Patiesība par mobilajiem telefoniem - cik bīstami tie ir mūsu veselībai

Tieši pirms 30 gadiem tika veikts pirmais zvans pa mobilo telefonu… Šī ierīce bija 4 kg smaga un maksāja 4000 britu mārciņu.

Mūsdienās mobilie telefoni ir kļuvuši tik ērti pārnēsājami un lēti, ka apmēram trim ceturtdaļām pasaules iedzīvotāju tagad ir savs mobilais telefons, un, pateicoties tam, mobilo telefonu ražošanas industrija ir visātrāk augošais bizness un visizplatītākā tehnoloģija pasaulē. Protams, šādi sakari mums ir nepieciešami, bet – par kādu cenu?

“Tas ir lielākais tehnoloģiskais eksperiments cilvēces attīstības vēsturē, kas var radīt briesmas mūsu veselībai, kuras vēl neapzināmies,” saka profesors Džoels Moskovičs no Kalifornijas universitātes Bērklijas Sabiedrības veselības skolas. Šim viedoklim piekrīt arī profesors Deniss Henšovs – Bristoles universitātē viņš pēta cilvēka izraisītās radiācijas sekas. “Mobilos telefonus lieto milzīgs daudzums cilvēku, un tā varētu būt veselības problēmu bumba ar laika degli,” viņš saka.

Šādi viedokļi par nožēlu pieder mazākumam. Pēdējos 20 gados ir sarakstītas kaudžu kaudzes ar oficiāliem pētījumiem par mobilo telefonu un līdzīgu bezvadu tehnoloģiju (Wi-Fi, klēpjdatori un bezvadu telefoni) drošumu. Gandrīz visos secināts, ka šīs tehnoloģijas nerada būtisku apdraudējumu veselībai.

Neraugoties uz to, vairāki zinātnieki pirms dažiem gadiem izveidoja neformālu grupu un nosauca sevi par BioInitiative Working Group (Bioiniciatīvas darba grupa). Šo grupu lielākoties veidoja bezvadu starojuma pētnieki, un tā ir diezgan asi kritizējusi vairākus oficiālos pētījumus un norādījusi uz vairākiem riskiem veselībai, ko Eiropas Komisijas nolīgtie zinātnieki vai nu nav pamanījuši, vai apzināti palaiduši garām.

Esam apkopojuši dažas veselības problēmas, ko viņi atklāja un kas fiksētas arī zinātniskajā literatūrā, bet nav oficiāli atzītas.

Iespējams, veicina vēzi

Jau pašā sākumā bija aizdomas, ka mobilā telefona antenas saskares vietā ar galvu var rasties dažādas problēmas. Piemēram, kādā pētījumā Izraēlā atklāja, ka tiešā mobilā telefona antenas tuvumā 4 vai 5 reizes biežāk veidojas dažādi audzēji.

2009. gadā korejiešu pētnieku komanda veica 23 pētījumu datu apvienotu analīzi (šajos pētījumos bija iesaistīti 39 000 cilvēku) un atklāja “būtisku pozitīvu saistību” tā sauktajos aklajos pētījumos (pētnieki nezināja, kuri dalībnieki lietoja mobilos telefonus). Zinātnieki atklāja, ka pastāv saistība starp mobilo telefonu lietošanu un smadzeņu, galvas un kakla audzējiem.

Smadzeņu audzēji

Piecu neatkarīgu pētījuma grupu ziņojumos ir atklāts būtiski augstāks

jeb dzirdes nerva

risks. Tas ir labdabīgs dzirdes nerva audzējs, kas – lai gan lēni, bet turpina augt – jāizņem, veicot plašu operāciju, kas bieži beidzas ar paliekošu sejas paralīzi.

Glioma (astrocitoma) – nervu sistēmas gliju šūnu (ieskaitot neironu) vēzis.

– galvas un muguras smadzeņu apvalka vēzis.

