Lai smagiem plaušu vai sirds slimniekiem nepietrūktu skābekļa jeb kā saņemt skābekļa terapiju

Miega slimību centrā ārstējat pacientus ar elpošanas traucējumiem gan dienā, gan naktī. Kuriem no viņiem dosiet atzinumu: jums ir nepieciešama skābekļa terapija mājās?

Lielākoties runa ir par pacientiem ar hroniskām slimībām, piemēram, hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS), plaušu audzējiem, plašu plaušu audu fibrozi, arī krūškurvja deformācijām. Tāpat tie var būt pacienti ar neiromuskulārām slimībām un vājumu, kad plaušas slikti ventilējas un rezultātā asinīs samazinās skābekļa koncentrācija. Būtiska grupa ir pacienti ar sirds asinsvadu slimībām, piemēram, hronisku sirds mazspēju, paaugstinātu asinsspiedienu plaušu artērijās jeb plaušu hipertensiju. Jāpiemin arī ar asinsrades problēmām sirgstošie.

Tas nozīmē, ka papildus pamatslimības ārstēšanai ļoti bieži ir nepieciešama ilgstoša skābekļa terapija mājās.     

Kā zināms, skābekli uzņemam caur elpošanas sistēmu un uz audiem pārvadām ar asinsrites palīdzību. Bet, ja kādas hroniskas plaušu, sirds vai citas slimības dēļ ir elpošanas mazspēja un asinīs samazinās skābekļa koncentrācija, tas būtiski pasliktina pamata slimības gaitu.

Lai ārsts nozīmētu skābekļa terapiju, ir nepieciešams izvērtēt arteriālo asins gāzu – skābekļa un ogļskābās gāzes – sastāvu. Tas ir valsts apmaksāts medicīnisks pakalpojums. Pastāstiet, kāda ir tā saņemšanas kārtība.   

Vieni pacienti ir tā saucamajā hronisko pacientu plūsmā, bet otri – subakūto pacientu plūsmā.

Pacients ir hronisko pacientu plūsmā, ja viņš atrodas savā dzīves vietā un līdz šim terapija bija nepieciešama, taču netika nodrošināta, vai tika nodrošināta par paša vai trešās personas līdzekļiem. Viņiem pakalpojums pieejams no 2021. gada 1. jūlija, bet subakūto pacientu plūsmā – no 2021. gada 1. augusta.

Lai ar hroniskām elpošanas slimībām sirgstošais saņemtu valsts apmaksātu tehnisko palīglīdzekli – iekārtu (skābekļa koncentratoru) ilgstošai skābekļa terapijai ārpus ārstniecības iestādes, vispirms pie ģimenes ārsta jāveic visi nepieciešamie izmeklējumi, tajā skaitā arī pulsa oksimetriju, ar ko nosaka skābekļa rādījumu. Ja redzams, ka skābekļa piesātinājums jeb saturācija ir zemāka par 92 procentiem, ģimenes ārsts izsniedz nosūtījumu pie attiecīgā speciālista – pneimonologa (plaušu ārsta) vai kardiologa –, kas var izvērtēt šo ilgstošas skābekļa terapijas nepieciešamību.

Šādā veidā pacienti nonāk arī pie mums, Miega slimību centrā, kur veicam visas vajadzīgās pārbaudes. Ārstu-speciālistu vajadzēs apmeklēt vismaz divas reizes, lai varētu noteikt arteriālo asins gāzu sastāvu un veiktu citus papildu izmeklējumus. Mērījumus veicam ar trīs nedēļu atstarpi, lai pārliecinātos, ka pacientam ir nepieciešama skābekļa terapija. Miega centrā uz vietas jau dodam elpot skābekli un skatāmies, kā asins gāzes uzlabojas un ar kādu plūsmu vēlamais rezultāts tiek sasniegts. Tālāk ārsts-speciālists savā atzinumā norāda gāzu sastāvu arteriālajās asinīs, nepieciešamā skābekļa plūsmu un lietošanas ilgumu (stundas diennaktī) – rekomendāciju, pēc kuras pacientam jāvadās, lietojot skābekļa koncentratoru mājās. Pēc kāda laika ieteicams veikt atkārtotu pārbaudi, lai pārliecinātos, vai terapijā nav nepieciešamas kādas korekcijas.

Kā skābekļa terapija tiek piešķirta pacientiem no subakūto pacientu plūsmas?      

Pacients ir subakūto pacientu plūsmā, ja, atrodoties stacionārā, viņa vispārējais stāvoklis ir stabils un nav nepieciešama 24 stundu medicīnas personāla uzraudzība. Viņu var izrakstīt tālākai ārstēšanai ģimenes ārsta uzraudzībā dzīvesvietā, taču ir diagnosticēta elpošanas nepietiekamība un nepieciešama skābekļa terapija. Šādās situācijās skābekļa terapijas nodrošināšanā galvenā loma ir stacionārajai ārstniecības iestādei, no kuras pacients tiek izrakstīts tālākai aprūpei ģimenes ārsta uzraudzībā dzīvesvietā. Stacionāra ārsts pēc arteriālo asins gāzu sastāva noteikšanas jau uzreiz lietošanai mājās izraksta skābekļa terapiju, kas ir valsts kompensēta. Šādās situācijās gan ir limits – to nevar saņemt uz visu laiku, bet uz noteiktu periodu. Stacionārā ārstniecības iestāde var nozīmēt skābekļa terapiju līdz 3 mēnešiem.

Ģimenes ārstam ir tiesības, izvērtējot pacienta veselības stāvokli, veicot pulsa oksimetriju, pagarināt skābekļa terapijas nepieciešamību vēl līdz 3 mēnešiem, vienlaicīgi nozīmējot pneimonologa vai kardiologa vizīti pēc iespējas ātrāk.

