Zinātnieki beidzot zina, kāpēc ziemā cilvēki biežāk slimo
Gaisā jūtams vēsums, un mēs visi zinām, ko tas nozīmē – ir pienācis saaukstēšanās un gripas sezonas laiks. Lai gan baktērijas un vīrusi gaisā ir sastopami visu cauru gadu, cilvēki biežāk slimo tad, kad ārā paliek vēsāks, vasaru nomaina rudens, rudeni – ziema.
Jaunā pētījumā zinātnieki ir atklājuši bioloģisko iemeslu, kāpēc tieši aukstā laikā slimojam biežāk. Izrādās, aukstais gaiss pats par sevi bojā degunā noritošos imūnsistēmas aizsargspēju procesus.
“Šī ir pirmā reize, kad mums ir bioloģisks, molekulārs izskaidrojums vienam no mūsu iedzimtās imūnās atbildes reakcijas faktoriem, ko, šķiet, ierobežo aukstāka temperatūra," sacīja rinoloģe Dr. Zāra Patela, Stenforda universitātes Medicīnas skolas Kalifornijā otolaringoloģijas un galvas un kakla ķirurģijas profesore.
Patiesībā, samazinoties temperatūrai deguna iekšienē tikai 5 grādiem pēc Celsija, iet bojā gandrīz 50 % no miljardiem vīrusu un baktēriju apkarojošo šūnu nāsīs, teikts pētījumā, kas otrdien publicēts žurnālā “The Journal of Allergy and Clinical Immunology”.
"Auksts gaiss ir saistīts ar pastiprinātu vīrusu infekciju izplatību, jo jūs būtībā esat zaudējuši pusi no savas imunitātes tikai ar šo nelielo temperatūras pazemināšanos," apstiprināja rinologs Dr. Bendžamins Bleiers, Masačūsetsas Acu un ausu klīnikas otolaringoloģijas direktors un Hārvarda Medicīnas skolas asociētais profesors Bostonā.
Ir svarīgi atcerēties, ka tie ir in vitro pētījumi, kas nozīmē, ka, lai gan imūnās atbildes reakcijas izpētei laboratorijā tiek izmantoti cilvēka audi, tas nav pētījums, kas tiek veikts cilvēka degunā.