2014. gadā pētījumā, ko veica INSERM (Francijas Veselības un medicīnisko pētījumu nacionālais institūts), atklāja, ka rūdītiem ilgtermiņa mobilo telefonu lietotājiem ir gandrīz trīs reizes (un dažkārt pat sešas reizes) vairāk gliomas gadījumu. Šiem cilvēkiem bija arī vairāk nekā divas reizes augstāks meningiomas risks.

Japāņu pētnieki atklāja vairāk nekā trīs reizes lielāku vestibulārās švannomas papildrisku cilvēkiem, kuri piecus gadus katru dienu lietojuši mobilo telefonu ilgāk par 20 minūtēm dienā, savukārt kādā starptautiskā atsevišķu gadījumu kontroles pētījumā atklāja, ka intensīviem mobilo telefonu lietotājiem bija papildus par 15% augstāks risks iegūt meningiomu un par 40% augstāks gliomas risks.

Visinteresantākos datus sniedz Zviedrijas vēža izpētes grupas eksperti, kuru pētījumi aptver pēdējos 15 gadus un skaidri norāda uz “konsekventu saistību starp mobilo telefonu lietošanu ilgtermiņā, gliomu un vestibulāro švannomu”.

Kopumā zinātnieki atklāja, ka, lietojot mobilo telefonu vairāk nekā desmit gadus, palielinās draudi iemantot ļaundabīgo audzēju, piemēram, astrocitomu. Ja tas ir analogais mobilais telefons, risks pieaug gandrīz divas reizes, ja bezvadu telefons, – vairāk nekā divas reizes, un, ja digitālais telefons, – četras reizes. Interesanti, ka lielāks risks bija tiem cilvēkiem, kuri mobilo telefonu bija sākuši lietot jau pusaudža vecumā.

Atsevišķā vestibulārās švannomas pētījumā šī zviedru komanda arī konstatēja vairāk nekā septiņas reizes lielāku risku cilvēkiem, kuri mobilo telefonu bija lietojuši vairāk nekā 20 gadus, un 6,5 reizes lielāku risku ilgtermiņa bezvadu telefonu lietotājiem. Un, kā jau varēja paredzēt, lielākā daļa švannomu un gliomu bija tajā galvas pusē, kas bija saskārusies ar mobilo telefonu.

2013. gada oficiālajā ziņojumā par zinātniskajiem pierādījumiem saistībā ar smadzeņu audzējiem prestižā Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (IARC) ir secinājusi, ka starojums, ko izplata mobilie telefoni, ir “iespējams, kancerogēns cilvēkiem”.

Lai gan ir pētījumi, kas mobilo telefonu saista ar šo audzēju, pierādījumi ir diezgan vāji un paaugstinātais risks ir niecīgs. Tomēr ir pilnīgi neticami pierādījumi, ka, turot mobilo telefonu aiz krūštura, var tieši tikt skarti krūts audi un rasties vēzis.

Pagājušā septembrī Kalifornijas onkologi ziņoja par četriem līdzīgiem gadījumiem, kad jaunām sievietēm bija izveidojies vēzis precīzi tajās vietās, pie kurām viņas bija nēsājušas savus viedtālruņus.

Ārstus visvairāk šokēja tas, ka sievietes bija jaunas (21–39 gadus vecas) un viņām nebija iespējama vēža pārmantošana no tuviniekiem vai kādi citi riska faktori, tādēļ būtībā viņām ar vēzi nemaz nevajadzēja saslimt. Pārsteidzoši ir arī tas, ka visām “audzējs bija līdzīgs; visām tas bija hormonu receptoru pozitīvs... dziļi izplatījies piena vados un… gandrīz ar identisku morfoloģiju”.

Vīriešu auglība

Vīrieši bieži liek savu mobilo telefonu kabatā vai pie jostas – pavisam netālu no saviem reproduktīvajiem orgāniem. Līdz šim ir veikti vairāk nekā desmit pētījumi, kas liecina, ka šādam ieradumam var būt bēdīgas sekas.

