7 jautājumi par muguru jeb kā mājas apstākļos samazināt muguras sāpes?

1. Kāpēc tieši rudenī biežāk un stiprāk piemeklē muguras sāpes?

Jebkura hroniska vaina pastiprinās, kad pazeminās imunitāte, arī muguras sāpes var saasināties rudeņos un pavasaros. Ne velti, piemēram, amerikāņu pensionāri no valsts ziemeļu daļām brauc atpūsties uz Floridu, kur ir saulains, sauss klimats, labvēlīgāks locītavām. Mitrs un auksts laiks saasina hroniskas vainas, iekaisumus locītavās. Arī galvā kaut kas mainās – atvaļinājumi beigušies, priekšā drūmā ziema… Vēl rudens dārza darbi var provocēt saasinājumus. Tāpēc cilvēki, kuriem ir hroniskas vainas, jau zina, ka labāk laikus piesargāties, uzvilkt siltas bikses un zeķes, vestīti, apsiet šalli… Darīt visu, ko savulaik mācījušas vecmāmiņas, jo viņas zināja, ko saka. Mūsdienu cilvēks kļuvis pārāk atkarīgs no dakteriem un zālēm, bet senču uzkrātās dzīves gudrības piemirsis.

2. No rītiem pēc piecelšanās mugura ir stīva, paiet labs laiks, kamēr var iekustēties. Kā stīvumu samazināt?

Visas orgānu sistēmas ar gadiem palēnām nolietojas, un arī balsta sistēma noveco. Mugurkaula diski sāk atūdeņoties, nav vairs tik elastīgi, locītavās šķidrums vairs neapmainās tik intensīvi kā kādreiz, locītavas kļūst “sausākas”. Līdz ar to arī rodas šis stīvums. Ja pēc kāda laiciņa, kad cilvēks iekustējies, tas pāriet un pa dienu viss kārtībā, nav pamata uztraukumam. Jāsatraucas tad, ja stīvums ir pastāvīgs, nepāriet stundas laikā un ilgāk pēc pamošanās, ja tas kļūst tik traucējošs, ka nevar veikt ikdienas darbus. Tad jāveic izmeklējumi, jo aiz stīvuma var slēpties dažādas reimatoloģiskas un citas saslimšanas.

Kā stīvumu samazināt? Jāievēro veselīgs dzīvesveids, kas ietver sabalansētu uzturu, nepārēšanos un ķermeņa svara turēšanu rāmjos, ikdienas izkustēšanos, vingrošanu (nevis aktīvu sportošanu un lielu svaru cilāšanu!) un pastaigas. Arī stress ļoti bojā dzīvi un locītavas. Jo stresa ietekmē izdalās hormoni, kas kaitīgi ietekmē asinsvadus, tie sašaurinās, muskuļi sasprindzinās, attiecīgi pieaug spiediens uz locītavām un pasliktinās to apasiņošana.

3. Ko darīt, ja sāp mugura un gūža? Vai varētu palīdzēt kādi saudzējoši vingrojumi?

Gūža un mugura strādā kopā, ķermenis ir viens vesels. Kolīdz problēma ir gūžā, tā vairs tik labi nekustas, arī mugurai ir lielāka slodze – tā uzņem daļu slodzes, kas būtu jādara gūžai. Atguļoties sāpes, protams, pāriet, jo tādējādi noņemam slodzi gan gūžai, gan mugurai – sāpju pāriešana guļus pozā parasti ir pazīme, ka tās nav tik daudz nervu sāpes, kā locītavu un muskuļu sāpes.

Ja sāpes kļūst traucējošas, nebūtu par ļaunu saprast, kādā stāvoklī īsti ir mugura un gūža. Ieteiktu arī aiziet uz konsultāciju pie fizioterapeita, kurš izstāstīs pamatprincipus, kā pareizi vingrot, nepārslogojot muguru un gūžas. Pēc tam var darboties mājās pats. Viens rādītājs, ko vienmēr var ņemt vērā, vai konkrētais vingrojums rada sāpes? Sāpēm nevajadzētu būt (ne vingrojot, ne pēc tam) – ja tās ir, tātad kaut kas nav pareizi.

4. Kā atšķirt muguras sāpes no “nerviem”?

Princips ir šāds – ja ir veikti izmeklējumi un izslēgtas nopietnas vainas, tad var sacīt, ka sāpes ir “no nerviem”. Nervi spēlē lielu lomu mūsu dzīvē. Daudzi saka: “Biju atvaļinājumā, nekas man nekaitēja, atgriezos darbā, un atkal sāp visas maliņas…” Ja ir šādi, skaidrs, ka veselības problēmas ir, kā saka, “no nerviem”. Bet, ja mugura sāp gan Rīgā, gan Maldivu salās, ir cita lieta.

