Mediķi ceļ trauksmi par nu jau tik ikdienišķās gela nagu lakas bīstamību
Britu mediķi brīdina, ka nagu gels rada nopietnu risku veselībai – alerģijas, niezi, izsitumus.
Lielbritānijas Biznesa, enerģētikas un industriālās stratēģijas ministrijas Patērētāju preču drošības nodaļa sākusi izmeklēt ziņojumus par aizvien biežākām alerģiskajām reakcijām uz gela nagu laku. Simptomu vidū ir nagu trauslums un pat nokrišana, ādas nieze uz pirkstiem, izsitumi un smagākajos gadījumos apgrūtināta elpošana.
Doktore Deidra Baklija no Britu dermatologu asociācijas aicina atteikties no gela un atgriezties pie “vecmodīgajām” nagu lakām, tāpat arī neklāt gēlu mājas apstākļos. Gels turas uz nagiem daudz ilgāk nekā parastā laka, taču sacietē tikai ultravioletās gaismas ietekmē, tāpēc jāizmanto īpašas lampas. Te rodas sarežģījumi, jo šīs lampas ir dažādas un der ne visiem gēliem.
Ideālā variantā lampas jaudai jābūt 42 vatiem (vai vismaz ne mazāk par 36 vatiem) ar viļņu garumu 350 nanometri. Pretējā gadījumā gēla sacietēšanai izmantotie akrilāti neizžūst kā nākas, gar malām iekļūst zem nagiem, izraisot kairinājumu un alerģiju.
Retos gadījumos rodas alerģija pret jebko, kas satur akrilātus, piemēram, zobu plombām un dažiem medikamentiem pret diabētu, kas vēl vairāk apgrūtina dzīvi. “Cilvēki nesaprot, ka nevērīga nagu gela izmantošana var novest pie veselības problēmām, kam ar nagiem nav nekā kopīga,” brīdina doktore Baklija.
Pirmos nagu gela produktus radīja 2009. gadā ASV firma “Gelish”. Tās ģenerāldirektore Denija Heila skaidro, ka uzņēmums dara visu, lai ražojumi būtu pārbaudīti, sertificēti un lietotāji apmācīti, “dažas preces, ko tirgo internetā, ir ražotas valstīs, kas nepieturas pie stingriem noteikumiem, kādi pastāv ES un ASV”. Lielākais risks iedzīvoties nepatikšanās ir izmantot lētākos pakalpojumus.
