Melnās tējas dzeršana katru dienu var samazināt nāvējošas slimības risku, taču tā ir pareizi jāsagatavo
Pētījums liecina, ka tējas dzeršana katru dienu var uz pusi samazināt 2. tipa diabēta risku. Pētnieki atklāja, ka cilvēkiem, kuri katru dienu izdzer vismaz vienu tasi melnās tējas, ir par 47% mazāka iespēja saslimt ar šo nāvējošo slimību nekā tiem, kuri tēju nedzer nemaz, vēsta britu medijs.
Tēja palīdzēja cilvēkiem labāk kontrolēt cukura līmeni asinīs, pateicoties antioksidantiem un zarnu darbību veicinošai iedarbībai.
Ikdienā dzerot jebkuru tēju, risks saslimt ar cukura diabētu samazinājās par 28 procentiem. Taču jāpiebilst, ka visizteiktākie ieguvumi bija, dzerot melno tēju. Iepriekšējie pētījumi liecina, ka tējas dzeršana var samazināt diabēta un sirds slimību iespējamību, taču nav skaidrs, kā tas notiek.
Jaunākajā pētījumā, kas tika prezentēts Eiropas Diabēta izpētes asociācijā Hamburgā, tika pētīts, kā dzēriens ietekmē diabēta risku. Pētījumā tika aplūkoti 1923 pieaugušie Ķīnas iedzīvotāji, un viņiem tika uzdoti jautājumi par to, cik bieži viņi dzer tēju, atbildot, piemēram, nekad, dažkārt, bieži un katru dienu.
Dalībniekiem tika arī jautāts, kāda veida tēju viņi dzer. Pētnieki veica asins un urīna analīzes, lai noskaidrotu cukura līmeni un izmērītu insulīna rezistenci. Biežāka tējas dzeršana bija saistīta ar lielāka cukura daudzuma izdalīšanos ar urīnu, kas palīdz kontrolēt cukura līmeni asinīs un samazina diabēta risku, ar noteikumu, ka tēja tiek dzerta bez cukura.
2.tipa cukura diabēts (insulīna neatkarīgais diabēts) ir visizplatītākā cukura diabēta forma. 2.tipa cukura diabēta gadījumā insulīna ražošana aizkuņģa dziedzerī ir traucēta un insulīns nedarbojas pietiekoši efektīvi. Tas var attīstīties jebkurā vecumā. Slimības simptomi parasti parādās pakāpeniski un lēni. Dažkārt tie ilgi paliek nepamanīti un saslimšana tiek atklāta tikai tad, kad parādījušās komplikācijas, vai veicot asins vai urīna analīzes, informē Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).
Kādi ir cukura diabēta simptomi:
- pastiprinātas slāpes;
- bieža urinācija;
- bada sajūta;
- neizskaidrojams svara zudums;
- izteikts nogurums;
- redzes pasliktināšanās;
- lēna brūču dzīšana;
- plaukstu vai pēdu tirpšana vai nejūtīgums.