Kāpēc palēninās gremošana, un kāpēc ieteikumam "zupu labāk ēst karstu" vajadzētu paklausīt?
Līdz ar gadiem gremošanas sistēmas darbība palēninās, taču katram tas notiek individuāli citā vecumā. Kāds smagi pārslimo gripu un Covid-19, un sākās problēmas ar gremošanas sistēmu, gremošana pasliktinās. Vēl kāds lieto spēcīgas antibiotikas vai pretsēnīšu preparātus, tiek bojāta zarnu trakta mikroflora un zarnu sieniņas vai kuņģa gļotāda. Vēl cilvēks var pārdzīvot kādu traģēdiju, kas nes līdzi lielu emocionālo triecienu, un kuņģī var izveidoties čūlas. Tas viss ietekmē gremošanas sistēmas darbību.
Sievietēm lielākoties gremošana palēninās pēc menopauzes. Cilvēkiem pēc 80 gadu vecuma sasniegšanas no gremošanas sistēmas funkcijām bieži ir saglabājušies tikai 10–15 procenti. Tad noteikti katrā ēdienreizē jāuzņem gremošanas fermenti.
Vislabāk iegādāties augu valsts fermentus, kas neietekmē aizkuņģa dziedzera izstrādātos fermentus un savstarpēji nenomāc mūsu pašu gremošanas fermentus, bet tos papildina.
Un tomēr – pirmais solis ir pārskatīt uzturu. Ēdienam vajadzētu būt vieglākam, vienkāršākam, bez eksotiskiem variantiem.
Nākamais solis – cukura un kviešu daudzuma samazināšana (kvieši satur lipekli, kas salipina zarnu bārkstiņas), kā arī raugu saturošu produktu lietošanas ierobežošana.
Nav ieteicams ēst aukstus ēdienus un dzert aukstus dzērienus. Zupai jābūt siltai vai pat karstai. Ja ēdam aukstu ēdienu, tievajā zarnā tiek apstādināta gremošanas fermentu darbība, sabiezē žults.
Mūsdienās pat pusaudžiem ir bieza žults, bet cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma žults kļūst arvien biezāka, lai gan tai būtu jābūt kā olīveļļai – plūstošai un dzeltenīgi zaļai. Bez žults aktīvas līdzdalības tievajā zarnā nenotiek gremošana, nesašķeļas taukvielas, nevaram uzņemt taukos šķīstošos vitamīnus.
Fermentu darbību nosaka sālsskābe un žults. Sālsskābe aktivizē pepsīnu, bet žults – aizkuņģa dziedzera fermentus un emulģētos taukus. Žultsskābes ir ārkārtīgi svarīgas.
