Kāpēc Romas pāvests valkā sarkanas kurpes, vai viņš saņem algu - un atbildes uz citiem "kaunpilniem" jautājumiem
Romas katoļu baznīcas prelāti izraudzījušies jaunu līderi, kurš svētajā tronī nomainīs nelaiķa pāvestu Francisku. Galvenās diskusijas risinājās ap to, no kurienes tieši nāk jaunais Romas arhibīskaps, kā arī vai viņš turpinās sava priekšgājēja relatīvi liberālo kursu, atsakoties no monarha greznības par labu vienkāršam dzīvesveidam.
Tomēr ir arī daudz citu jautājumu, uz kuriem atbildes var šķist pašsaprotamas, un tāpēc uzdot šos jautājumus skaļi daudziem šķiet nevietā.
Ar ko tieši nodarbojas Romas pāvests?
Kā Romas arhibīskaps pāvests ir visu ticīgo katoļu garīgais līderis, kuru pasaulē ir vairāk nekā 1,4 miljardi cilvēku. Saskaņā ar Bībeles tradīciju šajā ziņā pāvests ir svētā apustuļa Pētera, viena no pirmajiem kristīgās baznīcas līderiem, mantinieks un tās dibinātāja Jēzus Kristus lietas turpinātājs.
Ja Jēzus, saskaņā ar kristīgo mācību, ir Dieva dēls, tad Svētais Pēteris ir viens no 12 apustuļiem, tas ir, viņa mācekļiem un sekotājiem, kas pēc Mesijas sodīšanas pirmais kļuva par Romas katedras priekšnieku. Katoļi uzskata, ka tas pāvestu padara par Jēzus tiešo garīgo mantinieku un līdz ar to arī galveno garīgās vadības avotu.
Saskaņā ar tradīciju pāvests vada reliģiskās svinības par godu visiem galvenajiem kristīgā kalendāra svētkiem, kas tiek rīkoti Vatikāna Svētā Pētera katedrālē, ieskaitot galvenos - Ziemassvētkus un Lieldienas.
Neilgi pirms tam no Svētā Pētera bazilikas balkona ticīgajiem paziņo konklāva rezultātus, paziņojot, kurš tieši ievēlēts par jauno pāvestu. Pēc neilga laika jaunais pāvests pirmo reizi uzrunā draudzi ar sprediķi, kura nosaukums ir "Urbi et Orbi" ("Krusa un miers"), kas visiem tās klausītājiem dod īpašu pāvesta svētību.
Lai tiktu galā ar sadzīves lietām, Svētā krēsla galvam ir pieejams neliels personīgais mūķeņu štats, kas kārto mājsaimniecību, gatavo un uzkopj. Viņam var būt arī personiskais sulainis, ja pats pāvests to vēlas. Pāvestam ir arī sava runu rakstīšanas komanda.
Viens no pāvesta kā baznīcas galvas svarīgākajiem pienākumiem ir vismaz reizi piecos gados tikties aci pret aci ar katru no saviem bīskapiem - proti, ar visu katoļu draudžu vadītājiem, kuru pasaulē ir vairāk nekā 5000. Tas ir aptuveni 1000 audienču gadā jeb aptuveni 20 nedēļā. Mūsdienās pie pāvesta pienākumiem pieskaitāmi arī viņa daudzie ārzemju braucieni.
Vai pāvests var būt precējies?
Vēsturē ir bijuši precedenti, kad Svēto krēslu vadīja precēts vīrietis - galu galā saskaņā ar kristīgo mācību precējies bija pats apustulis Pēteris, pirmais Romas katedras vadītājs. Tomēr mūsdienās iespēja, ka konklāvā par baznīcas galvu tiks ievēlēts precēts vīrietis, ir tuvu nullei. Agrīnā kristietības vēsture ir asas zinātniskas un reliģiskas diskusijas, un, cik Svētā Pētera pēcteči ievēlēšanas brīdī par baznīcas galvu arī bija precējušies, īsti nav zināms.
