Kā pēc iešanas tempa var noteikt, vai jums ir risks cukura diabēta attīstībai

Risks samazinās par 9 procentiem ar katru ātruma palielinājumu par 1 km/h. 

"Lai gan pašreizējās stratēģijas, kuru mērķis ir palielināt kopējo staigāšanas laiku, ir lietderīgas, varētu būt lietderīgi arī mudināt cilvēkus staigāt ar lielāku ātrumu,” uzsvēra Dr. Ahmads Džaidī no Semnanas Medicīnas zinātņu universitātes.

Iepriekšējie pētījumi liecina, ka cilvēkiem, kuri vairāk staigā, ir mazāka iespēja saslimt ar šo slimību, turklāt fiziskās aktivitātes mazina aptaukošanās iespēju, kas ir galvenais diabēta riska faktors.

Jaunākajā pētījumā, kas publicēts žurnālā „British Journal of Sports Medicine”, tika aplūkots, kā cilvēku staigāšanas ātrums ietekmē iespējamību saslimt ar cukura diabētu. 

Pētnieki aplūkoja 10 pētījumus, kas publicēti laikā no 1999. līdz 2022. gadam un kuros novērošanas periods bija no trim līdz 11 gadiem. Kopumā tika iekļauts 508 121 pieaugušais pacients no Apvienotās Karalistes, ASV un Japānas.

Pētnieku grupa atklāja, ka, ejot ar ātrumu no 3 km/h līdz 5 km/h, 2. tipa diabēta risks samazinājās par 15 %, salīdzinot ar iešanu ar ātrumu, kas mazāks par 3 km/h.

Risks vēl vairāk samazinājās, ja staigāšana bija vēl ātrāka. 
Cukura diabēts viennozīmīgi ir slimība, kas mūsdienās cilvēkus skar arvien vairāk. Iemesli augošajai statistikai ir dažādi, tomēr liela ietekme ir cilvēka dzīvesveidam – jo mazkustīgāks tas ir, jo lielāka iespēja saslimt ar cukura diabētu. Tieši mazkustīgs dzīvesveids ir lielākais vaininieks otrā tipa cukura diabēta attīstībā. 

Kas ikvienam jāzina par cukura diabētu?

Cukura diabēts ir slimība, kuru iedala divās grupās:

• Pirmā tipa cukura diabēts ir iedzimts un tas rodas gadījumā, ja aizkuņģa dziedzeris nespēj saražot insulīnu pietiekamā daudzumā. Šādā gadījumā visas turpmākās dzīves laikā trūkstošais insulīns jāievada injekciju veidā.
• Otrā tipa cukura diabēts ir biežāk sastopams, ar to cilvēks var saslimt jebkurā brīdī dzīves laikā. Otrā tipa cukura diabēts ierasti parādās pakāpeniski, un tas veidojas tādēļ, ka insulīna ražošana aizkuņģa dziedzerī ir traucēta, un insulīns nedarbojas pietiekamā apjomā.