Ko par tavu veselību var pateikt ģimenes anamnēze, un kuri jautājumi noteikti ir jāuzdod vecākiem
Kopumā 71% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka pārzina savas ģimenes anamnēzi jeb informāciju par vecāku un citu tuvu radinieku slimībām, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa datos. Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro: lai gan ārsta praksē var novērot, ka pacienti samērā labi pārzina savu ģimenes anamnēzi, sievietes un seniori ir labāk informēti par ģimenes veselības vēsturi. To varētu skaidrot ar to, ka sievietes un seniori rūpīgāk pievēršas veselībai un tādēļ vairāk tiek pārrunāti veselību saistoši jautājumi
Kāpēc ir svarīgi zināt?
Ir labi pārzināt savas ģimenes anamnēzi, lai varētu samazināt risku saslimt ar kādu noteiktu slimību, kas izpaužas ģimenes paaudzēs, starp radiniekiem, uzsver ģimenes ārste Zitmane.
Zinot ģimenes anamnēzi, var identificēt personas, kam ir lielāks risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, insultu, onkoloģiju vai 2. tipa cukura diabētu. Liela nozīme ģimenes anamnēzes pārzināšanai ir arī ģimenes pieauguma plānošanas gadījumos. Tas ir būtiski, ja ģimenē pārmantojas ģenētiskas saslimšanas, piemēram, cistiskā fibroze.
Jautājumi, kurus uzdot savai ģimenei
Ģimenes ārste Zitmane norāda, ka saviem vecākiem un vecvecākiem būtu jāuzdod jautājumi par slimību sākumu, piemēram, cik gados sākusies saslimšana, kā norit vai noritēja slimošana. Svarīgi zināt arī nāves cēloņus un cik gados iestājusies nāve, piemēram, ja ir bijusi agrīna pēkšņa kardiāla nāve, tad savlaicīgi var pievērsties dzīvesveida uzlabošanai, diētai, fiziskām aktivitātēm, kā arī regulāri veikt nepieciešamos izmeklējumus. Īpaši svarīgi ir būt informētiem par sirds un asinsvadu saslimšanām (piemēram, insultu, infarktu), onkoloģiskām saslimšanām un cukura diabētu. Kā arī, ja ģimenē ir retas saslimšanas kā cistiskā fibroze, sirpjveida šūnu anēmija un ģimenes adenomatozā polipoze.
Vai var noskaidrot ar analīzēm?
Ģimenes ārste Zitmane skaidro, ka dažu slimību gadījumā var atklāt izmaiņas asins analīzēs, piemēram, ģimenes hiperholesterinēmijas gadījumā agrīni būs paaugstināti holesterīna līmeņi, kā arī iedzimtu hematoloģisku saslimšanu gadījumā asins analīzēs vēros pārmaiņas. Ar izmeklējumiem var atklāt iedzimtas strukturālas deformācijas, piemēram, iedzimtas sirds patoloģijas. Daudzu slimību gadījumos nepieciešama ģenētiķa konsultācija, kas nozīmēs ģenētiskās analīzes, lai apstiprinātu saslimšanu.