Vēsturnieki uzskata, ka pāvesta Silverija īstais tēvs (baznīcas priekšgalā no 536. līdz 537. gadam) bija viņa priekštecis Svētajā tronī, pāvests Gormizds (514. –523. g.). Savukārt pāvests Adrians II (867. –872. g.), pēc visa spriežot, pēc savas ievēlēšanas par pāvestu pat pārvedis sievu un meitu uz savu oficiālo rezidenci - Laterāna pili. Ne mazums vēsturnieku arī apgalvo, ka savas ievēlēšanas brīdī precējušies bija gan pāvests Jānis XVII (1003. g.), gan pāvests Klements IV (1265. –1268. g.).
Liecību, ka vismaz kāds no Vatikāna oficiāli atzītajiem 266 pāvestiem būtu apprecējies jau pēc kļūšanas par pāvestu, tikpat kā nav - lai gan pieņemts uzskatīt, ka nelikumīgi sakari bijuši daudziem no viņiem.
Vai precēts vīrietis tuvākajā nākotnē varētu kāpt Svētajā tronī? Maz ticams.
Teorijā par katoļu baznīcas galvu var kļūt jebkurš kristīts vīriešu kārtas katolis, taču, sākot ar 1378. gadā ievēlēto Urbanu VI, pēdējās 64 reizes konklāvā sanākušie kardināli izvēlējās jaunu pāvestu no savām rindām.
Līdz šim neviens no konklāvā iesaistītajiem kardināliem nav precējies, jo, stājoties amatā, katoļu priesteriem parasti tiek doti celibāta zvēresti. Protams, ir arī izņēmumi. Tomēr precēts vīrietis, arī visas augstāk minētās kategorijas, par kardinālu kļūt nevar.
Vai pāvests saņem algu?
Presē vairākkārt parādījušās ziņas, ka pāvests Francisks it kā visu savu algu pārskaitījis labdarības organizācijām. 2021. gadā Vatikāns mēģināja izbeigt šāda veida spekulācijas, oficiāli paziņojot, ka "nekādu algu pāvests Francisks nesaņem un nekad nav saņēmis".
Pēc ievēlēšanas pāvests Francisks atteicās arī no dažām pāvesta amata privilēģijām, konkrēti, apmetās Vatikānā nevis greznos pāvesta apartamentos (kurus pēc atteikuma atbrīvoja viņa priekšgājējs), bet gan Svētās Martas namā, kur agrāk izmitināja viesus.
Uz cik ilgu laiku tiek ievēlēts jaunais pāvests?
Lielais vairākums pāvestu, tāpat kā 2013. gadā ievēlētais pāvests Francisks, vada Romas katoļu baznīcu līdz pat savai nāvei. Izņēmumi ir ārkārtīgi reti. Pirms Benedikta XVI atteikšanās pēdējo reizi kaut kas tāds notika 1415. gadā, kad Romas katedru atstāja Grigorijs XII, bet pēc labākās gribas no Svētā krēsla pēdējo reizi atteicās 1294. gadā pāvests Celestins V. Cik pāvesti ir atteikušies no Svētā krēsla pirms tam, vēsturniekiem īsti nav zināms.
Kāpēc pāvests valkā sarkanas kurpes?
Katoļu tradīcijā sarkanā krāsa simbolizē Kristus mocību un kaislības uz zemes - Jēzus Kristus ciešanas, arestu, tiesu un krucifiksu, atbilstoši to aprakstam Jaunajā Derībā. Pāvests Benedikts XVI, tāpat kā daudzi viņa priekšgājēji Svētajā tronī, ievēroja tradīciju nēsāt sarkanus apavus.
Tomēr pāvests Francisks, kas viņu nomainīja, pēc ievēlēšanas izvēlējās valkāt melnas krāsas kurpes. Šajā simboliskajā žestā novērotāji saskatīja viņam raksturīgo atteikšanos no liekās greznības par labu vienkāršībai. Kad pāvesta līķis bija izlikts atvadīties no ticīgajiem, kurpes uz viņa kājām joprojām bija tādā pašā melnā krāsā.
