Ko lietot, lai neslimotu? Atbild biohakere
foto: Shutterstock
Runā speciālists
2023. gada 10. oktobrī, 06:36

Ko lietot, lai neslimotu? Atbild biohakere

"100 Labi Padomi"

Tuvojoties rudenim, biohakerei Agnesei Zlatopoļskai bieži uzdod jautājumu – ko lietot, lai uzlabotu imunitāti, un ko darīt, lai neslimotu? “Īsā atbilde – uztura bagātinātāji ir tikai plāksteris, jo imunitātes pamats ir labs miegs, kvalitatīvs uzturs un regulāras kustības.”

Taču profilaktiskos nolūkos var lietot dažādus uztura bagātinātājus. “Reizēm veseli cilvēki mēdz teikt, ka nejūt uzlabojumu, lai arī lieto kvalitatīvus vitamīnus,” viņa saka un piebilst, ka strauju efektu no tiem izjutīs tie, kam ir vitamīnu deficīts.

Savukārt aptiekās nopērkamie vitamīni, kas maksā salīdzinoši lēti, dažkārt tiešām nesniedz gaidīto rezultātu, jo satur ne tik kvalitatīvas aktīvās vielas formas, kas slikti uzsūcas un bieži arī ir ļoti mazās devās. 

1. C vitamīns ir cieši saistīts ar imūnsistēmas darbību

Pietiekams C vitamīna daudzums uzlabo imūnšūnu darbību un saīsina slimošanas laiku. Ja akūtā situācijā vajag uzņemt lielāku C vitamīna devu, vari mēģināt liposomālo C vitamīnu, kas nopērkams aptiekās.

“Tas man ir palīdzējis situācijās, kad daudz ceļoju, un ļoti saspringtos brīžos darbā,” Agnese dalās pieredzē. Tomēr vislabāk C vitamīnu uzņemt ar ēdienu, jo tad tas uzsūksies kopā ar produktos esošajiem flavonoīdiem. Īpaši daudz C vitamīna ir svaigās vai saldētās upenēs, smiltsērkšķos un mežrozītēs – pietiks ar sauju dienā. Ogu kompoti, sīrupi un ievārījumi satur mazāk C vitamīna, jo karsējot tas noārdās. Labs C vitamīna avots ir arī skābēti (bet ne sautēti!) kāposti. 

2. Bišu produkti, īpaši ziedputekšņi un propoliss

Ziedputekšņi satur vairāk nekā 250 dažādu savienojumu, ieskaitot A, C, D, E un B grupas vitamīnus, selēnu. Pieaugušie var lietot 3–5 tējk. dienā, bērni 1–2 tējk. Pētījumos pierādītas ziedputekšņu antibakteriālās īpašības un pat pretvēža efekts laboratorijas dzīvniekiem. Savukārt propolisu uzskata par antibakteriālu līdzekli, kas palīdz arī imūnsistēmas darbībai. Pierādīts, ka tajā esošie flavonoīdi uzlabo imūnšūnu un visa organisma aizsardzību pret infekcijām. 

3. D vitamīns

Tas būtiski ietekmē imūnsistēmas darbību, tā deficītu saista ar paaugstinātu autoimūno slimību risku un samazinātu spēju pretoties infekcijām. Mazāk zināms ir fakts, ka D vitamīns vislabāk pilda savas funkcijas organismā, ja to uzņem kopā ar K vitamīnu. Diemžēl aptiekās D un K vitamīnu vienā produktā ir grūti atrast, tāpēc Agnese iesaka to meklēt interneta veikalos. “D un K vitamīna laulība ir abpusēja, jo tādējādi D vitamīns labāk uzsūcas, savukārt K vitamīns nodrošina kalcija nokļūšanu kaulos, nepieļaujot tā nogulsnēšanos citos orgānos, kur tam nav vietas.”

Ņem vērā!

Tikpat svarīgi kā uzlabot imūnsistēmu ir netraucēt un nebojāt imūnsistēmas esošo aizsargspēju. Spēcīgs imūnsistēmas bojātājs ir pārmērīga cukura daudzums. Jau 70. gados zinātnieki izpētīja, ka cukura daudzuma palielināšanās asinīs samazina balto imūnšūnu spēju apkļaut un iznīcināt baktērijas. Cukurs arī veicina hronisku iekaisumu visā organismā, paātrina ādas novecošanos. Imūnsistēmu negatīvi ietekmē arī liels stress.