Ja sāp ieelpojot, tā ir muguras krūšu daļa – parasti tad izmeklē arī sirdi un plaušas, protams, arī pašu mugurkaulu. Sāpes var izsaukt arī iemesli, kas nav vizualizējami un konstatējami, – mēs nevaram vizualizēt nelielus nervu iekaisumus, muskuļu saspringumu, saišu iekaisumu mugurā. Bet tas var radīt sāpes. Ja viss ir izmeklēts un nekas nopietns nekaiš, paliek divas lietas – vai nu tas ir “no nerviem”, stresa, pārslodzes, vai nu no niecīgas vainas, kuru nevar uzskatāmi konstatēt un pierādīt.

5. Vai muguras vingrojumi ir piemēroti ikvienam? Piemēram, vai noteikti jāvingro pēc muguras operācijas?

Jautājumā jau ietverta atbilde – muguras operācija pati par sevi bez dzīvesveida maiņas un uzturošās vingrošanas ilgtermiņā visbiežāk rezultātu nedod, tāpēc ir ļoti svarīgi saprast, ka operācija ir paredzēta kritiskai situācijai, kad ir lielas sāpes un jādzer sauja zāļu, kad ir nospiests nervs un draud atmirt kāda ekstremitāte utt. Ja cilvēks pēc operācijas nemainīs savu dzīvesveidu, pēc tam viņš ātri vien būs atpakaļ bēdīgajā sākumpunktā kā pirms operācijas.

Ir pierādīts, ka vingrošanai ir pozitīva ietekme uz veselību, – tā ir labvēlīga locītavām, muskuļiem, saitēm un galu galā arī prātam. Jo, lai vingrotu, mums ir jāatrod tam laiks, jāatslēdzas no visa cita, un tas noteikti ietekmē pozitīvi.

Lielākā daļa muguras stiprināšanas vingrojumu notiek guļus stāvoklī – šādi slodze uz mugurkaulāja diskiem ir vismazākā. Vingrojumu mērķis ir visās locītavās saglabāt kustību apjomu, mugurkaulu pastiept, kā arī tonizēt muskuļus, kuri kļuvuši vāji.

6. Kādas zāles drošības labad turēt mājas aptieciņā pret muguras sāpēm?

Runājot tieši par muguras un locītavu sāpēm, jā, ir zāles, kurām vajadzētu atrasties mājas aptieciņā, un tie ir trīs grupu medikamenti. Pirmie ir nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi – bezrecepšu ir Ibumetin un Dolmen (rekomendējami palietot regulāri divreiz dienā pāris dienas). Ja nepalīdz, ir diklofenaka grupas medikamenti Airtal, Olfen. Vēl ir arī kuņģi saudzējošāki medikamenti, etorikoksibi, piemēram, Arcoxia, bet kuri nav vēlami, ja ir smagākas sirds saslimšanas. Otra medikamentu grupa ir tāda, kas samazina nervu sāpes (tirpst, velk kāju vai roku) – Gabapentin vai Pregabalin. Vēl var ieteikt muskuļu atslābinātājus kā Mydocalm un Sirdalud – palīdz pie akūtām sāpēm, bet mazāk, ja sāpes ir ilgstošas un hroniskas. Trešā grupa ir Paracetamol, kam vairāk ir pretsāpju efekts nekā pretiekaisuma. Kombinējot šīs zāles un lietojot mazākās devās, var panākt labāku efektu, nekā dzerot tikai vienu medikamentu ilglaicīgi un lielās devās.

7. Kādi ir vienkārši ieteikumi par pirmo palīdzību sev pašam – kādas pozas var atvieglot muguras sāpes krustos un kakla daļā?

Organisms ir gudrāks, nekā mums šķiet, – ja kaut kur sāp, ķermenis automātiski ieņem tādu pozīciju, kurā ir visvieglāk, tādējādi pasakot mums priekšā, kā rīkoties. Tātad vispirms jāieklausās sevī. Daži ieteikumi.

Pie jostas daļas sāpēm jāierobežo ilga sēdēšana un liekšanās ar smagumiem. Vairāk jācenšas pastaigāt un periodiski īslaicīgi atgulties un izstiepties. Ja sāpes ir kakla daļā, jāievēro sekojošais – ja jāsēž pie datora, būtu nepieciešams atbalsts galvai (kā automašīnas sēdekļiem), proti, jāpiespiež pakausis pie galvas balsta, nevis jāstiepj kakls uz priekšu. Atbalstot galvu pret krēsla pakauša balstu, galva ieņem pareizu pozīciju (zods tuvināts krūšu kaulam) un uz mugurkaula kakla daļas diskiem tad ir mazāka slodze. Vēl kakla daļai nepatīk, ja galva ir ilgstoši atgāzta atpakaļ un ja ir darbs ar paceltām rokām, – tad trapecveida muskulis ir sasprindzināts un kakla daļas diskiem ir liela slodze.

Tāpat pie dažādām muguras sāpēm nav vēlamas vibrācijas, piemēram, pļaut zāli ar trimmeri vai zāles pļāvēju u. tml. Vienmēr jāatceras, ka mugurai nepatīk vienveidīgas ilgstošas pozas, tās ir jāmaina. Pat ja sēžat nepareizi, ik pa laikam mainot pozu, mugurai tiek noņemta statiskā slodze, un nekas slikts nenotiks.