Tagad tu to zini! Kā izvairīties no antibiotiku izraisītas disbakteriozes?
Ja gadās saslimt un dakteris izrakstījis antibiotikas, vairums šo ziņu uzņem ar dziļu nopūtu, jo zina par nejaukajām blaknēm, ar ko nāksies saskarties. Viena no nepatīkamākajām ir antibiotiku izraisīta disbakterioze, kas sagurušo slimnieku nomoka vēl vairāk.
Kāpēc rodas disbakterioze?
Skaidro gastroenteroloģe, interniste, gastrointestinālās endoskopijas speciāliste Zane Straume: “Ja kādu iemeslu dēļ zarnās samazinās labvēlīgo baktēriju skaits un palielinās nosacīti patogēno baktēriju daudzums, izveidojas disbakterioze jeb disbioze. Tās iemesli var būt dažādi, biežākie: novecošanās, ārējās vides ietekme, dzīvesveids, ēšanas paradumi, kā arī medikamentu, piemēram, antipsihotisko līdzekļu, protonu sūkņa inhibitoru un antibiotiku, lietošana.
Vesels zarnu mikrobioms nodrošina uzturvielu vielmaiņu, pasargā organismu no kaitīgām vielām un patogēniem, savukārt, ja organismu skārusi disbakterioze un savairojušas patogēnās baktērijas, tās bojā zarnu sieniņas gļotādu, padara to jutīgu un uzņēmīgu pret toksīniem un sliktajām baktērijām. Piemēram, lietojot antibiotikas, mainās zarnu mikroorganismu daudzveidība un skaits, kā arī pieaug baktēriju multirezistence. Rodas vide, kur var savairoties gan pret antibiotikām rezistentas, gan oportūnistiskas baktērijas, kā arī rodas disbioze. Tā var izraisīt dažādu orgānu sistēmu slimības, piemēram, sirds un asinsvadu, neiroloģiskās, elpošanas un imūnsistēmas, kā arī traucē normālu zarnu darbību.”
Caureja no antibiotikām
Diemžēl antibiotikas uzveic ne tikai tās baktērijas, kas izraisa slimību, bet iznīcina arī labās baktērijas, kuras mīt zarnu traktā un nepārtraukti rūpējas par vēdera labsajūtu. Līdz ar labo baktēriju skaita samazināšanos zarnu mikroflorā zūd līdzsvars, ko agrāk veidoja labās un sliktās baktērijas, rodas iekaisums, tādēļ pasliktinās pašsajūta, sāk sāpēt vēders, un klāt ir arī caureja.
Ar šo nepatīkamo blakni saskaras ļoti daudzi gan antibiotiku lietošanas laikā, gan vairākas dienas vai pat nedēļas pēc zāļu kursa pabeigšanas. Tomēr izjauktais baktēriju līdzsvars traucē gremošanas traktam strādāt pilnvērtīgi – pasliktinās organismam nepieciešamo mikroelementu un vitamīnu uzsūkšana, īpaši B grupas vitamīnu sintēze, organisms novājinās, imunitāte kļūst vājāka. Ja organisms ir spēcīgs, tas laika gaitā veiksmīgi tiek galā ar disbakteriozes izraisītu caureju, un notiek atveseļošanās, tomēr ir gadījumi, kad tā izraisa smagu resnās zarnas iekaisumu – kolītu. Šai saslimšanai raksturīga ne tikai šķidra vēdera izeja, dažkārt ar asinīm, bet arī izteiktas vēdersāpes un drudzis. Biežās caurejas dēļ organisms novājinās, atūdeņojas, zaudē sāļus, barības vielas un vitamīnus, tāpēc ar ārstēšanu kavēties nedrīkst.
Ar rauga sēnīti pret disbakteriozi
Sevi vari pasargāt no disbakteriozes, ja līdz ar zālēm sāksi lietot arī probiotikas, kas palīdz uzturēt zarnu dabīgo mikrofloru un aizsargā to no sliktajām baktērijām, ļauj visai gremošanas sistēmai strādāt nevainojami un darbojas arī kā caureju mazinošs līdzeklis. Visas šīs labās lietas spēj paveikt probiotika Enterol, ka satur rauga sēnīšu (Saccharomyces boulardii) šūnu celmu CNCM I-745. “Nonākot zarnu traktā, Saccharomyces boulardii veido apvalku, kas palīdz cīnīties pret patogēno baktēriju darbību. Pētījumi rāda, ka rauga sēnīte aktīvi stimulē imunitāti, palīdz iznīcināt patogēnās baktērijas, aizsargā zarnu gļotādu no toksisko baktēriju ietekmes,” skaidro gastroenteroloģe Zane Straume. Ārsti un farmaceiti iesaka probiotikas sākt lietot tajā pašā dienā, kad antibiotikas, un dzert tās aptuveni trīs stundas pēc vai pirms tam, kad tiek uzņemta antibiotikas, bet Enterol drīkt lietot reizē ar antibiotikām, kas ir loti ērti. Rauga sēnītei nepatīk nedz aukstums, nedz karstums, tāpēc vislabāk pēc norīšanas padzeries remdenu ūdeni, nevis karstu tēju vai ledusaukstu ūdeni. Nereti, beidzot dzert antibiotikas, tiek pieņemts lēmums pārtraukt lietot arī probiotikas, bet tā rīkoties nevajadzētu. Pareizi būtu turpināt tās lietot vismaz dibas nedēļas pēc antibiotiku kursa beigām.
