Viņi bija brīvi, bet mira vismazāk! Kāpēc zviedru sensacionālā Covid pieeja nostrādāja?
Rudens tuvojas straujiem soļiem, vai tas nozīmē, ka pēdējo trīs gadu laikā ierastais "bubulis" Covid būs atpakaļ? Lielbritānijas pieredze rāda, ka saslimšanas gadījumu skaits patiešām sāk krasi pieaugt, zinātnieki pat iesaka no jauna normalizēt sejas masku nēsāšanu publiskās vietās. Arī Pasaules veselības organizācija "tur roku uz pulsa", aktīvi sekojot līdzi jaunajam, daudzkārt mutējošajam Covid celmam BA.6, kas izraisījis bažas nu jau vairākās valstīs, tai skaitā Lielbritānijā, ASV, Izraēlā un Dānijā. Vai atkal esam uz "lokdauna" sliekšņa?
Tikmēr zviedru biostatistikas speciālists, medicīnas profesors Hārvardas Medicīnas skolā Martins Kuldorfs pirms pāris dienām sociālajā tīklā "X" publicējis statistikas datus par mirstību Eiropā Covid pandēmijas laikā, secinot, ka daudzu kritizētā zviedru pieeja pandēmijas ierobežošanā izrādījusies pareiza.
By avoiding lockdowns, Sweden had the lowest excess mortality in Europe. pic.twitter.com/z6mcmu7W74
— Martin Kulldorff (@MartinKulldorff) August 29, 2023
Covid-19 pandēmijas laikā Zviedrija izcēlās citu valstu vidū, atsakoties no skolu slēgšanas, obligātas masku nēsāšanas un citiem būtiskiem ierobežošanas pasākumiem. Kamēr lielākā daļa pasaules Zviedriju nosodīja par risku ar cilvēku dzīvībām, no viņu pašu perspektīvas tieši citas valstis iesaistījās "bīstamā eksperimentā", nosakot virkni stirkto ierobežojumu, secināts "Cato Institute" (sabiedriskās politikas pētījumu organizācija, kuras mītne atrodas Vašingtonā) veidotajā pulbikācijā.
Zviedrijas ekonomika pārvarēja pandēmiju labāk nekā citas Eiropas valstis, un skolēni nav cietuši no pārrāvumiem mācību procesā. Šķiet, ka šie ieguvumi nav gūti uz cilvēku veselības rēķina. Zīmīgi, ka trīs pandēmijas gadu laikā kopējais mirstības gadījumu skaits Zviedrijā bija mazāks nekā jebkurā citā Eiropas valstī, liecina Martina Kuldorfa publicētie statistikas dati.
Kāda bija zviedru pieeja?
Zviedrija pandēmijas laikā bija citāda - tā spītīgi palika "atvērta", kamēr citas valstis slēdza robežas, skolas, restorānus un darbavietas. Šī izvēle izraisīja milzīgu interesi par Zviedriju, un nekad agrāk ārvalstu plašsaziņas līdzekļi nav tik daudz ziņojuši par šo valsti. Daudzi ārzemnieki to uzskatīja par neapdomīgu eksperimentu ar cilvēku dzīvībām. Tā laika ASV prezidents Donalds Tramps 2020. gada aprīlī paziņoja, ka "Zviedrija smagi maksā par savu lēmumu neaizslēgt robežas".
Zviedrijas izvēlētā pieeja balstījās brīvprātīgos pasākumos un personiskajā atbildībā, proti, cilvēki netika spiesti ievērot striktus noteikumus, kas ierobežo viņu personisko brīvību, cilvēki tika aicināti distancēties un strādāt attālināti, bet viņi netika piespiesti. Protams, bija arī izņēmumi, taču, neskatoties uz tiem, zviedri piedzīvoja ārkārtīgi citādu pandēmiju, nekā visa pārējā pasaule - nebija ne ārkārtas stāvokļa, ne komandantstundas, ne pavēles palikt mājās un strādāt attālināti. Nebija pat ieteikumu nēsāt sejas maskas.
Jau 2022. gadā lielākie pasaules mediji pievērsa uzmanību Zviedrijas fenomenam - bez striktiem ierobežojumiem, bet ar mazāko mirstību. Pasaules veselības organizācijas dati liecina - Covid pandēmija paņēma aptuveni 15 miljonu dzīvību, taču stingrie ierobežojumi nebija galvenā "panākumu atslēga", lai ierobežotu vīrusu. Bet kas bija?
Laikraksts "Telegraph" 2022. gadā, kā vienu no teorijām izvirzīja zviedru zemo aptaukošanās līmeni, kas varēja spēlēt būtisku lomu Covid saslimšanas gadījumu skaita pieaugumā. Tāpat tika izvirzīta versija par Zviedrijas sakārtoto veselības aprūpes sistēmu. Edinburgas Universitātes globālās sabiedrības veselības katedras vadītājs profesors Devi Sridhars uzsvēra, ka zviedru pieeja vienmēr bijusi ieguldīt lielus līdzekļus sabiedrības veselības uzturēšanā un nevienlīdzības mazināšanā.
Tikmēr citi skaidroja, ka zviedriem izdevās, jo tā ir sabiedrība ar augstu sociālās uzticības līmeni, var paļauties uz brīvprātīgām uzvedības izmaiņām, nevis ķerties pie spiešanas pasākumiem.
Kāpēc viņi tik strikti turējās pie sava?
Intervijā 2020. gada aprīlī Zviedrijas valsts epidemiologs Anderss Tegnels, Zviedrijas stratēģijas publiskā seja, sacīja: “Slēgšana, bloķēšana, robežu slēgšana — manuprāt, nekam nav vēsturiska zinātniska pamatojuma. Mēs esam apskatījuši vairākas Eiropas Savienības valstis, lai noskaidrotu, vai tās ir publicējušas kādu analīzi par šo pasākumu ietekmi pirms to uzsākšanas, un mēs gandrīz nevienu neredzējām."
Kāpēc zviedriem izdevās?
Norvēģijas valsts epidemiologs Prebens Avitslends nesen nāca klajā ar skaidrojumu: "Neviena valsts nebija pārliecināta par pareizo reakciju uz pandēmiju. Bet tomēr gandrīz visi izlēma turēties pie stingriem ierobežojošiem pasākumiem, iedvesmojoties no Ķīnas piemēra. Zviedrija kļuva par pretstatu, ko viņi paši nemaz negribēja. Ne Zviedrija, bet gan pārējā pasaule iesaistījās neapdomīgā, bezprecedenta pandēmijas eksperimentā. Šis eksperiments neizdevās labi. Tā ir mācība nākamajai katastrofai - lai kāda tā būtu un kad vien tā notiktu!".