Igaunijā 6 eiro, Lietuvā 14, bet Latvijā pat 200 (!). Medikamentu uzcenojumi būtiski atšķiras
Nākamgad, iespējams, beidzot sagaidīsim medikamentu cenu samazinājumu. Vismaz tā sola Veselības ministrijā (VM), kur ir apņemšanās pārliecināt nozari piekrist fiksētam zāļu uzcenojumam jeb maksimālajiem griestiem. Nozare pagaidām uzreiz nesaka nē, bet gaida, kad būs zināms konkrētais samazinājuma apmērs, vēsta LTV "Panorāma".
Sūdzības par to, ka Latvijā ir augstākas medikamentu cenas nekā abās pārējās Baltijas valstīs, izskan jau gadiem ilgi. Taču līdz reālam cenu samazinājumam tā arī nav izdevies tikt un vēl šoruden Valsts kontrole norādīja uz lielo cenu starpību Baltijā.
Galīgo cenu veido ražotāja cenai pievienotais lieltirgotavu un aptieku uzcenojums un pievienotās vērtības nodoklis 12% apmērā. Tieši uzcenojums un PVN ir tas posms, kā dēļ Latvijā cenas veidojas visaugstākās.
Abās mūsu kaimiņvalstīs uzcenojumam ir ierobežota vairumtirdzniecības maksa jeb ir noteikti konkrēti griesti. Pie mums šie griesti veidojas procentuāli no ražotāja cenas. Piemēram, medikamentam, kura cena ir 2000 eiro, Latvijas lieltirgotavām atļauts iekasēt 200 eiro uzcenojumu, kamēr Igaunijā drīkst iekasēt 6,39 eiro, bet Lietuvā – 14,48 eiro, vēsta portāls "Lsm.lv".
"Jo dārgākas zāles, jo lielāks piecenojums, jo lielāka ir gala cena klientam. Varētu noteikt, kā tas ir Lietuvā un Igaunijā, ka, sasniedzot noteiktu ražotāju cenu, tālāk vairs netiek aprēķināts piecenojums procentuāli, bet ir maksimums. Tas ir vienalga, cik zāles maksā, 100 vai 200 eiro, piecenojums ir, pieņemsim, 6 eiro, nevis, kā tagad, tas ir 10% no cenas," sacīja Tiesībsarga biroja juridiskā padomniece Ilona Lošaka.
Tieši fiksētus griestus ir apņēmies ieviest pašreizējais veselības ministrs Hosams Abu Meri. Zāļu cenu samazināšanu viņš pasludinājis par savu paveicamo darbu.