Ja izrādīsies, ka skābeklis tomēr arī turpmāk būs nepieciešams, ārsts–speciālists veiks atkārtotu asins gāzu izmeklējumu un izrakstīs skābekli ilgstošai lietošanai. Tātad skābeklim jau jābūt pieejamam cauru diennakti, nevis tikai, piemēram, nakts laikā.

Parasti šī terapija tiek uzskatīta par efektīvu, ja pacients skābekli elpo 18–20 stundas diennaktī. Tā tiešām ir ilgstoša un faktiski nozīmē, ka tas netiek darīts tikai brīžos, kad cilvēks paēd, padzer, veic personīgo higiēnu.

Kur var saņemt šo cilvēka veselībai tik svarīgo iekārtu – skābekļa koncentratoru – lietošanai mājās? Un, kad ierīce saņemta, kā tā darbojas?

Kā jau minēju, šā tehniskā palīglīdzekļa – skābekļa koncentratora – saņemšanai ir nepieciešams ārsta-speciālista (pneimonologa vai kardiologa) atzinums, kurā ir norādīts gāzu sastāvs arteriālajās asinīs, nepieciešamā skābekļa plūsma un lietošanas ilgums (stundas diennaktī). Vajadzīgs arī personas iesniegums Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centrā (VTPC). Skābekļa koncentratoru izsniedz patapinājumā “Vaivaru” atlasīti pakalpojumu sniedzēji.

Aparātu lieto tik ilgi, cik ir nepieciešams.

Skābekļa koncentratora iekārtu, kas faktiski ir ģenerators, darbina elektrība. Tas caur speciāliem filtriem no telpas gaisa atfiltrē skābekli (rodas 95 procenti tīra skābekļa) un pievada elpceļiem caur elastīgām nazālajām kanilēm jeb deguna “ūsiņām”, kas savienotas ar šo skābekļa koncentratoru.

Aparāts ir dūcošs. Cilvēkam ar trauslāku miegu tas var traucēt. Tad, pievienojot garāku vadu, dūcošo aparātu var izstumt citā istabā.

Telpu vēdināšanā jāievēro vispārpieņemtās prasības, piemēram,  tai jābūt regulārai un aukstajā gada laikā logs jāatver divas līdz četras reizes dienā uz piecām līdz 20 minūtēm. Ja telpā uzstādīts kondicionieris, tad tā būtu jāvēdina reizi stundā.

Noteikti gribu uzsvērt stingrās drošības prasības – skābeklim ir ļoti nopietnas “attiecības” ar uguni: gan atklātu liesmu, gan kvēlojošām oglēm, gan gruzdēšanu. Tas nozīmē, ka skābekļa koncentratora tuvumā nedrīkst atrasties nekas degošs, sākot ar gailošu cigareti un beidzot ar gāzes plīts liesmu. Skābekļa klātbūtnē viss deg ļoti ātri ar lielu spožu liesmu. Te jārunā par smēķēšanu – protams, vislabāk ir pilnībā atteikties no šā ieraduma, un tā ir gana laba motivācija to darīt. Arī līdzcilvēkiem jāatceras nesmēķēt tuvumā pacientam, kas izmanto skābekli.

Atgādiniet, lūdzu, vēlreiz, cik ilgi iespējams saņemt skābekļa terapiju, ja cilvēka elpošanas un sirds asinsvadu sistēma nespēj organismu īsti labi nodrošināt ar skābekli?

Ja ilgstošā skābekļa terapija ir nozīmēta pacientam ar hronisku neatgriezenisku slimību tās stabilā periodā, vairs nekāda pārvērtēšana par tās nepieciešamību   nenotiek – tā ir mūža terapija. Vienīgais, kas var būt vajadzīgs, – gaisa plūsmas korekcija vai arī kāds papildu izmeklējums, piemēram, ja organismā par daudz uzkrājas ogļskābā gāze.

Ja skābekļa terapija nozīmēta stacionārā subakūtā kārtā, tā pēc laika prasa pārskatīšanu un atkārtotu arteriālo asins gāzu analīžu veikšanu. Bieži vien ir tā, ka ārsts-speciālists sniedz atzinumu, ka tā vairs nav nepieciešama.

Zināšanai

● Mūsu organisma vitālajām funkcijām tik nepieciešamais skābeklis gaisā ir tikai 21 procents. Tam samazinoties līdz 17–18 procentiem, vesels cilvēks skābekļa trūkums labi kompensējas – elpošana kļūst biežāka un dziļāka, paātrinās asinsrite, palielinās eritrocītu skaits asinīs u.tml. Skābekļa daudzumam samazinoties līdz 14%, veidojas hipoksija – skābekļa deficīts organismā, bet, samazinoties līdz 6–9%, ir apdraudēta dzīvība, jo rodas anoksija – skābekļa bads.

● Visvienkāršāk skābekļa piesātinājumu asinīs pārbaudīt ar oksimetru – palielam knaģim līdzīgu ierīci, ko uzliek uz pirksta. Ja šī ierīce uzrāda, ka skābekļa piesātinājums kļūst zemāks par 90% (SpO2), tad automātiski sāk sašaurināties plaušu artērijas, jo skābeklis ir dabisks asinsvadu paplašinātājs. Ja šīs artērijas sašaurinās, visam organismam sāk trūkt enerģijas, ko nodrošina skābeklis, cieš smadzenes.

● Ja ir hroniskas elpošanas vai sirds asinsvadu slimības, organismam daudz vieglāk “paņemt” skābekli, kas pievadīts koncentrētā veidā, un tas vieglāk nokļūst asinīs un audos.