Līdz šim publicēto pierādījumu pārskats atklāj, ka mobilais telefons būtiski ietekmē spermas kvalitāti un spermatozoīdu dzīvotspējas un kustīguma vidējais mediānas samazinājums turpina statistiski kristies par 9 procentiem.

Ekseteras universitātes vadošā pētniece Dr. Fiona Metjūsa atzīst, ka elektromagnētiskā lauka starojums radiofrekvenču jomā (EML-RF), kas rodas no mobilā telefona, ko tur bikšu kabatā, negatīvi ietekmē spermas kvalitāti. Īpaši svarīgi tas varētu būt vīriešiem, kas jau tāpat atrodas uz neauglības robežas.

Detalizētākos spermas pētījumos atklāts, ka EML-RF, ko ikdienā izplata mobilie telefoni, divējādi negatīvi iedarbojas uz spermu (arī uz visu organismu). Divos atsevišķos pētījumos atklāts, ka saskarē ar mobilo telefonu EML-RF paaugstinās reaktīvais skābeklis (zināms, ka šis skābekļa paveids paaugstina saslimstību ar dažādām kaitēm un pat paātrina šūnu novecošanu) un ka rodas spermas DNS bojājumi un fragmentācija.

Vai tas varētu bojāt vīrieša reproduktīvos orgānus ilgtermiņā, vai tā būtu īslaicīga ietekme uz spermu? Pētnieki secina, ka EML-RF var radīt brīvos radikāļus un oksidatīvo stresu un izraisīt nekontrolētu šūnu vairošanos, tādējādi provocējot pat smadzeņu un sēklinieku vēzi.

Lai gan tas var neattiekties uz cilvēkiem, pētījumā, kurā japāņu zinātnieki pakļāva trušu tēviņu reproduktīvos orgānus astoņu stundu ilgam mobilā telefona starojumam gaidstāves režīmā (tā efektīvi atdarinot vīriešu paradumus ikdienā), viņi atklāja, ka tas iznīcina “sēklinieku funkcijas un struktūru”.

Šūnu bojājumi

Bojājumi rodas ne tikai spermas šūnās, bet arī daudzās citās cilvēka organisma šūnās. Gan laboratorijas eksperimentos, gan pētījumos ar dzīvniekiem atklāta šūnu DNS fragmentācija, tiesa, rezultāti nav viennozīmīgi. Jaunākajā pārskatā 74 pētījumos šādas ģenētiskas sekas tika konstatētas, bet 40 pētījumos – netika.

Miega traucējumi

Ir veikti pētījumi, lai noteiktu, vai mobilo telefonu starojums ietekmē cilvēku smadzeņu viļņus miega laikā. Kādā pētījumā novērota “liela ietekme uz smadzeņu darbību”, bet – ne visiem pētījuma dalībniekiem. Taču pat tad, ja daži cilvēki reaģē uz šo starojumu, bet citi nereaģē, neapstiprinošas pētījuma atradnes nepierāda, ka mobilo telefonu starojumam nav nekādas ietekmes.

Mobilā telefona starojuma ietekme uz smadzenēm tikusi analizēta jau vairāk nekā 20 pētījumos, un visos konstatēts, ka noteikta ietekme ir vērojama (ne vienmēr tā gan bijusi negatīva). Tajā smadzeņu daļā, kas atrodas tuvāk mobilajam telefonam, asins plūsma palēninās, bet daudz attālākajā prefrontālajā korteksā tā palielinās. Tas varētu izskaidrot, kādēļ garīgā darbība, piemēram, spēja koncentrēt uzmanību un pārstrādāt informāciju pēc saskares ar mobilā telefona starojumu uzlabojas, jo šīs darbības ir saistītas ar prefrontālo korteksu. Tomēr 19 pētījumos gūto pierādījumu pārskats liecina, ka mobilā telefona starojums tikai nedaudz ietekmē cilvēka uzmanību un atmiņas darbību.

