Meža terapija – fiziskās un garīgās veselības prakse ikvienam
Mēdz teikt, ka mežs ir zaļais zelts, un mēs šeit, Latvijā, varam lepoties ar šo bagātību. Mežs ir vieta pastaigām, aktīvai atpūtai, sēņošanai, ogošanai un sportam, taču aizvien biežāk tiek runāts arī par meža terapiju - dziedinošu praksi prātam un ķermenim.
Ar meža terapiju kopumā tiek saprastas aktivitātes, kas palīdz atgūties no ikdienas stresa, nomierināties un sasniegt dabisko harmoniju.
Šī terapijas veids var būt lietderīgs cilvēkiem ar dažādiem stresa, trauksmes, depresijas un citiem garīgās veselības traucējumiem, kā arī tiem, kas vēlas uzlabot savu vispārējo labklājību.
Meža terapijas būtība ir koncentrēties uz dabas elementu, piemēram, mežu, augu un dzīvnieku skaistumu, miera un klusuma baudīšanu, meža skaņu sadzirdēšanu un saklausīšanu, smaržu un pieskārienu sajūtu izmantošanu, kā arī kopumā meklēt harmoniju ar dabu un apkārtni.
Pētījumi liecina, ka meža terapija var samazināt stresu, asinsspiedienu un sirdsdarbības ātrumu, uzlabot miegu un uzlabot imūnsistēmas funkciju. Tāpat kā citām dabas terapijas metodēm, meža terapija var būt lietderīga kā papildinājums tradicionālajai medicīnai.
Ar saknēm Japānā
Meža terapija vēsturiski radusies no japāņu Shinrin-Yoku jeb "meža peldēšanās" tradīcijām. Tā ir balstīta uz novērojumiem, kas apliecina, ka šāda meža terapijas prakse sniedz virkni ieguvumu gan fiziskajai, gan garīgajai veselībai.
Meža terapija savā ziņā mums atgādina, ka esam savstarpēji saistīti ar dabu un visām dzīvajām būtnēm, un ļaušanās meža terapijai, mēs uzlabojam fizisko veselību, kā arī stabilizē mūsu garastāvokli un izziņu.
Meža terapija ir prakse bez iepriekš noteikta rezultāta, bet tā ir vērsta uz savstarpēju attiecību veicināšanu starp mežu un praktizētāju. Šī prakse tiek praktizēta pieredzējušu gidu vadībā, un tā ir kļuvusi visnotaļ populāra visā pasaulē - 2000 gidu ir apmācīti vairāk nekā 60 valstīs.
Kādi ir ieguvumi?
Dodoties kaut vai 40 minūšu garā pastaigā pa mežu, uzlabosies garastāvoklis un cilvēks jutīsies veselīgāks un mierīgāks. Kāpēc tā ir? Kad cilvēks ir saspringts, cilvēka ķermenis izdala hormonu, ko sauc par kortizolu. Bet, atrodoties mežā, ķermenis samazina kortizola daudzumu. Un tas ir labi, jo pārāk daudz tā var izraisīt dažādas veselības problēmas, piemēram, trauksmi, depresiju, sirds slimības, svara pieaugumu, kā arī atmiņas un koncentrēšanās problēmas. Pētījumos ir atklāts, ka pēc pastaigas pa mežu stresa hormona kortizola līmenis pazeminās. Cilvēkiem, kuri devās pastaigās, piemēram, sporta zālē, nebija tādu pašu rezultātu, kas liecina, ka meža vide bija atbildīga par stresa hormona samazināšanos.
Zinātnieki ir veikuši dažus interesantus pētījumus un atklājuši, ka tikai 20 minūšu skatīšanās uz meža ainavu var samazināt kortizola daudzumu siekalās par 13,4 procentiem, salīdzinot ar atrašanās vietu pilsētā. Pastaiga pa mežu var samazināt kortizola līmeni par 12,4 procentiem, sirdsdarbības ātrums var pazemināties par 5,8 procentiem, asinsspiediens var pazemināties par 1,4 procentiem.
Meža terapija stiprina imūnsistēmu
Ņemot vērā, ka meža terapijas praktizēšana samazina stresu, tā arī uzlabo imūnsistēmu – tātad vispārējo veselību.
Interesanti, ka koki izdala vielas, ko dēvē par fitoncīdiem. Tās ir bioloģiski aktīvas vielas, kas atrodas bērzu, priežu, egļu u.c. augu sulā un nomāc patogēno baktēriju, sēņu un vienšūnu augšanu. Ir pierādīts, ka šīs ķīmiskās vielas palīdz mūsu imūnsistēmai labāk cīnīties ar slimībām. Protams, meža gaisā šo vielu koncentrācija ir augstāka. Un vairāki pētījumi pierāda - jo gaisā ir augstāka fitoncīdu koncentrācija, jo labāk darbojas mūsu imūnsistēma.
Veselības eliksīrs prātam un dvēselei
Vairāki pētījumi arī parāda to, ko pastaiga pa mežu būtiski uzlabo cilvēku garīgo veselību – mērenas slodzes pastaiga nomierina nervu sistēmu. Turklāt būtiski uzlabojas arī cilvēka radošums! Pētījumi arī liecina, ka pastaigas mežā uzlabo garastāvokli, pat salīdzinot ar pastaigu pilsētās.
Materiāls tapis sadarbībā ar "Dižozols".
