba garozu, kas ne vienmēr tiek plaši atspoguļota. Kā skaidro NMPD direktore Liene Cipule, tad gadījumi ir dažādi un agresijas veidi, katrai personai savādāki.
“Šīs te izpausmes var būt visdažādākās – sākot ar verbālu komunikāciju, beidzot ar ieroča lietošanu vai draudēšanu ar ieroci, ar ieslēgšanu, saņemšanu ķīlniekos. Ar agresīviem dzīvniekiem saskarsme un diezgan bieži arī tāda grūstīšana, iesišana. Tas nav retums. Vismaz viena no problēmām – nesodāmības sajūta. Jo daudzkārt, šādi incidenti paliek bez kādām sekām uzbrucējam. Nav nopietnu miesas bojājumu – parasti nav arī lietas vai soda. Tomēr, šīs nebeidzamās agresijas sekas jau nekur neizgaist. Darbinieki nogurst, izdeg, laiku pa laikam – kāds arī padodas.”
Cipule atklāj, nesenu gadījumu, kad viens darbinieks, pildot savus darba pienākumus, tika sadurts, un vēljoprojām darbā nav atgriezies. Kādam no ārstiem ir draudēts ar ieroci, kad kāds radinieks bija dusmīgs par ārstēšanas rezultātu.
Iedomājieties, ja šie būtu stāsti par jūsu darba vietu! Cik ilgi jūs turpinātu ietu uz darbu un paciestu to? Mēs riskējam zaudēt tos mediķus, kuri grib palīdzēt un ir pienācis laiks par to runāt.