Epilepsija

Pagājušā gadā, izmantojot transkraniālo magnētisko stimulāciju (TMS), pētnieki Romā veica dubultaklu, placebo kontrolētu pētījumu par mobilā telefona starojuma ietekmi uz cilvēkiem ar fokālu epilepsiju. Pētnieki secināja, ka pēc 45 minūtes ilgas saskares ar šo starojumu izteikti palielinājās galvas smadzeņu garozas ierosināmība, kas var palielināt krampju lēkmes risku.

Tas, vai atklāsiet mobilo telefonu patieso bīstamību, ir atkarīgs no tā, kam jūs jautāsiet.

2007. gadā šveiciešu pētnieki izpētīja finansējuma avotus un pētījuma secinājumus par mobilo telefonu ietekmi uz veselību un atklāja, ka industrijas apmaksātajos pētījumos daudz lielāka bija iespēja, ka netiks atrasta negatīva ietekme. Pavisam citus rezultātus ieguva sabiedrisko aģentūru vai labdarības iestāžu finansētos pētījumos, savukārt Kanādā veiktā līdz 2002. gadam publicēto pētījumu pārskatā atklāja, ka ir četras reizes lielāka iespēja, ka tieši sponsorētos pētījumos būs labas ziņas sponsorētājiem.

Kalifornijas pētnieks L. Loids Morgans salīdzināja zviedru zinātnieku agrāk veiktos pētījumus, kurus nebija finansējusi industrija, ar nesen veiktiem industrijas finansētiem pētījumiem un atklāja, ka “pirmie norāda uz vairākām būtiskām atradnēm saistībā ar paaugstinātu smadzeņu audzēja risku”, savukārt otrajos secināts vai nu tas, ka mobilie telefoni aizsargā no smadzeņu audzējiem, vai arī tas, ka (ne industrijas finansētie) pētījumi ir bijuši kļūdaini. Viņš secina, ka šīs pētījuma atradnes ir “absurdas”.

Vides bīstamības izpētes vēsture liecina, ka var būt nepieciešams pat pusgadsimts, lai vides piesārņojums sāktu izraisīt hroniskas veselības problēmas. Esam jau 30 gadu lietojuši mobilos telefonus, tātad mums nepieciešami vēl 20 gadi, lai pārliecinātos, vai bezvadu saziņas tehnoloģijas būs nepieciešams pievienot riska faktoru sarakstam, kurā jau tagad ir tabaka, svina degvielas emisijas, azbests, hidrogenētie tauki un visas pārējās 21. gadsimta dzīvesveida indes.

1.    Ierobežojiet zvanu skaitu un zvaniet tikai nepieciešamības gadījumā. Runājiet īsi.

2.    Bērniem mobilie sakari būtu jālieto tikai ārkārtas gadījumā.

3.    Lietojiet airtube tipa austiņas, nevis vadu austiņas, jo pēdējās var palielināt starojumu ausu kanālā.

4.    Neturiet mobilo telefonu kabatā vai pie jostas, kad tas ir ieslēgts, –ķermeņa apakšdaļā audi absorbē starojumu daudz ātrāk nekā galvā.

5.    Ja jums nav airtube tipa austiņas, nelieciet mobilo telefonu uzreiz pie auss, tiklīdz esat ievadījuši telefona numuru, bet pāris sekundes pagaidiet, līdz izveidojas savienojums.

6.    Nelietojiet mobilo telefonu slēgtās metāla tvertnēs, piemēram, mašīnā vai liftā.

7.    Nezvaniet, ja signāla stiprums ir atzīmēts tikai ar vienu svītriņu, jo telefons mēģinās kompensēt signāla vājumu ar spēcīgāku signālu.

8.    Iegādājieties mobilo telefonu ar zemāku specifisko absorbcijas pakāpi.

9.    Izmantojiet zinātniski apstiprinātas aizsardzības ierīces pret elektromagnētisko lauku.

10.     Nevis runājiet, bet sūtiet īsziņas.

11.     Izmantojiet fiksēto tālruni (nevis bezvadu).

12.     Pēc iespējas centieties turēt mobilo telefonu atslēgtu; zvanītāji var atstāt ziņu, un jūs varat viņiem atzvanīt pa fiksēto tālruni.