Sena, invaliditāti izraisoša slimība fascinē zinātniekus. Tā ar cilvēku organismu spēj izdarīt neticamo
Edinburgas Universitātes pētnieki apgalvo, ka lepras baktērijas varētu būt noslēpums, kā droši atjaunot un reģenerēt organismu, vēsta BBC.
Lepra jeb spitālība, arī Hansena slimība, par godu tās atklājējam, ir hroniska slimība, ko izraisa baktērijas Mycobacterium leprae un Mycobacterium lepromatosis. Lepras galvenās izpausmes ir izsitumu vai mezglu veidošanās ādā, gļotādā un nervu bojājumi. Neārstēta lepra var radīt neatgriezeniskus bojājumus ādā, nervos, locekļos un acīs. Pretēji mītiem, lepra neizraisa ķermeņa daļu nokrišanu, tās var tikai kļūt nejūtīgas, liecina “Wikipedia” pieejamā informācija.
Arī mūsdienās ik gadu tūkstošiem cilvēku inficējas ar lepru. Lai gan tā ir smaga slimība, zinātnieki atklājuši, ka no tās varētu gūt arī labumu, proti, baktērijai Mycobacterium leprae, kas izraisa šo slimību, piemīt citas neparastas īpašības, tostarp spēja veikt "bioloģisko alķīmiju", pārvēršot viena veida ķermeņa audus citos.
Eksperimentos ar dzīvniekiem ir atklāta šīs slimības izraisošās baktērijas ievērojamā spēja gandrīz divkāršot aknu izmēru, stimulējot veselīgu to augšanu. Tā ir viltīga, rīcība, kas baktērijām dod vairāk audu, ko inficēt. Taču zinātnieki apgalvo, ka, noskaidrojot, kā baktērijas to dara, varētu rasties jaunas novecošanās apturēšanas terapijas.
Rezultāti, kas publicēti žurnālā “Cell Reports Medicine”, liecina, ka dzīvnieku aknas gandrīz divkāršojās, turklāt tās bija veselas un funkcionālas.
"Tas ir diezgan satriecoši! Kā šīs baktērijas to spēj paveikt? Nav nevienas šūnu terapijas, kas to spētu izdarīt,” sacīja Edinburgas Universitātes reģeneratīvās medicīnas centra profesors Anura Rambukans.
Šķiet, ka lepras ierosinātājs pārgriež aknu attīstības pulksteni. Pilnībā izaugušas aknu šūnas ir vielmaiņas spēkstacijas, kas organismā veic simtiem uzdevumu. Taču baktērijas tās atgriež par vienu posmu atpakaļ - gluži kā atkal kļūstot par pusaudžiem -, kad to skaits var strauji palielināties, pirms tās atkal nobriest pieaugušo vecumā.
Taču precīza informācija par to, kā tas viss notiek, joprojām ir neskaidra.
Nobela prēmijas laureātu pētījumi ir pierādījuši, ka ir iespējams piespiedu kārtā “pagriezt pulksteni atpakaļ” līdz brīdim, kad šūnas atgūst spēju kļūt par jebkura cita veida šūnām organismā, taču tas rada risku, ka tās var kļūt ļaundabīgas.
